Žurnāls: Būvnieku karteļa lietā figurē ap desmit bijušo un esošo politiķu vārdu

Šajā kriminālprocesā figurē aptuveni desmit bijušo un esošo politiķu vārdi, to skaitā finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), politiķis Edgars Jaunups (LA), bijusī finanšu un ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), bijusī Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs (Saskaņa), ceturtdien raksta žurnāls Ir par KNAB un Konkurences padomes atklāto Latvijas būvnieku karteli un ierosināto kriminālprocesu.

Kukuļošanas epizodes ir vismaz piecas. Aizdomas ir smagas. Būvuzņēmēji maksājuši amatpersonām kukuļus, kas noformēti kā pakalpojumu, konsultāciju līgumi vai kā ziedojumi dažādām organizācijām. Turklāt šis Latvijas vēsturē jaunākais milzīgais kriminālprocess izaudzis no bēdīgi slavenajām Taureņu pirts sarunām.

Žurnāls noskaidroja, ka liecības KNAB šajā lietā jau ir sniedzis Urbanovičs. Pēc nelielas vārdu spēles viņš to žurnālam arī apstiprināja. «Pie manis bija ciemos KNAB,» pauda Urbanovičs. Saruna notikusi Saeimā. Ar būvuzņēmējiem viņam nekādu darīšanu neesot, lai gan ar Arčers un Binders īpašnieku Armandu Garkānu esot pazīstams kopš jaunības. Abi spēlējuši basketbolu dažādās komandās. «Mēs vienmēr kāvāmies.» Vēlāk Urbanovičam esot sanācis Garkānu satikt Latvijas Basketbola savienībā (LBS), turpat arī Māri Martinsonu, stāsta Urbanovičs.

Šīs tikšanās LBS viņš nodēvē par «oligarhu saietuvi» un stāsta, ka esot lūdzis organizācijas vadītājam bijušajam Valsts policijas priekšniekam Valdim Voinam sevi no šī loka svītrot. Jau divus gadus to vairs neapmeklējot, lai gan LBS mājaslapā viņš joprojām norādīts kā padomes loceklis. Taču arī tolaik, kad apmeklējis, «neviens nekad nekādas rebes nerunāja vismaz manā klātbūtnē».

Žurnāls arī raksta, kā ar politiķu līdzdalību “izauklēts” būvnieku kartelis. Tie ir būvniekiem labvēlīgu likumu vai valdības noteikumu grozījumu pieņemšana pēdējo gadu laikā. Piemēram, Būvkomersantu klasifikācijas noteikumi. Tie pieņemti Māra Kučinska (ZZS) valdībā 2016. gada aprīlī. Ekonomikas ministrs tolaik bija Arvils Ašeradens (JV), bet finanšu ministre Reizniece-Ozola. Šie MK noteikumi nosaka būvkomersantu veidus un kritērijus, proti, tiek definēti augstākās klases būvnieki, kuri tad arī savā starpā varēs cīnīties par lielākajiem objektiem, savukārt citiem uzņēmējiem pie lielajiem iepirkumiem nonākt būtu sarežģīti.

2017. gadā spēkā stājās vēl kādi grozījumi Būvniecības likumā. Saskaņā ar tiem turpmāk būvniecības procesa gaitā iespējams mainīt būvapjomus un citus risinājumus. Piemēram, ja būvatļauja ir par vienu ēku noteiktā apjomā un novietojumā, tad procesā viss var mainīties, un beigās tapt divreiz lielāka ēka citādā izskatā.

Pašlaik darba procesā esot grozījumi būvnoteikumos un Būvniecības likumā, kas esot vērsti uz būvnieku darba atvieglošanu, piemēram, samazinot to gadījumu skaitu, kad Būvniecības valsts kontroles birojs uzrauga būvniecību, vai ierobežojot sabiedrības tiesības apturēt būvdarbus.

Žurnāls arī pārskatāmi atklāj astoņu Latvijas lielāko būvuzņēmumu, kuri, iespējams, vienojušies kartelī, miljonos mērāmo apgrozījumu laikā no 2015. līdz 2018.gadam, uzņēmumu patiesos labuma guvējus un kuros iepirkumos uzņēmumi uzvarējuši apskatamajā periodā.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.