Aizvadītie divi gadi pandēmijas dēļ bija pārbaudījumu pilni un nervus kutinoši ne vien cilvēkiem un uzņēmējiem Latvijā, bet arī Vācijā un citviet pasaulē. Tomēr, lai cik daudz nezināmā bija šajā situācijā, mēs izvēlējāmies būt darītāji, “metoties nezināmajā” – jau tā pamatīgajā ginekoloģijas prakses noslodzē vēl papildus sākot veikt pacientu potēšanu. Ja šāds lēmums būtu jāizdara vēlreiz, mēs to noteikti atkārtotu.
Lēmumu pieņēmām, jo, pirmkārt, pēc tā bija ļoti liels pieprasījums, otrkārt, tas paātrināja pacientu iespējas apmeklēt ārstu klātienē. Kā zināms, tieši tagad atklājas, ka daudzu saslimšanu un pat nāves gadījumu skaits ir palielinājies, jo cilvēkiem ilgstoši bija apgrūtinātas iespējas klātienē apmeklēt speciālistus vai arī saņemt kvalitatīvas konsultācijas. Protams, ne visas prakses izvēlējās iet šādu ceļu (dažas savu darbību pat pārtrauca), tomēr tas tobrīd likās racionālākais un pareizākais. Pašlaik arī piederam pie tām privātajām praksēm, kuras pieņem Ukrainas bēgļus.
Kā apvienot ginekologa un potēšanas pakalpojumu?
Kopš 2020.gada 15.marta, kad sākās pirmie lielie ierobežojumi, mēs divus mēnešus veicām tikai pašus svarīgākos izmeklējumus. No vienas puses, tas bija ļoti labs laiks, jo darba bija mazāk, no otras – pilnīgi traģisks, jo cilvēki, kuriem to vajadzēja, nevarēja tikt pie ārsta. Maijā, kad atsākās kaut cik normāla dzīve un varējām pamazām atsākt strādāt, mūsu praksē bija precīzi sešas maskas. Turklāt tās nekur arī nevarēja dabūt. Bija problēmas arī ar dezinfekcijas līdzekļiem, bijām laimīgi, kad paziņa atnesa divas pudeles dezinfekcijas šķidruma. Tas viss bija learning by doing jeb mācīšanās darot, kā šo situāciju atrisināt.
2020.gada beigās praksē jau bija daudz vairāk grūtnieču, darba jau tā bija ļoti daudz. Mājsēde mūsu praksei bija radījusi aptuveni par 30% lielāku grūtnieču pieplūdumu. Turklāt lielākā daļa no viņām arī izvēlējās grūtniecību turpināt.
2021.gada aprīlī nolēmām, ka sāksim potēšanu praksē. Tas bija liels papildu darbs. Pošu bija maz, tās bija sarežģīti pasūtīt. Bija liels haoss un papīru darbs. No valsts saņemtie 20 eiro par katru poti tikai aptuveni nosedza visus organizatoriskos izdevums. Viens no kolēģiem reizi nedēļā tikai potēja, neko citu nedarīja. Savu ierasti vienu brīvo dienu nedēļā mēs upurējām, lai sniegtu potēšanas pakalpojumu. Sāka nākt arī tie cilvēki, kuri iepriekš baidījās to darīt. Bija ļoti interesanti, ka ginekoloģijas praksē pēkšņi parādījās vīrieši, kas līdz tam tur nebija bijuši. Visu 2021. gadu mēs paralēli potējām.
Ļoti daudz citu prakšu ārstu no šā pienākuma atteicās, jo tāpat jau bija pārpārēm darāmā. Turklāt ne visi pacienti bija atbildīgi. Cilvēki vienkārši neatnāca kaut vai tāpēc, ka, piemēram, dienu ātrāk pēkšņi bija iespējams potēties citur. Tad steigšus bija jāapzvana tie, kuri gaidīja rindā. Tas bija visīstākais “menedžmets”, kā šos visus cilvēkus organizēt. Tās bija papildu stundas, papildu algas, kopumā izpotēti vairāk nekā 2000 cilvēku.
