Enerģijas cenas ir šī brīža nepatīkamākais temats ekonomikas ziņu klāstā, tās šo “godu” saglabās vismaz līdz pavasarim. Gan mājokļu uzturēšana, gan transports ir palielinājušu kopējo cenu līmeni salīdzinājumā par pērno augustu katrs par vairāk nekā procentpunktu. Mājokļos patērētā enerģija sadārdzinājusies par 10,0%, bet transporta degvielas par 19,1%. Par laimi, lielākajā daļā galveno patēriņa groza nodalījumu cenu kāpums ir mērens. Inflācija ir pieaugusi, taču tā nav visaptveroša.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi augustā cenas pieauga par 0,4%. Mēneša inflācija šajā laikā ir ļoti reta parādība, tikai vienu reizi kopš deviņdesmitajiem gadiem – ekonomikas pārkaršanas neprātā 2007. gada augustā bija tik liela mēneša inflācija.
Līdz ar to gada inflācija jūlijā no 2,8% pieauga līdz 3,7%. Situācija turpinās pasliktināties, nevar izslēgt, ka cenu kāpums gada beigās pārsniegs pat 5%, bet tas būs īslaicīgi. Turpināsies enerģijas cenu kāpuma netiešā ietekme, gada inflāciju turpmākajos mēnešos paaugstinās arī bāzes efekts – pērn oktobrī un novembrī cenas kritās par 0,7%. Taču ir jāpiepildās ļoti sliktam scenārijam, lai inflācija pārsniegtu algu pieaugumu. Saskaitot kopā šī gada augusta 3,7% ar pērnā gada -0,2%, iegūstam mērenu un ECB politikas mērķim atbilstošu divu gadu vidējo inflāciju.
Visbiežāk krasas enerģijas cenu svārstības saistītas ar naftu, taču šobrīd šis parastais “aizdomās turētais”, ir diezgan mierīgs, barela cena svārstās ap 70 dolāriem, degvielas gada inflācija atspoguļo pērnā gada ļoti zemo cenu līmeni. Diemžēl Latvijā un visā Eiropā rekordlīmeņus sasniedz un pārsniedz gāzes cenas. Elektrības vairumcenas Latvijā bija neparasti augstas visus trīs vasaras mēnešus un septembrī situācija vēl pasliktinās. Elektrību sadārdzina gāzes, ogļu un emisiju kvotu cena, Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā svarīgs ir arī mazais nokrišņu daudzums šovasar.
Neparasti augsta ir apģērbu un apavu cenu inflācija (4,7%), apaviem cenas augušas pat par 11,2%. Iemesls ir viegli uzminams – milzīgais globālais patēriņš, lielie kavējumi piegādes maršrutos no Āzijas un augstās to izmaksas. Šī ir augstākā apģērbu un apavu inflācija precīzi pēdējo 10 gadu laikā. Taču interesanti, ka apģērbu un apavu cenas ir nedaudz zemākas nekā 2000. gadā. Šajā preču kategorijā cenas ilgstoši svārstījušās bez skaidras tendences.
Citās patēriņa groza sadaļās valda miers. Vasarā no pārtikas ražotājiem un tirgotājiem izskanēja bažas par pārtikas cenu inflāciju. Nav šaubu, ka tā ir lielāka nekā bija gada pirmajā pusē, un tā vēl pieaugs, taču pagaidām ir zemāka par kopējo inflāciju un nav gaidāms, ka tieši šajā preču kategorijā būs īpaši lielas nepatikšanas. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas augustā bija par 2,2% augstākas nekā pirms gada. Mērens ir arī mājsaimniecības iekārtu un ikdienas uzturēšanas izmaksu kāpums – arī 2,2%. Veselības aprūpe sadārdzinājusies par 2,5%, sakari par 1,3%, atpūta un kultūra par 1,2%, izglītība kļuvusi lētāka par 0,2%, bet sabiedriskā ēdināšana sadārdzinājusies par 2,6%, savukārt kategorijā ar daudznozīmīgo nosaukumu “dažādas preces un pakalpojumi” cenas kāpušas par 1,6%.
Mājokļos patērētās enerģijas cenu kāpums ir nepatīkams, taču nav notikusi nekāda katastrofa. Cenu līmenis ir krasi pieaudzis salīdzinājumā ar pandēmijas deflācijas posmu, taču ir tikai par 5,4% augstāks nekā 2012. gada augustā, kad algas bija vien ap 55% no strādājošo ienākumiem šogad. Elektrības cenu starpība ir lielāka, taču dabasgāze ir pat nedaudz lētāka kā pirms deviņiem gadiem. Primāro energoresursu sadārdzinājuma dēļ vēl augs siltuma cenas, bet tās augustā bija par 8,3% zemākas nekā vidēji iepriekšējā desmitgadē.
Būtu patīkami no notiekošā enerģijas cenu kāpuma izvairīties, taču varbūt tomēr labāk ir laicīgi saņemt signālu, ka enerģija jātaupa un jāmaina tās ražošanas tehnoloģijas. Jo ātrāk koriģēsim enerģijas un mājokļu politiku, jo labāk. Būvējot mājas, jau sākotnēji ir jāplāno augsta energoefektivitāte, jo pārbūvēt vēlāk būs daudz dārgāk. Ir jāsiltina padomju laikā būvētās mājas, jo tām, pretēji populārai leģendai, nedraud sabrukšana, ar retiem izņēmumiem. Tajās Latvijas pilsētās, kur cilvēki tiešām vēlas dzīvot, šīs mājas būs vajadzīgas vēl ilgi. Vēl ir daudz iespēju aizstāt dabasgāzi ar šķeldu un granulām. Piemēram, Salaspilī siltuma cenas šobrīd samazina tur nesen uzbūvētais saules paneļu parks.
Pagaidām nav neviena komentāra