Inga Ruduša. Publicitātes foto
Tehnoloģijas maina finanšu sektoru – bankas no tradicionālām finanšu iestādēm kļūst par moderniem tehnoloģiju uzņēmumiem.
Šīs pārmaiņas ietekmē ne tikai, kā bankas strādā un piedāvā pakalpojumus, bet arī, kā cilvēki domā par finansēm, drošību un nākotni. Latvijai ir milzīgs potenciāls digitālajā laikmetā – ir talanti, zināšanas un vēlme augt. Taču, lai īstenotu šo potenciālu, jābūt drosmīgiem, jāuzņemas iniciatīva un jāturpina mācīties.
Digitālās transformācijas nozīme
Pēdējo gadu laikā bankas ir piedzīvojušas straujas pārmaiņas, kas lielā mērā ir saistītas ar tehnoloģiju attīstību un digitalizāciju. Tradicionālie banku pakalpojumi, kas agrāk bija pieejami tikai klātienē, tagad lielākoties ir tiešsaistē. Tas nozīmē, ka bankām un finanšu sektora uzņēmumiem kopumā aizvien svarīgāka ir arī IT infrastruktūras attīstība, sadarbība ar tehnoloģiju uzņēmumiem un tehnoloģiju talantu piesaiste.
Kādreiz banku pakalpojumu izmantošanai bija nepieciešama personīga klātbūtne filiālē, taču digitalizācijas laikmetā viss ir mainījies. Elektroniskie maksājumi, mobilās lietotnes un automatizēti finanšu rīki ir padarījuši bankas pakalpojumus pieejamus jebkurā diennakts laikā no jebkuras vietas pasaulē. Tikai retais, pamostoties no rīta, domā: “Šodien man vajadzēs izmantot bankas pakalpojumus”. Patiesībā liela daļa no mums tos izmanto katru dienu - veicot maksājumus, pārskaitot naudu vai pērkot preces internetā.
Banku un finanšu tehnoloģiju attīstība ir padarījusi šos procesus automātiskus, nemanāmus un ērtus. Tas sniedz lielu brīvību – ja pusnaktī atceramies par neapmaksātu rēķinu, to varam nokārtot acumirklī. Taču līdz ar šīm ērtībām parādās jauni izaicinājumi, piemēram, kibernoziedzība, tehniskie riski un pieaugošas drošības prasības. Tādēļ ir nepieciešams arvien lielāks IT speciālistu un kiberdrošības ekspertu atbalsts, lai sekmētu lietotāju drošību.
No bankas uz digitālo nākotni
Arvien biežāk identificējam sevi ne tikai kā finanšu iestādi, bet arī kā tehnoloģiju uzņēmumu, kas darbojas finanšu sektorā. Investējam digitālajā transformācijā un attīstām mūsdienīgus tehnoloģiju risinājumus, kā arī iesaistāmies dažādās iniciatīvās, pasākumos un konferencēs, kas saistītas ar inovācijām un tehnoloģiju attīstību. Tieši šā iemesla dēļ atbalstām arī informācijas tehnoloģiju un jaunuzņēmumu izglītības programmu StartSchool, kas piedāvā ne tikai izglītības iespējas, bet arī skaidru tehnoloģiju un darba tirgus attīstības sasaisti. Programma balstās globālā pieredzē un mūsdienīgās metodēs, kas veicina efektīvu speciālistu sagatavošanu un integrāciju uzņēmumos. Ja Latvijā ir atrasta iespēja ieviest un attīstīt šādu apmācību modeli, ir skaidrs, ka to ir vērts atbalstīt un stiprināt. Mums ir jābūt daļai no šīs ekosistēmas – ne tikai kā pasīviem vērotājiem, bet kā aktīviem dalībniekiem, kas ne tikai “patērē” tehnoloģiju talantus, bet arī palīdz tos attīstīt un veidot.
Cilvēka loma tehnoloģiju laikmetā
Neraugoties uz digitalizāciju, cilvēka loma finanšu sektorā nepazudīs. Specialitātes un prasmes var mainīties, bet vajadzība pēc profesionāļiem paliek. Tas var būt projektu vadītājs vai programmētājs, bet tehnoloģiju attīstība tikai palielina pieprasījumu pēc konkrētām zināšanām, nevis samazina to. Tas nozīmē, ka cilvēka darbs netiek aizstāts, bet tas transformējas. Labākie profesionāļi bieži vien apvieno tehniskās un biznesa prasmes. Lai gan ne visi var būt universālie kareivji, mūsdienu pasaulē nav profesiju, kurās var iztikt bez pastāvīgas izaugsmes un jaunu zināšanu apguves. Ikdienas mācīšanās ir ceļš uz panākumiem gan personīgi, gan profesionāli. Cilvēkam ir jābūt drosmīgam, jāuzņemas jauni projekti, jāiegūst jaunas zināšanas un jābūt gatavam pārmaiņām.
Latvijas darbaspēka potenciāls
Kā sabiedrība kopumā mēs esam spējīgi, čakli un gatavi mācīties, tomēr bieži vien trūkst pārliecības par savām prasmēm un ambīcijas uzņemties vadību. Mēs spējam sasniegt lielus mērķus, taču nereti paši sevi atturam no izaicinājumu pieņemšanas, jo vēlamies būt 100% gatavi, pirms speram nākamo soli. Šāda attieksme bremzē ne tikai individuālo, bet arī kopējo izaugsmi.
Salīdzinot ar mūsu Baltijas kaimiņiem, esam tikpat kompetenti un talantīgi, tikai atturīgāki un reizēm - pārāk paškritiski. Igaunijā un Lietuvā cilvēki biežāk uzdrošinās izmēģināt jaunus ceļus, pat, ja viņiem vēl nav pilnīgas pārliecības par panākumiem. Šī drosme eksperimentēt un uzņemties vadību ļauj viņiem būt soli priekšā daudzās jomās, it īpaši tehnoloģiju un inovāciju attīstībā. Mums jāmācās vairāk uzticēties sev, novērtēt savas spējas un būt gataviem pieņemt izaicinājumus arī tad, ja sākumā nejūtamies pilnībā pārliecināti. Jo biežāk spēsim pārvarēt šo sākotnējo nedrošību, jo vairāk redzēsim, ka spējam sasniegt lielus mērķus.
Latvijai ir visi priekšnosacījumi, lai kļūtu par spēcīgu spēlētāju digitālajā laikmetā – mums ir gudri un uzņēmīgi cilvēki, attīstīta tehnoloģiju vide un vēlme augt. Taču ceļš uz inovācijām un izaugsmi sākas ar drosmi – drosmi pieņemt izaicinājumus, attīstīt jaunas prasmes un uzņemties vadību. Ja spēsim to izdarīt, ne tikai nostiprināsim savu vietu Baltijas un Eiropas digitālajā ekosistēmā, bet arī radīsim jaunas iespējas nākamajām paaudzēm. Nākotne ir atvērta tiem, kuri ir gatavi to veidot.
Autore ir SEB bankas produktu attīstības vadītāja Baltijā