Pēdējais pusgads mazumtirgotājiem bijis vēl izaicinošāks nekā divi pandēmijā aizvadītie gadi – Krievijas īstenotais karš Ukrainā veicinājis krasu resursu sadārdzinājumu, piegādes ķēžu darbība ir apgrūtināta, un šī ziema solās būt īpaši grūta. Skaidrs, ka tā nebūs viegla arī pircējiem, kam nāksies savilkt jostas. Nepatīkami pazīstamas bažas, atceroties 2008. gada finanšu krīzi. Izaicinājumu iemesli šodien ir citi, arī sabiedrība ir mainījusies un priekšplānā izvirzījušās citas vērtības. Vai nāksies tās upurēt, lai izdzīvotu?
Pēdējo gadu notikumi – Covid-19 pandēmija, Krievijas agresija un karš Ukrainā, klimata izaicinājumu izraisītais izejvielu sadārdzinājums – spilgti parāda, cik ļoti cieši mēs visi esam saistīti un cik mūsu planēta ir maza. Mēs nevaram izlikties, ka tas viss notiek kaut kur tālu prom. Publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka Latvijas kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju ir krities par 0,7%, un kopumā gada apgrozījums ir audzis mazāk nekā par 9%, toties inflācija sasniegusi 21,5% atzīmi. Tas nozīmē, ka tirdzniecības apjoms krīt, un pagaidām to daļēji kompensē cenu pieaugums. Mēs pieredzam lielu inflāciju visās jomās – tā skar energoresursus, pārtikas izejvielas, naftas produktus, spēcīgi ietekmējot mazumtirdzniecības nozares izmaksu struktūru – gan produktu pašizmaksu, gan loģistikas izmaksas, komunālos maksājumus un citas infrastruktūras uzturēšanas, kā arī darbaspēka izmaksas. Visās nozarēs trūkst gan kvalificēta, gan vienkārša darbaspēka, tomēr tā rezultātā vērojamais algu pieaugums nespēj panākt izmaksu kāpumu. Šis ir izaicinošs laiks mums visiem, taču arī papildu motivācija meklēt iekšējās efektivitātes rezerves – pārskatīt izmaksu struktūru, optimizēt procesus, paplašināt digitalizāciju, kas varētu daļēji kompensēt sagaidāmo izmaksu pieaugumu, kura patieso apmēru, iespējams, vēl nevaram pat iztēloties.
Jauno realitāti skaudri izjūt ne tikai uzņēmumi, bet arī mājsaimniecības, kam nākas domāt, kā izdot mazāk, nezaudējot vai tikai minimāli pazeminot ierasto dzīves līmeni. 2008. gada finanšu krīzē pircēji bija spiesti mācīties iepirkties prātīgāk, meklējot izdevīgākus piedāvājumus. Savas izmaiņas iepirkšanās paradumos ienesis arī Covid-19. Kā atklāj šopavasar veiktais Nielsen pētījums NielsenIQ Shopper trends study 2022, pircēji biežāk koncentrējas uz lielākiem pirkumiem un veido produktu krājumus, bet 65% rūpīgi plāno savus pirkumus. Teju divas trešdaļas aptaujāto lieliski pārzina iecienīto produktu cenas un uzreiz pamana jebkādas izmaiņas.
Visvairāk cenu svārstības atspoguļojas tādās kategorijās kā piena produkti, maize, augļi un dārzeņi – tās ir pašas nepieciešamākās lietas, un, protams, cenu pieaugums šajās kategorijās negatīvi ietekmē kopējo pārdošanas apjomu.
Vēl viena tendence, kuru iepazinām jau 2008. gadā, ir meklēt izdevīgākus piedāvājumus. Vairāk nekā puse pircēju biežāk iepērkas uz akcijām un atlaidēm, un piektā daļa pāriet uz lētākiem zīmoliem vai izvēlas veikalus ar zemāku cenu līmeni.
