Līdz 24. oktobrim Laubes namā Pārdaugavā skatāma audiovizuāla mākslas izstāde Paštrokšņi, kas balstās Paulas Tisenkopfas vēža pieredzes stāstā. Tas ir atkailināts, ķermenisks un emocionāls vēstījums ārpus ierastajām mākslas valodas formām, jo tieši to dara vēzis — izved cilvēku ārpus normām
Sākot ceļojumu cauri izstādei Paštrokšņi, jau iztālēm skan bērna balsī izdziedāta dziesmiņa par meitenīti un nāves bailēm. Telpā pie vienas sienas redzama Paulas bērnības fotogrāfija, pie pretējās — viņas portrets pirms ķīmijterapijas sākšanas. Mazā meitene un jaunā sieviete raugās viena otrai acīs, un viņas abas neizbēgami raugās acīs biedējošajai diagnozei «krūts vēzis». Abām vienāds matu griezums un vispār viss tik ļoti līdzīgs, it kā to 20 dzīves gadu pa vidu nebūtu bijis. Nāve šai telpā ir neredzama, bet vienmēr klātesoša.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.