Noslēdzies jauno Tieslietu padomes locekļu izraudzīšanās process — darbu tajā sāks pieci jauni tiesneši. Daļēji nomainījies arī Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvs, tajā vairs neturpinās darbu Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica, kuras vārds plašāk izskanējis saistībā ar aizdomīgiem lēmumiem maksātnespējas lietās.
Šomēnes pilnvaras darbam Tieslietu padomē beidzās pieciem tiesnešiem, kuri padomē bija nostrādājuši atkārtotu termiņu un atbilstoši likumam ilgāk šos pienākumus nevarēja pildīt. To vidū ir arī Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas vadītāja p.i. Sandra Strence, kura agrāk vadīja Rīgas apgabaltiesu, bet saistībā ar KNAB sniegto informāciju par nopietnām korupcijas aizdomām šo amatu savulaik zaudēja.
Kandidātus uz vakantajām Tieslietu padomes vietām var izvirzīt jebkurš tiesnesis vai tiesnešu kolektīvs — šoreiz kandidāti bija astoņi. Elektroniski notikušajā balsošanā kolēģu uzticību izpelnījušies Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniece Dzintra Balta un tiesnesis Juris Stukāns, Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nama tiesnesis Guntars Ploriņš un Rēzeknes tiesas tiesnesis Andris Zutis. Aiz strīpas palikušie kandidāti ir Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Silva Reinholde, Zemgales apgabaltiesas tiesnesis Aigars Sniedzītis, Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Kaspars Berķis un Daugavpils tiesas priekšsēdētājs Jānis Šauša.
Savukārt Augstākās tiesas (AT) plēnums kā savu pārstāvi darbam Tieslietu padomē izvirzījis tiesnesi Aigaru Strupišu. Viņš arī apstiprināts AT Civillietu departamenta priekšsēdētāja amatā, jo līdzšinējā vadītāja Edīte Vernuša lūgusi viņu atbrīvot no amata pirms pilnvaru termiņa beigām.
Pirms balsojuma jaunie Tieslietu padomes kandidāti tika uzklausīti tiesnešu gadskārtējā kopsapulcē. Tiesnese Balta solīja pievērsties tiesnešu atlīdzības jautājumu risināšanai, strādāt pie Tieslietu padomes kompetences palielināšanas, tiesnešu atlases uzlabošanas. Stukāns uzsvēra, ka jāpanāk līdzvērtīga tiesu varas pozīcija starp likumdevēju un izpildvaru. Viņaprāt, Tieslietu padomei pašai būtu jānosaka tiesu sistēmas attīstības prioritātes, nevis jāapstiprina ministrijas iesniegtās. Līdzīgs viedoklis bija Ploriņam. “Mans ideālais variants ir ziemeļvalstu variants, ka gan tiesu administrācija, gan budžets ir Tieslietu padomes kompetences jautājums,” pauda Ploriņš. Savukārt Zutis pozitīvi novērtēja tiesu varā notikušos procesus saistībā ar maksātnespējas lietu izvērtējumu, gan uzsverot ekspertu atzinumus, “ka nav tik viennozīmīgi, kā to mums pasniedz prese.”
Pārvēlēti arī Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļi. Tieši šī kolēģija vērtē tiesnešu pieļautos pārkāpumus un var par tiem sodīt, tajā skaitā rosinot izslēgt no tiesnešu vidus. Kolēģijā darbojas kopumā 11 tiesneši, bet pilnvaru termiņš šomēnes beidzās astoņiem. Darbā šajā kolēģijā nav ierobežots termiņu skaits, uz cik var tikt ievēlēti. Atkārtoti pārvēlēti un darbu turpinās četri no tiem — Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnesis Pēteris Opincāns, Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Edīte Knēgere, Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājs Ilgvars Jaunģelže un Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja Inguna Preisa.
Četri tiesneši kolēģijā būs jaunpienācēji. AT Civillietu departamenta tiesnesi Valerijanu Jonikānu disciplinārkolēģijā nomainīs šī departamenta tiesnese Inta Lauka. No pilsētu tiesu priekšsēdētāju vidus disciplinārkolēģijā ir ievēlēta Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane. Savukārt no zemesgrāmatu nodaļas — Kurzemes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas priekšniece Elga Guitāne un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas priekšniece Žanna Zujeva.
Darbu Tiesnešu disciplinārkolēģijā neturpinās arī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica un vēl trīs tiesneši, kas netika izvirzīti.
Neklātienes vēlēšanās ievēlēti arī divi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļi. Šī kolēģija veic tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu un tātad tai varētu būt svarīga loma, atsijājot darbam nepiemērotus tiesnešus. No Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešu vidus ievēlēta Rudīte Vīduša, no Civillietu departamenta tiesnešu vidus atkārtoti Aivars Keišs. Kolēģijā kopumā darbojas deviņi tiesneši.
Tiesnešu pašpārvaldes institūciju atbildībai īpašu vērība veltīta pēc Ir apjomīgā pētījuma, kurā pērn tika atklātas sistemātiskas problēmas maksātnespējas jomā. Tieslietu padome pasūtīja īpašu analīzi par aizdomīgiem pētījumiem un augusta beigās publiskoja secinājumus, ka 12 gadījumos no 44 analizētajiem tiesneši pieļāvuši nopietnas kļūdas. Ziņojums šobrīd ir nosūtīts Ģenerālprokuratūrai.
Pagaidām nav neviena komentāra