Tirgus Rīgas domē ir atvērts

Vakar vakarā ārkārtas sēdē par Rīgas domes jauno priekšsēdētāju ievēlēja “Gods kalpot Rīgai” (GKR) deputātu Daini Turlo, kurš nomainīja desmit gadus mēra krēslā pavadījušo partijas “Saskaņa” līderi Nilu Ušakovu. Plāns vicemēra amatā ievēlēt partijas “Saskaņa” pārstāvi Sandri Bergmani neizdevās, jo tam nebija gatavi piekrist četri koalīcijas deputāti. Vadims Baraņņiks, Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs un Vitālijs Dubovs par šo “rupjo pārkāpumu” ļoti operatīvi tika izslēgti no Rīgas domes Saskaņas frakcijas. Tas nozīmē, ka Rīgas domes valdošajai koalīcijai vairs nav 32 balsu vairākums, bet gan tikai 28 – tieši tikpat, cik opozīcijai. Tomēr pāragri cerēt, ka situācija domē krasi mainīsies par 180 grādiem. Ja pēdējos desmit gadus pie varas domē bija divas grupas – valstiski ciniskie un ekonomiski ciniskie, tad tagad pēdējie ir kļuvuši stiprāki un situācija nedaudz mainījusies, taču cinisms nekur nav zudis.

Medijos jau izskanējis, ka viens no opozīcijas deputātiem līdz šim balsojumos parasti ir atbalstījis valdošās koalīcijas viedokli. Turklāt jau vakar vakarā koalīcijas pārstāvji deva mājienus opozīcijai, ka ir radusies lieliska iespēja izmantot situāciju.

Patlaban Rīgas domē ir atvērts tirgus un varam tikai minēt, kas ko notirgos. Kuri opozīcijas pārstāvji spēs saskatīt patieso situāciju, bet kuri – ļausies mirkļa vājumam un maldīgai iespējai iegūt varu.

Neraugoties uz četru deputātu izslēgšanu, saikne un sadarbība starp valstiski ciniskajiem, ekonomiski ciniskajiem un šo četrinieku joprojām ir daudz spēcīgāka, jo balstās uz līdzīgām vērtībām. Pie Rīgas domes vadības grožiem esošie GKR deputāti noteikti sāks sarunas ar frakcijām vai atsevišķiem deputātiem par iespējamu sadarbību, taču jāsaprot – piekrišana būtu opozīcijas kļūda, jo piedāvāta tiek nevis vara, bet tās šķietamība.

Mēra nomaiņa, vadības grožiem pārejot no “Saskaņas” pie GKR nenozīmē varas maiņu, jo tikumi jau paliek tie paši. Maldīgi uzskatīt, ka, dodoties uz Briseli, Nils Ušakovs un Andris Ameriks izlaidīs kontroles grožus no rokām. Pašu izveidotajā sistēmā ir pārāk daudz mutes, kuras viņiem jābaro. Un, ja arī viņi paši, saprotot situācijas nopietnību, iespējams būtu gatavi sēsties uz diētas, ēst gribošās mutes, kas balsta viņu varu, to nav gatavas darīt. Šobrīd ekonomiski ciniskie centīsies īstenot to, ko pagaidām nevar valstiski ciniskie. Saprotot, ka viena sistēma vairs nestrādā, joprojām paliek daudzi kopsaucēji, kas šīm abām grupām ļauj ļoti ātri izveidot jaunas shēmas un sistēmas.

Kas attiecas uz opozīciju, iespējams, kāds arī būs gatavs iesaistīties tirgū un pat piekritīs sadarboties. Taču šādai sadarbībai ir risks – zaudēt vērtības. Iespējams šis deputāts vai deputāti panāks kāda veloceliņa vai parka soliņa izbūvi, taču, vai tā nav pārāk augsta cena par pārdošanos caram un viņa bajāriem? Nekas vērienīgāks tāpat netiks pieļauts.

Tas, ka desmit gadus valdošā opozīcija, ir sadrupināta, ir arī opozīcijas nopelns. Taču patlaban ir būtiski neļauties maldīgām cerībām. Jo ilgāk pastāvēs šī brīža situācija, jo vairāk pieaugs opozīcijas iespējas virzīt un panākt dažādu lēmumu pieņemšanu, taču ir būtiski saprast, ka ir pavērušās ietekmes, nevis varas iespējas. Neraugoties uz to, kas tiks piedāvāts, Jaunā konservatīvā partija nebūs gatava tirgoties ar tiem, kuru principi ir pretrunā mūsu vērtībām. Ir novilktas stingras robežas, pie kurām jāturas.

Autors ir Rīgas domes deputāts, jurists, JKP