'Agile' un mākslīgais intelekts valsts pārvaldē – digitālās pārmaiņas VID • IR.lv

‘Agile’ un mākslīgais intelekts valsts pārvaldē – digitālās pārmaiņas VID

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Lita Marnauza

Nesen ieviestā nodokļu maksātāja reitinga sistēma ir jaunākais solis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) digitalizācijas procesā. Uzņēmumiem savs nodokļu maksātāja reitings redzams elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) kopš 2023. gada nogales, savukārt no šā gada 28. februāra katra uzņēmuma reitings redzams arī publiski. Sistēma tika radīta, lai informētu uzņēmumus par viņu nodokļu maksāšanas disciplīnu un motivētu to uzlabot. Tas ir būtisks solis berzes mazināšanā uzņēmējdarbības vidē. Vienlaikus tika izvirzīti arī iekšējie mērķi un prasības, lai sistēmu padarītu par noderīgu un ērtu digitālo rīku arī VID darbiniekiem. Jaunās sistēmas izstrāde tika uzticēta digitālā biznesa pakalpojumu uzņēmumam Emergn, kura pārmaiņu filozofijas pamatā ir sniegt uzņēmumiem nepieciešamo informāciju un rīkus, bet ļaut digitālās pārmaiņas ieviest un vadīt pašiem.​

Agile pārmaiņu ieviešana – darbs ar prototipiem un ātru atgriezenisko saiti

Šāda tipa risinājumus nav iespējams ieviest bez modernām uz ātru atgriezenisko saiti balstītām pieejām. Digitālās transformācijas procesā nozīmīgs ir ne tikai tehniskais risinājums, bet arī ieviešanas princips un sadarbības formāts, kas lielā mērā ietekmē pārmaiņu efektivitāti ilgtermiņā. Strādājot pie jaunās reitinga sistēmas, Emergn un VID sadarbības pamatā bija agile princips – pēc iespējas ātrāka sistēmas prototipa nodošana klientam un atgriezeniskās saites saņemšana pēc risinājuma izmantošanas reālajā vidē. Tādā veidā VID varēja ātrāk un kvalitatīvāk nodot Emergn informāciju par sistēmas funckionalitāti reālajā vidē, savukārt Emergn speciālisti uz atgriezeniskās saites pamata papildināja kritērijus uz Rule engine (noteikumu sistēmas) bāzes, veidojot uzlabotus prototipus tik ilgi, kamēr tika sasniegts vēlamais gala rezultāts.

Redzam, ka publiskajā pārvaldē veidojas stabila pieeja agile principiem, kur tiek likts uzsvars uz tiem elementiem, kas ir svarīgi tieši valsts sektoram, vienlaicīgi mazinot riskus, ar ko saistās klasiskās agile pieejas, kuras brīvāk izmanto start-up un privāto uzņēmumu vidē. Viens no būtiskiem soļiem virzībā uz agile kultūru un pieeju, ir domāšanas maiņa un  atteikšanās no nulles riska stratēģijas, ļaujot sev kļūdīties un veikt eksperimentus un tādā veidā nonākot pie labākā un vērtīgākā risinājuma.

VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe: “Nodokļu maksātāju reitingu veidojām, lai sekmētu sabiedrības izpratni par godīgu uzņēmējdarbību, motivētu uzņēmējus strādāt godprātīgi un praktiski palīdzētu izprast, kā to izdarīt, kā arī lai pasargātu godprātīgus uzņēmumus no iesaistīšanās darījumos ar potenciālie riskantiem darījumu partneriem. Mēs apzināmies, ka jebkura sistēma ir dzīvs organisms, kam ir jāattīstās un jāpilnveidojas laika gaitā. Un pateicoties VID datu analīzei un IT tehnoloģiju sniegtajām iespējām šis ir tikai sākums atvērtākai uzņēmēju un VID sadarbībai, ko tālāk varēsim arvien pilnveidot un spēcināt.”

