Latvija pievienojusies ES vienotajam patiesā labuma guvēju reģistram

Eiropas Savienībā sākusi darboties vienota faktisko īpašnieku reģistru savstarpējās savienojamības sistēma BORIS (Beneficial Ownership Registers Interconnection System), kurā ar informāciju dalīties sācis arī Latvijas Uzņēmumu reģistrs. BORIS kā rīks savieno valstu centrālos reģistrus, kuros ir informācija par uzņēmumu un citu juridisko personu, trastu un citu juridisko veidojumu faktiskajiem īpašniekiem, tomēr no lietotāju puses tam ir savi ierobežojumi, ar kuriem jārēķinās.

No šā gada 6.jūlija, Latvijas Uzņēmumu reģistrs ir pievienojies Patiesā labuma guvēju reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai BORIS, kas ir centrālais meklēšanas pakalpojums Eiropas Savienībā reģistrēto komersantu patiesā labumu guvēju noteikšanai.

Patlaban vienotajai  BORIS platformai ir pievienojušās sešas valstis: Dānija, Malta, Grieķija, Nīderlande, Austrija un Latvija. Plānots, ka šis pakalpojums pakāpeniski savienos visu ES valstu, kā arī Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas faktisko īpašnieku reģistrus.

Jāpiebilst, ka datu iegūšana par ārvalstīs reģistrēta uzņēmuma patiesajiem labuma guvējiem ir visai apgrūtinoša, jo šādu uzņēmumu reģistru pakalpojumi galvenokārt ir ierobežotas pieejamības – gan tādēļ, ka tas ir maksas pakalpojums, gan arī tādēļ, ka iegūtā informācija ne vienmēr atspoguļo pilnu dalībnieku struktūru.

Uzticama darījuma partnera izpēte pirms darījumu attiecību nodibināšanas ir svarīgs priekšnosacījums veiksmīgai sadarbības veidošanai. Izpēte parasti iekļauj informācijas ievākšanu par korporatīvo struktūru, tai skaitā valdi un tās dalībniekiem, kā arī faktiskajiem īpašniekiem. Eiropas Savienībā jau tagad spēkā ir regulējumi, kas nosaka, ka minētā informācija ir jānorāda.

Jau šobrīd atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 20.maija Direktīvas (ES) 2015/849 (Direktīva) 30.panta 1.punktam, dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt adekvātu, pareizu un aktuālu informācijas glabāšanu par korporatīvajām vienībām, citām juridiskām vienībām, to faktiskajiem īpašniekiem jeb patiesā labuma guvējiem (PLG), arī datus par kapitāla daļām, kas nodibinātas to teritorijā. Savukārt saskaņā ar Direktīvas 3.punktu dalībvalstīm ir jānodrošina, ka minētā informācija tiktu glabāta katras dalībvalsts centrālajā reģistrā. Latvijas gadījumā šādu informācijas uzturēšanu un pieejamību nodrošina Uzņēmumu reģistrs.

Joprojām gan jārēķinās, ka izaicinājumi, ar kuriem jāsaskaras, lietojot ES vienoto patiesā labuma guvēju reģistru, ir saistīti ar:

1. Ierobežotu informācijas pieejamību – attiecīgo valstu uzņēmumu reģistri ir tiesīgi noteikt maksu atbilstoši kompetento iestāžu noteiktajiem tarifiem, kā arī to personu jeb iestāžu loku, kam šādi dati ir pieejami bez maksas. Šāda prakse piekopta Grieķijā un Maltā.
2. Datu neatbilstību – kad iegūtās ziņas par patiesajiem labuma guvējiem no attiecīgā uzņēmumu reģistra nesakrīt ar klienta anketēšanas laikā iegūto. Šajā gadījumā nav norādes vai ieteikumi par veicamajām darbībām, kuras būtu nepieciešams īstenot meklētāja lietotājam.
3. Datu nonākšanu tādu personu rīcībā, kuriem nav saistoša Direktīvas izpilde un kas nav klasificējami par kompetentajām iestādēm, atbildīgajiem subjektiem vai citām personām, kas iegūst ziņas uz likumīgu interešu pamata.

Rezumējot, Fintech Latvija asociācija šādas vienotas platformas ieviešanu ES līmenī vērtē pozitīvi, jo tā vienuviet apvieno informāciju par dalībvalstu publiski ticamajiem patiesā labuma guvēju reģistriem. Tomēr tās lietotājam būtu jāpatur prātā, ka šādu datu iegūšana un salīdzināšana ir tikai daļa no klienta izpētes procesa un tās apjoms var mainīties, ņemot vērā klientam piemītošo risku, un pirms sadarbības vai partnerību veidošanas nepieciešama papildu izpēte.

Autore ir Fintech Latvija eksperte