Latvija patlaban ir lēnāk augošā Baltijas valsts. Pie tā galvenokārt vainojamas divas krīzes, kas mūs ietekmē daudz vairāk nekā abas pārējās valstis — koksnes standartproduktu cenu kritums un finanšu pakalpojumu eksporta krasā samazināšanās. Latvijā pēckrīzes periodā arī bijusi visvājākā mājsaimniecību kreditēšanas un mājokļu būvniecības cikla atgūšanās jeb tā gandrīz nav notikusi, to skaudri izjūtam tagad, kad eksporta tirgu temperatūra ir ļoti nevienmērīga.
IKP pieaugums 3. ceturksnī gada griezumā bija 2,9%, bet sezonāli izlīdzinātajos datos, kas labāk parāda tendenci, pat krietni mazāk – 1,9%. Labā ziņa — nav nozīmīgas izaugsmes bremzēšanās ceturkšņa griezumā, izaugsme bija 0,7% salīdzinājumā ar 0,8% iepriekšējā periodā.
Šādu izaugsmi vērtēju kā vāju, ņemot vērā gan Latvijas salīdzinoši zemos ienākumus Eiropas kontekstā, gan eksporta nozaru pieauguma potenciālu un neizmantotās iespējas mājokļu tirgū un kreditēšanā. Latvijas attīstība noteikti var būt straujāka un pie labvēlīgas apstākļu sakritības ir iespējams panākt un vairākus gadus noturēt tādu pieauguma tempu, kāds bija 2017. gadā jeb vairāk nekā 4%. Tas pat neprasītu radikālas izmaiņas valsts politikā, kas gan neapšaubāmi dažās jomās būtu vēlamas.
Par spīti izaugsmes vārgumam, patērētāju vērtējumi par savu finansiālo situāciju un tās gaidāmajām izmaiņām ir tuvu visu laiku augstākajam punktam.
Tas nepārsteidz, jo laikā, kad nominālais IKP jeb ekonomiskā aktivitāte naudas izteiksmē 3. ceturksnī auga par 5,4%, kopējais algu fonds auga par 9,1%. Kopējā uzņēmumu peļņa un pašnodarbināto ienākumi arī palielinājās, bet mazāk nekā par 2%.
Trešajā ceturksnī izaugsmi līdzīgā mērā ietekmēja spēcīgi vienreizēji faktori trīs nozarēs, no tām viens bija pozitīvs, bet divi — negatīvi. Visstiprākā ietekme bija ļoti lielajam kāpumam lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kas auga par 13,4%, dodot 0,7 IKP pieauguma procentpunktus. Lauksaimniecībā kāpums bija gandrīz par trešdaļu, bet mežsaimniecībā jau kritums, kas turpmākajos ceturkšņos visdrīzāk padziļināsies, bet neparasti labās graudu ražas efekts lauksaimniecībā savukārt izzudīs.
Mazāka, bet jūtama ietekme bija kritumam finanšu pakalpojumos par 14,3%, kas ir acīmredzamas un neizbēgamas sekas nozares “tīrīšanai”. Nākamajā gadā šis notikums IKP dinamiku vairs nozīmīgi neietekmēs. Tāpat izaugsmi samazinājis kritums transporta pakalpojumos – par 4,6%, krītot austrumu-rietumu virziena pārvadājumu apjomam. Ir pagaidām nepārliecinošas pazīmes, ka šīs nozares kārtējā lejupejošā svārsta kustība varētu būt beigusies.
Ir nozares, kurām klājas ļoti labi. Paātrinās jau gada pirmajā pusē apbrīnojami straujais kāpums medicīnā un sociālajā aprūpē, sasniedzot 10%. Tas rāda – lai kādi būtu šīs sistēmas efektivitātes trūkumi, tā spēj sniegt vairāk pakalpojumu, kad tai dod vairāk naudas.
Diezgan sarežģītajos pasaules tirgus apstākļos un spītējot koksnes tirgus krīzei, drīzāk par panākumu uzskatāms kāpums par 4,1% apstrādes rūpniecībā. Pēc tam, kad 2. ceturksnī gandrīz apstājās būvniecības izaugsme, tā 3. ceturksnī paātrinājās līdz 5,9%. Būvatļauju dati un mājsaimniecību kreditēšanas pieauguma atsākšanās sūta optimistiskus signālus par ēku celtniecību, taču infrastruktūras būvniekiem perspektīvas nav spožas.
Ļoti labs rezultāts ir viesnīcu un restorānu nozarē (+9,4%), par spīti pērnā gada dziesmusvētku augstās bāzes efektam. Ļoti svarīga ziņa ir lielās un eksportā arvien nozīmīgākās komercpakalpojumu nozares spēcīgā kāpuma (+6,0%) turpināšanās. Neparasta situācija ir kritums sakaru un informācijas nozarē (-0,4%), bet kopumā šai nozarei šogad klājas labi.
Ļoti nozīmīgs ir arī tirdzniecības kāpuma (+5,3%) devums, pateicoties šīs nozares lielajam “svaram” ekonomikā. Tas acīmredzot atspoguļo lielā mērā uz eksportu vērstās vairumtirdzniecības ietekmi, jo mazumtirdzniecība auga daudz vājāk.
Domājams, ka šogad Latvijas IKP pieaugums būs ap 2,5%, bet 2020. gadā tas visdrīzāk būs nedaudz zem 2%. Savukārt turpmākajos divos gados izaugsmes temps ir diezgan atkarīgs no spējas laicīgi sākt Rail Baltica būvniecību, par to diemžēl radušās šaubas, kas pēc iespējas ātrāk jānovērš pareizajā virzienā.
Autors ir bankas “Luminor” ekonomists
Pagaidām nav neviena komentāra