Lūgšana Mātei Latvijai 30 gadus pēc Janvāra barikādēm

Latvija, mīļotā Māte!

Trīs gadu desmiti  aizritējuši kopš izšķirošās cīņas par gaismu. Pateicoties tai, esam izdzīvojuši. Esam uzveikuši ļaunuma varu. Ar spītu, savaldību, pacietību. Ar drosmi, pašaizliedzību. Ar Ticību. Ar neikdienišķu vienotību. Ciezdami un pārciezdami. Ar gara spēku pret karaspēku. Ar upuriem un kritušiem varoņiem, bet neizliedami nevienu sava ienaidnieka asins lāsi. Arī šodien, tāpat kā toreiz Janvāra barikādēs, nevēlamies neko citu, kā vien pastāvēt par sevi Dieva dotajā, vienīgajā tēvu zemē.

Latvija! Kaut taviem bērniem arī turpmāk pietiktu gribas, prāta, stingrības tevi nosargāt un viņi būtu krietni saimnieki savai zemei! Kaut mums nekad nebūtu jāceļ jaunas barikādes! Kaut Latvijas dievnamiem nenāktos izvadīt nogalinātos, uzņemt ievainotos un aprūpēt līdz nāvei nogurušos kā toreiz! Kaut Dieva piešķirtās tiesības runāt šīs zemes valodā un dziedāt šīs zemes dziesmas mums nekad nav jāaizstāv pazemojošos balsojumos! Kaut mūsu pašu ieceltie tautas kalpi nesavtīgāk un gudrāk kalpotu Latvijai!

Pirms trīsdesmit gadiem ziemīgi auksto, bet barikāžu apgaroto galvaspilsētu piesildīja mūsu sirdspukstu mūzika. Tad pārliecinājāmies par  īstas brālības un savstarpējas uzticības spēku. Neaptveramu briesmu priekšā mūs apskāva augstāka, vienojošāka un iedvesmojošāka mīlestība nekā ikdienā. Lai tās atklāsmi pārmanto mūsu bērni! Lai pagājības sāpēs un ciešanās, barikāžu tumsā dzimusī gaisma apskaidro nākotni un neļauj aizmirst, kāda brīnumaina dāvana un debesu svētība ir katra brīvībā un neatkarībā nodzīvotā diena!

 

Lūgšana nolasīta 2021.gada 20.janvārī, barikāžu 30.gadadienā