Ap 70% ieguldījuma – emocionālā atbalsta sniegšana
Tas varbūt liekas neticami, bet arī mēs – ginekologi – vienlaikus tik daudz kā nekad pašlaik arī strādājam par psihologiem. Divi kovida gadi, daudziem zaudēts darbs un tagad arī Ukrainas karš ir nomocījis cilvēkus. Vācijā ir daudz Ukrainas bēgļu. Sievietes, kā jau ierasts, to uztver emocionālāk nekā vīrieši, un ginekoloģijas praksē mēs to izjūtam vēl saasinātāk. Vēl nesenā atmiņā arī 2015., 2016. gads, kad Vācijā ienāca ap miljons Sīrijas bēgļu. Rēķinām, ka patlaban 70% prakses darba ir kā psihoterapija.
Patlaban pacientu rindas papildina arī ukraiņu bēgļi Vācijā. Neraugoties uz to, ka prakses noslodze jau tā ir ļoti liela, mums šiem cilvēkiem ir jāpalīdz. Patlaban pieņemam tās sievietes, kurām iestājusies grūtniecība un ir akūtas problēmas, bet paredzam, ka drīz nāks arī tās, kurām ir ikdienišķas problēmas. Protams, varam pateikt, ka esam pārslogoti, bet vairāk vai mazāk tā ir visiem, un kurš tad šiem cilvēkiem palīdzēs?
Ārsta prakses spiestas kļūt daudzfunkcionālākas, pandēmija parādīja, ka esam spējīgi paralēli prakses tiešajam darbam veikt vēl citus pienākumus. Tāpat gudri un elastīgi ir jāpieņem Ukrainas kara sekas. Nekādas pārmaiņas uzņēmums nevar ieviest bez motivētiem darbiniekiem. Turklāt tā kā darba apjoms tikai pieaug, svarīga ir vadītāja spēja laikus just darbinieku vajadzības. Jāmāk motivēt personālu, lai tas būtu ieinteresēts veikt papildu pienākumus. Neviens to negrib darīt par velti. Vadītājam ir gudri jāredz viss “spēles laukums” un problēmu loks. Tādēļ krīzes vadība medicīnā patlaban ir izšķirīga.
Lētāk ne vienmēr ir labāk
Grūti spriest par citām valstīm, taču Vācijas gadījumā krīze parādīja, ka jebkurai valstij ir jābūt spējīgai nodrošināties ar elementāriem aizsardzības līdzekļiem. Pandēmija parādīja, ka tādas primāri nepieciešamas lietas kā aizsardzības līdzekļi un maskas vairs netiek ražoti pašu mājās un tas paralizē dzīvi.
2021.gadā bijām spiesti iepirkt gumijas jeb lateksa cimdus par 6000 eiro, jo cenu pieaugums bija tik straujš, ka mazos daudzumos iepirkt bija ļoti neizdevīgi. Tas ir vienkārši neiedomājami, ka tik lielā un nodrošinātā valstī kā Vācija kaut kas tāds vispār bija jādara! Mūsu noliktavā un garderobē vairs nebija nevienas brīvas vietiņas, bet tā varējām kaut nedaudz ietaupīt naudu. Mēs visu tagad ievedam no Ķīnas, jo tā ir lētāk. “Ātrās palīdzības” lietas ir vajadzīgas pašiem savā valstī. Prieks, ka daudzi Vācijas jaunie uzņēmumi sāka šādas lietas ražot un piedāvāt. Pat ja tās ir nedaudz dārgākas, galvenais, lai būtu pieejamas.
No katras krīzes situācijas kaut ko mācāmies. No totālas nezināšanas pusotra gada laikā visu varējām saorganizēt tā, ka paralēli labi funkcionējošai ginekoloģijas praksei varam sniegt arī citus nozīmīgus pakalpojumus. Ikvienam vadītājam veselības aprūpē šodien ir jābūt gatavam šādām pārmaiņām. Diemžēl tagad to ir aizvien vairāk. Rudens prognozes šobrīd ir diezgan drūmas, bet mēs vairs neuztraucamies, jo iepriekšējās krīzēs esam norūdījušies un guvuši pieredzi.
Autore ir Biznesa augstskolas Turība maģistrantūras programmas lektore, ginekoloģijas privātprakses līdzīpašniece Vācijā
Pagaidām nav neviena komentāra