Dažādu atkritumu šķirošana Latvijā pēdējos gados kļūst par ierastu ikdienas sastāvdaļu. Papīrs, kartons, plastmasa un stikls tiek šķirots arvien precīzāk un turpina savu ceļu uz pārstrādi. Tā mēs taupām resursus, samazinām piesārņojumu un neradām milzīgus kalnus atkritumu poligonos. Tieši pēdējais aspekts – poligonu teritoriālais ierobežojums ir faktors, kas kļūst arvien aktuālāks. Pēdējo piecu gadu laikā Getliņos vidēji gadā nonāk ap 280 tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu un, ja nekas apjomos nemainīsies, tuvāko gadu laikā poligons būs pilns.
Jaunu poligonu izveidi sabiedrība neatbalsta, turklāt arī Eiropas Savienība izvirza nosacījumus atbildīgākai atkritumu apsaimniekošanai – Eiropas Padomes direktīva paredz, ka no 2035. gada poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem. Ko tas nozīmē ikvienam no mums? Ir pēdējais brīdis sākt šķirot īpaši rūpīgi, lai mazinātu apglabāto sadzīves atkritumu apjomu.
Ministru kabineta noteikumi[1] paredz, ka no nākamā gada BIO atkritumu šķirošana kļūst obligāta visā Latvijā.
Ko nozīmē obligāta šķirošana? Pirmkārt, brūno BIO konteineru infrastruktūras ieviešanu – gan pie daudzdzīvokļu namiem, gan privātmājām, gan iestādēm un uzņēmumiem.
Daudzi skeptiķi varētu protestēt – kāpēc šķirot? Dati liecina, ka Latvijā ap 30% – 40% no visiem sadzīves atkritumiem, kas nonāk zaļajos konteineros, ir BIO atkritumi– pārtikas paliekas, dārzu, telpaugu un citi organiskie atkritumi. Tātad, ja gada laikā viens iedzīvotājs rada aptuveni 478 kilogramu atkritumu[2], tad ap 150 kilogramu ir uzskatāmi par neizmantotu potenciālu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pirms diviem gadiem veiktā aptauja liecina, ka BIO atkritumus šķiro tikai piektā daļa Latvijas iedzīvotāju un lielākoties tie ir lauku teritorijās dzīvojošie, kas laika gaitā ir izveidojuši savā pagalmā kompostēšanas vietu.
Tātad pilsētnieki, uzņēmēji (piemēram, restorāni, kafejnīcas, ēdnīcas) un iestādes (piemēram, slimnīcas, bērnudārzi, skolas) šajā ziņā atpaliek, jo nav atbilstošas infrastruktūras un informācijas. Taču tieši šīs grupas rada visvairāk BIO atkritumu, kas audzē poligonu kalnus, jo BIO atkritumi tiek mesti sadzīves atkritumu konteineros. Ja nevēlamies veidot jaunus poligonus, bet beidzot pilnvērtīgi izmantot Getliņu poligonā izveidoto Baltijā lielāko fermentācijas tuneļu kompleksu, brūno BIO konteineru izmantošanai ir jākļūst par ikviena cilvēka ikdienu.
Iespējams, daļai sabiedrības šī tēma nešķiet svarīga. Paraudzīsimies uz to no aprites ekonomikas viedokļa. Tuneļu darbības rezultātā BIO atkritumus var pārvērst biogāzē, ko savukārt izmanto elektrības un siltuma ražošanai. Savukārt pats komposts, ja vien būtu kvalitatīvs, būtu atgriežams tautsaimniecībā.
BIO atkritumi tiek šķiroti jau tagad, tomēr nepietiekamā apmērā. BIO atkritumi, nonākot nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā un pēcāk atkritumu izvešanas auto, sajaucas ar citiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, kā rezultātā rodas mitra un netīra atkritumu masa. Getliņos tā sākotnēji nonāk šķirošanas rūpnīcā, kur mehāniski tiek atdalīta turpmākai pārstrādei derīga plastmasa, metāls, BIO atkritumi u.c. atkritumi, kā arī tā atkritumu daļa, no kuras var ražot kurināmo. Tomēr pat mehāniski atdalītā veidā atkritumi ir mitri un satur piejaukumus, kas ietekmē to turpmāko pārstrādi. Un pat, ja nošķirotā BIO atkritumu daļa tiek novirzīta uz fermentācijas tuneļiem, tā joprojām satur ap 30% dažādu piejaukumu un no tās saražotais tehniskais komposts ir ar ierobežotām turpmākas izmantošanas iespējām, jo satur stikla lauskas, dažādu veidu plastmasas u.c. materiālu daļiņas. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem šādu kompostu var izmantot tikai poligona iekšējām vajadzībām un tas nav derīgs apzaļumošanai vai citām inženiertehniskām vajadzībām. Tāpēc BIO atkritumu šķirošanai jānotiek jau individuālo mājsaimniecību līmenī!