Kā tas paveikts no tehniskās puses?

Reitinga sistēmu tās šī brīža formātā ļāva izveidot tādas tehnoloģijas un platformas, kas biznesa lietotājiem dod lielu brīvību sistēmu konfigurēt un vienlaikus paveikt vairāk uzdevumu vienuviet, izmantojot vienkāršāku sistēmas kopējo arhitektūru​. Jaunais VID reitinga risinājums nodrošina automatizētu datu apkopošanu un vidi jaunu pamatdatu piesaistei. Tam izmantotas SAP HANA Rule Framework kārtulas un WebIntelligence pārskati, kurus var modificēt VID darbinieks ar atbilstošām piekļuves tiesībām un zināšanām. Tātad sistēma izmanto VID darbinieku zināšanu bāzi, ir laika gaitā pielāgojama ar jaunām zināšanām, bet nodokļu maksātāja segmentēšanas datu sagatavošana notiek ar maksimālu procesu automatizācijas pakāpi.

Tāpat reitinga sistēmas pamatā darbojas arī izskaidrojams mākslīgais intelekts. Kāpēc izskaidrojams un ko tas nozīmē? Valsts sektora specifika pieprasa, ka katrs lēmums ir izskaidrojams un pamatojams, tāpēc izmantojot jebkuru tehnoloģisku risinājumu, piemēram, vienkāršākas formulas vai advancētu mākslīgo intelektu, ir jāspēj izsekot līdzi algoritmiskai loģikai, kas parāda ceļu pie rezultāta. To paveikt ļauj jau iepriekš pieminētā Rule engine jeb noteikumu sistēmas pielietošana risinājumu izstrādē – tās ietvaros tiek definēta noteikumu kopa pēc JA-TAD principa. Šādas sistēmas izmantošana ir īpaši vērtīga, piemēram, lielajos uzņēmumos vai iestādes ar vairāk nekā 1000 darbiniekiem, jo ļauj apkopot un iekļaut noteikumos plašu zināšanu un nosacījumu bāzi, un nepieciešamības gadījumā izskaidrot, kurš no nosacījumiem ir ietekmējis gala reitingu.

Runājot ar Eiropas Savienības nodokļu administrācijām un citām iestādēm, redzam, ka šādi izskaidrojami algoritmi ir populāri arī citur, jo valsts iestāžu risinājumiem, kas ietekmē uzņēmumu finansiālo situāciju vai reputāciju, ir jāizmanto izskaidrojami algoritmi un nav iespējams pielietot šobrīd populārākos mākslīgā intelekta algoritmus. Tādēļ ar lielu interesi vēroju mākslīgā intelekta iniciatīvu attīstību valsts sektorā Latvijā, piemēram, veselībā un izglītībā, kur neapšaubāmi ir ļoti plašas pielietojuma iespējas un potenciālie ieguvumi, bet ir jāsaglabā algoritmu pieņemto lēmumu izskaidrojamību, ko pašlaik tehniski var nodrošināt pilnībā tikai ar vienkāršiem mašīnmācīšanās algoritmiem vai noteikumu sistēmām. Ar šādu risinājumu pieejamību valsts iestādēm pašlaik paveras plašas iespējas digitālajām pārmaiņām, un, redzot VID pozitīvo pieredzi, nav šaubu, ka kopējam digitalizācijas līmenim Latvijas valsts pārvaldē ir potenciāls aizvien pieaugt.

Šī pieredze skaidri parāda, ka uz datiem balstīta transformācija un risinājumi valsts sektorā balstās uz diviem pamatprincipiem: izskaidrojami algoritmi un zināšanu algoritmizācija mērogojamai atkārtotai izmantošanai. Šo divu principu izmantošana ir panākumu atslēga valsts sektorā.

 

Autore ir Emergn IT projektu izstrādes vadītāja

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu