Ilzes Jansones stāstu krājums Vīru lietas — par mūsdienu intelektuāļiem starp esamību un neesamību
Līdz ar iestāšanos augstskolā ballēšanās mainīja savu gaitu. Pasēdēšanas kļuva paredzamas, un tās galvenokārt veidoja trīs elementi — cigaretes, vīns un sarunas par principā neatbildamiem jautājumiem. Nupat apmeklējuši filozofijas un reliģijas vēstures lekcijas, izvēlējāmies iecienītākos domātājus un pārmalām viņu uzskatus, līdz kādam palika slikti no izdzertā vīna un kāds cits vienkārši atlūza uz dīvāna. Jutāmies tā, it kā būtu labāki un gudrāki par citiem, lai gan neko īsti nepratām un zināšanas, ko ieguvām, bija balstītas svešā pieredzē. Taču studiju gaitā pārmērības kļuva retākas, izdzertais alkohola daudzums saruka, un principā neatbildamie jautājumi, katram dodoties pieaugušo dzīvē, pamazām apsīka. Arī bērnišķīgo snobismu vairums, visticamāk, veiksmīgi pārvarējis. Un tomēr brīžiem gribētos atgriezties tajā laikā, kad likās, ka pārdomām par jēgu ir jēga un ka mans viedoklis ir tik svarīgs, ka tas noteikti jāpauž skaļi, lai gan zināms, ka neko jaunu un neapšaubāmi patiesu par jēgu pateikt nespēj neviens.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.