Ne mazāk svarīgi, ka nesen vairākas valstis, starp tām arī Latvija, saņēma Eiropas Komisijas brīdinājumu par nespēju veicināt sadzīves atkritumu pārstrādi un sasniegt ES kopējos atkritumu pārstrādes mērķus. Ziņojumā vērsta uzmanība, ka pastāv varbūtība līdz 2025. gadam nesasniegt izvirzītos rādītājus, tāpēc ieteikts attīstīt atkritumu, īpaši bioloģisko, šķirošanu. Svarīga piezīme, ka mēs neierindojamies augstākā riska sarakstā, bet izteiktais brīdinājums norāda uz “mājas darbu”.
Autors ir uzņēmuma Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs
* Lai uzstādītu brūno BIO konteineru pie sava nama, Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā gan mājsaimniecības, gan juridiskas personas var sazināties ar savu mājas pārvaldnieku vai atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu. Par brūno konteineru uzstādīšanu atsevišķi nav jāmaksā, savukārt BIO atkritumu izvešanas cenu meklē pie savas zonas atkritumu apsaimniekotāja un tā likumsakarīgi ir zemāka nekā nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas cena.
[1] MK 26.10.2021. noteikumi Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi”
[2] Vides politikas īstenošanas 2022. gada pārskats. Ziņojums par Latviju, 2022
Komentāri (3)
Zinta Arista Zemzare 25.08.2023. 16.43
Man ir skumji, vērojot mūsu guļamrajona iedzīvotāju uzvedību. Vispirms jau šie iedzīvotāji ir jāizglīto. Varbūt jaunatne jau no skolas sola būtu jāmāca, kas ir daba un tās sargāšana. Ir tā – ja kāds aizklīst līdz kādam šķirošanas konteinerim, tad tur tiek samests viss, ko viņš atnesis, protams kopā. Regulāri uzrodas zēniņi, kuriem prieku sagādā konteineru apgāzt. Vērojot kādas noteiktas mājas iedzīvotāju saimnieciskās sapulces, nevienam nav ne mazākās intereses kaut ko sakopt vai saglabāt tīru. Sapulcē notiek skaļa brēkšana un cīniņš, kur nu varētu būt nākošais mājas saimnieks, jo lūk pašreizējais ir slikts. Ja kāds izaudzē ziedu pie dzīvojamās mājas logiem, labākajā gadījumā tas tiek nolauzts, ja ne aiznests. Par kādu sadzīves atkritumu pārstrādi mēs varam runāt. Nav brīnums, ka esam pēdējā vietā Eiropas savienībā.
1
QAnon > Zinta Arista Zemzare 25.08.2023. 17.38
Ja tautas ienaidnieki 32 gadus no vietas nebūtu uzturējuši segredētu izglītību un nebūtu fanātiski gādājuši par krievu privilēģijām, Latvijā jau sen būtu izaugusi humāna paaudze. Tā vietā viņi apzinīgi dalīja Šlesera organizētā noziedzīgā grupējuma ieviestās UA no krievijas iesūtītiem bandītiem un čekistiem.
0
QAnon 25.08.2023. 12.45
Biogāzes ražošanai var izmantot visa veida bioatkritumus: fekālijas, lopu mēslus, nezāles, ēdienu atliekas, sabojāto pārtiku, kautuves atliekas un medicīnas atkritumus, visu, kas satur cukuru, cieti, taukus un olbaltumvielas. Gala iznākums nekad nebūs komposts, bet tikai CH4, CO2 un slāpekļa sāļu un citu minerāļu saturošs šķidrums, kas derīgs lauku mēslošanai. Pāri paliks celuloze, ko anaerobās baktērijas nepārstrādā un kauli, varbūt.
Visu celulozi pēc atūdeņošanas var sapresēt briketēs, ko izmantot gāzģeneratoros un pēc brikešu izžāvēšanas to enerģētiskā vērtība būs augstāka, nekā kūdras briketām, un, loģiski, arī cena zemāka un nekā traģiska, ja briketēs nonāks arī cigarešu izsmēķi, tamponi, vai pampersi
Tas viss sadegot atbrīvos enerģiju un atgriezīs dabā CO2 un H2O un nelielu daudzumu pelnu. To sauc par Zero waste, kas civilizētās valstīs, kuru siles lopi nekalpo Gazpromam, ir pašsaprotama lieta.
0