Tas, kas mūsu ikdienā gan ir ienācis no jauna, ir ilgtspējas jautājumi, kas ieņem arvien nozīmīgāku lomu sabiedrības dienaskārtībā. Pēdējos gados īpašu popularitāti piedzīvo veselīga dzīvesveida kustība. Lai mazumtirgotājs saglabātu pircēju plūsmu, viņam ir jāpielāgo savs sortiments pircēju mainīgajām vajadzībām, kas mūsdienās nozīmē atbildīgi audzētus vai ražotus produktus bez dzīvnieku izcelsmes izejvielām vai kaitīgiem konservantiem. Tas nav vienkārši un nav arī lēti, un lielākais izaicinājums – šāda pieprasījuma apjoms joprojām ir nesalīdzināmi mazāks nekā ierastie produkti ar ierasto sastāvu, bet tas savukārt negatīvi ietekmē šādas produkcijas izmaksas. Organiski audzētu vai bioloģiski ražotu produktu pārdošanas apjomu un sabiedrības veselību kopumā krietni veicinātu iespēja klientiem piedāvāt veselīgākas alternatīvas par līdzvērtīgu pārdošanas cenu: jo lielāks pārdošanas apjoms, jo mazāka produktu pašizmaksa. Arī Narvesen, kura simbols, daudzuprāt, ir klasisks hotdogs, pēdējā laikā ir strauji apguvis zaļo salātu, veģetāru kebabu un burgeru un vegānisku uzkodu gatavošanu, un ir pilnīgi skaidrs, ka tieši uz to arī koncentrēsimies nākamos piecus gadus, pārskatot aktuālo produktu sastāvu mūsu plauktos un ieviešot jaunus. Te neiztikt bez sadarbības ar Latvijas ražotājiem, kuriem, tāpat kā tirgotājiem, nāksies paplašināt savu komforta zonu, piemēram, ierasto gaļas kotlešu vietā gatavojot vegāniem draudzīgu burgeru pildījumu no Latvijā audzētiem zirņiem.
Varētu bažīties, ka, paplašinot sortimentu ar šīm veselīgajām, bet dārgajām izvēlēm un cīnoties ar globālajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, mazumtirgotāji nespēs uzturēt izaugsmes tempus. Bet gribētos arī lauzt mītu, ka veselīgas izvēles noteikti ir dārgas. Viens izvērtēšanas vērts aspekts ir tas, kādus produktus pērkam, jo daudzi vērtīgi produkti nemaksā dārgi. Otrs – cik daudz pārtikas iegādājamies un cik no tā visa nonāk atkritumos. Domāju, te ir milzīgs potenciāls paradumu maiņai, kas ļautu jūtami ietaupīt. Ja 2008. gads iemācīja pievērst uzmanību produktu cenām, šis laiks māca izvērtēt, cik daudz un kāpēc pērkam. Pērkot kaut vai nedaudz mazāk, tas palīdzētu daudz labāk iekļauties pārtikas iegādei atvēlētajā budžetā un saglabāt ierastās izvēles.
Vai, ekonomiskajai situācijai kļūstot saspringtākai, pircēji atteiksies no iecienītajiem veselīgajiem produktiem un taupības nolūkos mainīs savus patēriņa paradumus, dodot priekšroku tradicionālajām, lētākajām un ne tik veselīgajām izvēlēm? Ja pavērojam pēdējo nedēļu Covid-19 izplatības tendences, domāju, ka mums tas nedraud, jo veselības nozīmīgums tikai turpinās pieaugt, vairojot veselīgu produktu klāstu gan pircēju grozos, gan tirgotāju plauktos. Turklāt tie mazumtirdzniecības nozares entuziasti, pie kuriem pieder arī Narvesen, ir pieraduši, ka dzīvojam mainīgā un dinamiskā vidē un pasaule ik pa 10 gadiem saskaras ar lielākiem vai mazākiem satricinājumiem. Tāpēc ir jāspēj pielāgot savu biznesu un domāšanas veidu, nokāpt no ērti iestaigātās takas un doties tālāk pa šķēršļu joslu, kuras galā gaida labi ieguvumi.
Autore ir SIA Reitan Convenience Latvia valdes priekšsēdētāja
Pagaidām nav neviena komentāra