Ekonomika pamazām atgriežas attīstības posmā – Eiropas Centrālā banka jūnija sākumā pieņēma ilgi gaidīto lēmumu par procentu likmju samazināšanu, pieaug investoru interese par ieguldījumiem Baltijas ekonomikās, kā arī vietējo uzņēmēju aktivitāte ārvalstu tirgos. Pat tāds globāls bieds kā ģeopolitiskais risks, kas biznesa vides pētījumos pēdējos gados nostiprinājies kā galvenais apdraudējums attīstībai, investorus vairs neattur no ieguldījumu veikšanas. Latvijas uzņēmējiem kļūstot spēcīgākiem un globālākiem, mums aizvien biežāk nākas saviem klientiem nākt talkā, lai uzmeklētu un ieteiktu kvalitatīvu juridisko padomdevēju ārvalstīs. Kā būtu jārīkojas, lai atrastu uzticamu partneri tirgū, kas jums nav pazīstams?
Līdzīgi kā citās nozarēs, arī advokātu biroju un juridisko padomnieku vidē izteikti ir divu veidu konsultanti – vieni apvieno visas galvenās pakalpojumu jomas un parasti ar laiku kļūst lielāki, otri pieturas pie šaurākas specializācijas un pasniedz sevi kā labākos speciālistus kādā no pakalpojumiem, jeb “boutique”. Nezinātājam lielā tirgū bieži vien ir grūti noorientēties, lai atrastu savai vajadzībai atbilstošu partneri juridisko jautājumu kārtošanai, jo pakalpojumu sniedzēju ir ļoti daudz un lielākā daļa no tiem prasmīgi komunicē par savām stiprajām pusēm. Tāpēc ir vērts sākt ar galveno un uzticamāko reitingu izpēti.
Pirmais solis – reitingi
Advokātu biroju pasaulē ir trīs galvenie globālie reitingi – Chambers and Partners, The Legal 500 un International Financial Law Review (IFLR1000). Minētie trīs ir gana uzticami un neatkarīgi reitingi, kas “nosedz” visu pasauli, pievēršoties arī katrai valstij atsevišķi un konkrētām pakalpojumu jomām (piemēram, konsultācijas finanšu jautājumos, nodokļu lietās, nekustamā īpašuma attīstīšanā utt.) Šajos reitingos advokātu biroji parasti ir sadalīti vairākās grupās, kur ir pirmā, otrā un trešā līmeņa biroji. Reitingu ietvaros var atrast informāciju par galvenajiem šo biroju klientiem, par juristiem un specializācijas jomām. Jāuzsver, ka jau pati biroja iekļaušanā reitingā ir sasniegums, tāpēc, ja uzņēmējs meklē sadarbības partneri ārvalstīs, un tas ir ietverts kādā no minētajiem reitingiem, var droši pieņemt, ka advokātu birojam būs gana liela kompetence un spēja risināt klienta jautājumus.
Otrais solis – atsauksmes
Ja runa ir par īpaši lieliem tirgiem, reitingā var būt iekļauti visai daudz biroju, un tas var sniegt pirmo ieskatu, taču aizvien vēl būs grūti izvēlēties sev piemērotāko. Tāpēc kā otrais solis ir jāmin atsauksmju saņemšana no citiem nozares uzņēmējiem, kuriem jau ir pieredze strādājot ārvalstīs. Kā viņiem ir veicies ar juridiskajiem padomniekiem ārvalstīs, kā viņi ir atraduši savus partnerus? Un, kāda ir pieredze konkrētajā tirgū? Šī ir ļoti vērtīga informācija, kura nebūs publiska, taču tieši šāds ieteikums pie mums ir atvedis vairākus nozīmīgus klientus.
Trešais solis – ko iesaka vietējais advokāts?
