Pētījums: Sabiedrības griba aizstāvēt valsti uzbrukuma gadījumā ir zema

Latvijas sabiedrības griba aizstāvēt valsti uzbrukuma gadījumā ir zema gan globālā, gan reģionālā salīdzinājumā. Turklāt daudz biežāk aizstāvēt Latviju būtu gatavi latviski runājošie, nevis krievvalodīgie, atsaucoties uz Latvijas Ārpolitikas institūta veikto pētījumu “Psiholoģiskā aizsardzība Latvijā: ievainojamības un iespējas”, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu Top 10”.

“Latvijā diemžēl ir viena no zemākajām gribām aizstāvēt Latvijas valsti – gan reģionā, gan arī ārpus reģiona. Tādas valstis kā Vācija un Japāna, kur ir dziļa vēsturiska stigma, skaitļi ir vēl zemāki, taču daudz augstāki tie ir citviet, piemēram, Somijā, kur griba aizstāvēt savu valsti ir divas reizes augstāka [nekā Latvijā],” stāsta viens no pētījuma autoriem Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes docents Māris Andžāns.

Pētījums, kas tapis pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma, jau gadu bija pieejams šauram personu lokam, bet tagad tas nonācis arī raidījuma rīcībā. Tā laikā tapusi SKDS aptauja atklāj – ja Latvijā iebruktu agresors, vairāk nekā trešā daļa jeb 36,4% iedzīvotāju turpinātu mierīgi dzīvot tālāk. Gandrīz trešā daļa jeb 28,7% iedzīvotāju nespēj atbildēt uz jautājumu, ko darītu šādā situācijā. Pretoties jaunajai varai nevardarbīgi būtu gatavi 12,4% iedzīvotāju, bet ar vardarbīgām metodēm – 7,7%. Vienlaikus atzīst, ka atbalstītu jauno varu tikai 2,3% respondentu.

Ja Latvijai uzbruktu, ar ieročiem rokās aizstāvēt valsti būtu gatava vairāk nekā puse jeb 51,9% iedzīvotāju, kas ģimenē runā latviešu valodā. Ņemt rokā ieročus, lai aizstāvētos pret uzbrucēju, būtu gatava arī liela daļa krievvalodīgo – 33,7%, taču tas ir krietni mazāk nekā latviešu valodā runājošie. “Viens no izaicinājumiem, kas Latvijai ir [jāpārvar], ir etniskā struktūra, etniskā struktūra komplektā ar informatīvās telpas īpantībām,” raidījumam neslēpa Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa.

Propaganda, kas nereti skan Krievijas televīziju ekrānos, varētu būt iemesls vēl vienam skaudram pētījuma atklājumam. Latvijas iedzīvotāji kā ārvalstu līderi, kuram uzticētos krīzes situācijā, visbiežāk jeb 9,6% gadījumu min Krievijas prezidentu. Vladimiram Putinam ar 8% seko Vācijas kanclere Angela Merkele, ar 2,9% ASV tagadējais prezidents Donalds Tramps un ar 2,3% viņa priekšgājējs Baraks Obama. Turklāt arī šajā jautājumā iezīmējas etniskais dalījums. Kamēr latviski runājošie biežāk jeb 10,4% gadījumu uzticētos Merkelei, piektā daļa krievvalodīgo jeb 19,9% – Putinam.

Zema ticība krīzes gadījumā iedzīvotāju vidū būtu arī vietējiem līderiem. Daudzi jeb 27,3% nemaz nevar pateikt, kuras vietējās amatpersonas teikto uzklausītu krīzes brīdī. Un ja var, tad atkal – latviski runājošie visbiežāk jeb 19,1% min Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, krieviski runājošie 19,9% – no amata atstādināto Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S).

Sabiedrības psiholoģiskā aizsardzība ir daļa no visaptverošās aizsardzības sistēmas, kuru vairāku gadu garumā plānojusi Latvijā ieviest Aizsardzības ministrija. Sistēma paredz, ka potenciālajam ienaidniekam krīzes gadījumā jāpretojas ne vien bruņotajiem spēkiem, bet gan visām valsts institūcijām, pašvaldībām, privātiem uzņēmumiem un katram valsts iedzīvotājam.