Revolūcija varbūt ir pārāk skaļš vārds, kaut gan dzird arī to, taču Amerikas Rietumkrastā gads sācies ar būtisku jaunumu. Oregona kļuvusi par pirmo ASV štatu, kur legalizēta psilocibīna jeb tā saukto «maģisko sēņu» ārstnieciska lietošana.
Solis ir tiešām plats, jo pārkāpj vairāk nekā pusgadsimtu ilgušo psihedēlisko vielu aizliegumu ASV. «Jūtos kā sapnī. Neticēju, ka tas notiks manas dzīves laikā,» intervijā The New York Times atzina psihoterapeits, kas nupat piedalījies speciālistu mācībās licences saņemšanai.
Federālā līmenī psilocibīns joprojām paliek aizliegto vielu sarakstā, bet turpmāk Oregonā ikviens 21 gada vecumu sasniegušais varēs saņemt to licencēta personāla uzraudzībā. Kāds terapeitu pāris pirms vairākiem gadiem sāka legalizēšanas iniciatīvu, 2020. gadā vēlētāji to atbalstīja, bet šogad štats reāli sāk izsniegt licences.
Eksperti lēš, ka tuvākajos gados psihedēlisko vielu medicīnisko pielietojumu varētu apstiprināt arī federālie zāļu uzraugi. Pētījumi ar psilocibīnu un citām vielām gan ASV, gan Eiropā uzrāda daudzsološus rezultātus pacientiem, kas cieš no depresijas, atkarībām, traumu vai neārstējami smagu slimību izraisītas trauksmes. Īpaši aizkustinoši ir smagu pacientu stāsti, kas piedzīvo atpestīšanu pēc daudzu gadu mokām. Lai gan arī šis nav brīnumlīdzeklis, kas glābs ikvienu, tomēr situācijā, kad mūsdienu trakais dzīves ritms grūž depresijā miljoniem cilvēku, bet klasiskā antidepresantu terapija visiem nepalīdz, arvien uzstājīgāk skan aicinājumi pārskatīt agrākos aizliegumus kā nepamatotus. Pagājušā gada nogalē Oregonas pēdās sekoja nākamais štats — Kolorādo.
Komentāri (4)
Ilze Pētersone 14.01.2023. 08.07
Khm, tas gan ir svarīgs jaunā gada vēstījums no Āmerikas. Mums te, Eiropā, nav laika sēnēm, jāgādā, lai Ukraina uzvar Krieviju!
0
mumss 12.01.2023. 13.05
Blakus pārējam tā ir demokrātijas ilustrācija: iniciējām, vēlētāji atbalstīja, likumdevēji pārtvēra. Dīvāna ekspertei sava taisnība, bet ir arī cita – varbūt pārāk šaura (vai plaša) specializācija; varbūt jāmeklē kompleksi – vieni meklē sēnes, citi – līgavaiņus, bet jāmeklē kopā…
0
Sskaisle 12.01.2023. 10.03
mani vairāk interesē, no kurienes tās depresijas tieši mūsdienās. Savulaik lasīju, ka viens no cēloņiem ir tas, ka cilvēki mēdz pārdzīvot milzīgu stresu un neprot to pārstrādāt, vai tikt galā ar sekām un tāpēc vienā brīdī gars, ķermenis vairs vienkārši nespēj.
Vakar lasīju, ka kādi tur zinātnieki izpētījuši , ka depresija nenozīmē, t.i. – depresija nerada ķīmiskas izmaiņas cilvēka smadzenēs , kā domāja līdz šim.
Man ir bijusi veģetatīvā distonija un tas bija reti riebīgi. Toreiz dakterīte man teica – ka v.d. ir neapmierinātības ar dzīvi sekas. Viņa runāja kā mana mamma, ka vajagot samērot savas vēlmes ar iespējām. Man pat līgavaiņus meklēja. Bet nu es pati kārpījos. Lūdzos un samierinājos, protams.
Viens no iemesliem kas varētu būt- ka bildēs viss ir tik smuki, bet dzīvē viss ir citādāk.
Šorīt klausījos LR1 – un domāju, nu labi – varbūt ir arī tā, kā viņi stāsta, bet tā ir tikai maza daļa patiesības, ir citas simts patiesības, par ko pat nepiemin. Kroplais spogulis? Bezcerība?
Vai sēņu vai jebkādu citu medikamentu lietošana atrisinās problēmu, lūk, apšaubu.
Kā saka- mans dīvāna ekspertes viedoklis ir ciets – apšaubu. Jāmeklē cēloņi, vispirms.
1
0
0
Atbildēt
@Sskaisle > Sskaisle 12.01.2023. 14.22
Viens iemesls ir cilvēcības trūkums. Pildīju ugunsdrošības instruktāžu. Un domāju, ka mana priekšniece – tiešā priekšniece, krieviete, ugunsgrēka gadījumā mani neglābtu, pat nemēģinātu. Nepārbaudītu vai es tur savā kabūzīte vēl elpoju vai jau nē. Es gan par visiem domātu, to saku no sirds, bez liekulības.
Es reiz autobusā palūdzu sievietei paņemt savu somu, lai varu apsēsties. Bet viņa uz mani paskatījās ar traka cilvēka acīm tā, ka es uzreiz aizgāju uz autobusa otru galu un klusi stāvēju līdz savai pieturai.
Dzirdu , ka daudzi pakaras, daudzi pazūd bez vēsts. To postu, kurā slīgstam ne visi spēj izturēt. Tas baida, pat ļoti
0