Trešais solis – esošā vietējā advokātu biroja vai juridiskā padomnieka iesaistīšana. Birojiem, kuri ir daļa no lielāka tīkla, ir lielas iespējas ātri saņemt ieteikumus un rekomendācijas pat par tirgiem, kuros konkrētais birojs nav pārstāvēts. Piemēram, Ellex Kļaviņš, kas ir pārstāvēts Baltijas valstīs, var saņemt kvalitatīvus ieteikumus par advokātu birojiem jebkur Eiropā, ASV un citviet pasaulē, jo mēs sadarbojamies ar citiem advokātu biroju tīkliem. Turklāt vietējais advokātu birojs visticamāk labi pazīst konkrēto klientu, tāpēc spēs precīzi noformulēt tā vajadzības.
Runājot par vietējā advokāta iesaisti ārvalstu partnera meklējumos, jāuzsver vēl kāds aspekts – tā ir juridiskā valoda. Pat labi pārvaldot angļu valodu, cilvēku var reizēm samulsināt jēdzieni, kuru nozīme nav saprotama. Dažādos tirgos juridiskā valoda atšķiras un apzīmējumi vienai un tai pašai lietai var būt dažādi, atsevišķi jēdzieni var būt vispār nepazīstami. Piemēram, “charge” zināmā kontekstā var nozīmēt apgrūtinājums; ASV un Apvienotajā Karalistē ļoti nozīmīga pirms tiesas procesa ir “discovery”, kas nepastāv Latvijā; jāsaprot kā “quitclaim deed” atšķiras no “warranty deed” utml. Vietējais advokāts noteikti zinās šīs atšķirības, tāpēc tas var kļūt par sava veida “tulku” starp klientu un tā sadarbības partneri ārvalstīs. Šāds sadarbības modelis var arī sniegt skaidrāku priekšstatu par pakalpojuma cenu, jo gluži vienkārši – par potenciālajām izmaksām ir jāspēj uzdot pareizos jautājumus. Minēto iemeslu dēļ, dažkārt visā sadarbības gaitā mēs esam kā tilts starp klientu un advokātu biroju ārvalstīs – klients par visiem jautājumiem komunicē tikai ar mums, bet mēs tālāk ar ārvalstu partneri.
Parasti viens no aktuālākajiem ir jautājums par pakalpojuma prognozējamo cenu, – ir jālūdz potenciālajiem sadarbības partneriem aprēķināt aptuvenu budžetu par konkrēta pakalpojuma veikšanu. Ja pakalpojums nav konkrēts, bet tā drīzāk būs ilgtermiņa sadarbība dažādu jautājumu kārtošanai, kā atskaites punkts var būt advokātu biroju darbinieku stundu likmes un ciešāku pavadīto laiku atskaites. Starp citu, ja uzdevumu var noformulēt gana konkrēti, budžeta aprēķins sniegs labu priekšstatu par biroja pieredzi šādu jautājumu risināšanā, jo te būs jānosaka laiks (kaut aptuvens) un darbības, ko birojs šajā laikā apņemsies paveikt.
Juridiskā padomnieka izvēle nepazīstamā valstī var izskatīties pēc visai izaicinoša uzdevuma, taču daži minētie soļi to būtiski atvieglos. Jāuzsver, – jebkāda veida tiešs kontakts (ar vietējo advokātu vai citu uzņēmēju, kuram biju pieredze) būs vērtīgākais guvums, jo sniegs nepastarpinātu informāciju. Mūsu nesenajā pieredzē ir vairāki gadījumi, kad Latvijas uzņēmumi ar mūsu starpniecību meklē partneri apvienošanās un iegādes darījumu veikšanai, strīdu risināšanai (t.sk. šķīrējtiesā), startam kapitāla tirgos un pārrobežo darījumu veikšanai. Šajos meklējumos ir ieteicams nesteigties, bet “iedarbināt” visus iespējamos kontaktus, kas galu galā novedīs pie dažiem advokātu birojiem, no kuriem būs jāizvēlas viens piemērotākais.
Autors ir zvērināts advokāts, ZAB Ellex Kļaviņš vecākais partneris
Pagaidām nav neviena komentāra