Briest draudi visiem ilgtermiņa investīciju projektiem enerģētikā. Tā varam raksturot sasteigto Enerģētikas likuma grozījumu ieviešanu*, kas šajā gadījumā skars Rīgas pilsētas siltumapgādes jautājumus. Plānotās izmaiņas rada satrauktās uzacs pacelšanās efektu jebkuram investoram, kurš pašlaik izvērtē iespējas investēt kādā no Latvijas enerģētisko neatkarību stiprinošajiem projektiem – vai tas būtu sašķidrinātās dabas gāzes terminālis, saules vai vēja elektrostacijas izbūve, vai arī šķeldas katlumāja.
Tas ir pārsteidzoši, bet Latvijā joprojām pastāv iespēja, ka būtiskas likumdošanas izmaiņas politiķi var pēkšņi piedāvāt un apstiprināt vienas nedēļas laikā bez alternatīvu izskatīšanas, ekonomiskās ietekmes izvērtējuma un bez konsultācijām ar nozari. Turklāt sekojoša apstiprināšana nākamajā Saeimas sēdē pārvēršas par formalitāti.
Rīgas pilsētā siltumenerģija joprojām tiek ražota, lielākoties izmantojot dabasgāzi, ar ko izskaidrojama arī augstā siltumenerģijas gala cena iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Apstiprinātie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz konkurences ierobežošanu siltumenerģijas ražošanas tirgū, rada būtisku nenoteiktību investoriem, kuri ir uzsākuši darbu pie vairākiem enerģijas ražošanas projektiem, par kurināmo izmantojot šķeldu vai atkritumu atlikumus. Lai arī grozījumi paredzēti, lai īstermiņā samazinātu siltumenerģijas cenu rīdziniekiem, efekts var izradīties pretējs īstermiņā un ilgtermiņā. Īstermiņa negatīvais aspekts slēpjas faktā, ka tarifu regulēšanā nav paredzēts neviens motivējošs elements uzņēmējiem. Konkurences apstākļi liek uzņēmējiem strādāt pie efektivitātes (gan izmaksu, gan tehniskās), lai produkta ražošanas pašizmaksa samazinātos, savukārt tarifu regulēšanā efektivitātei vairs nav nozīmes, galvenais ir ievērot procedūru. Ilgtermiņā tas nozīmē jaunu projektu virzības apturēšanu.
Nebūvējot jaunus siltumenerģijas ražošanas avotus tieši tagad, kad arī kapitāla izmaksas būtiski sāk pieaugt, apzināti vai neapzināti, grozījumi nostiprina dabasgāzes turpmāku izmantošanu, kas nozīmē arī augstākas siltumenerģijas izmaksas ikvienam Rīgas iedzīvotājam un uzņēmējiem.
Ņemot vērā visas šo sasteigti iesniegto grozījumu sekas, esam nosūtījuši lūgumu Valsts prezidentam nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai. Aicinām deputātus diskusijās par piemērotāko risinājumu Rīgas siltumenerģijas cenas pieauguma samazināšanai īstermiņā un ilgtermiņā iesaistīt nozares pārstāvjus, izvērtēt dažādas alternatīvas un veikt finanšu ietekmes detalizētu novērtējumu. Kvalitatīvas uzņēmējdarbības vides veicināšanai un investīciju piesaistīšanai, ir svarīgi panākt likumdošanas stabilitāti un atklātību lēmumu pieņemšanā.
Autors ir SIA Gren Rīga valdes priekšsēdētājs
* Enerģētikas likuma grozījumi Nr. 1339/Lp13, kuri paredz neatkarīgajiem ražotājiem Rīgas teritorijā, kas nodod siltumenerģiju sistēmas operatoram, kura trīs gadu vidējais lietotājiem piegādātais siltumenerģijas apjoms pārsniedz 2 000 000 MWh/gadā, līdz 2022. gada 14. oktobrim iesniegt Regulatoram siltumenerģijas ražošanas tarifu projektu, kā arī pienākumu saražoto siltumenerģiju pārdot operatoram par noteikto tarifu. Grozījumu priekšlikuma pamatā ir vēlme ierobežot atjaunīgo siltumenerģijas ražotāju peļņu.
Pagaidām nav neviena komentāra