Simpātiju procenti

Vai priekšvēlēšanu reitingi ir uzticami, un kā pareizi tos tulkot?

Vairāk nekā simt izlases punktos visā Latvijā aptuveni 80 intervētāju ik mēnesi dodas uz nejauši izvēlētām adresēm. Piemēram, katras trešās mājas 1., 4., vai 9. dzīvokli. Viņi klauvē pie durvīm un aicina piedalīties aptaujās. Puse atsaka, nav sasniedzami, ir slimi vai alkohola reibumā, bet tie, kas piekrīt sarunai, veido priekšstatu par visas sabiedrības noskaņojumu, arī prognozētajām izvēlēm 13. Saeimas vēlēšanās. Šis ir veids, kā top socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS politisko partiju reitingi.

«Tā ir lielo skaitļu alķīmija,» vaicāta, kā tūkstotis aptaujāto var rādīt ainu par diviem miljoniem iedzīvotāju, skaidro SKDS projektu direktore Ieva Strode. Ja šāds pats cilvēku skaits tiktu uzrunāts vienā Rimi veikalā, dati nespētu radīt priekšstatu par iedzīvotāju noskaņojumu visā valstī. Knifs slēpjas aptaujāto izlasē. Tai jābūt nejaušai, turklāt uzrunātajiem cilvēkiem galu galā jābūt proporcionāli atbilstošiem Latvijas iedzīvotāju sastāvam — ne tikai dzimumu un vecumu grupās, bet arī pēc dzīvesvietām, skaidro Ieva Strode. Kā piemēru viņa atver Raosoft aptaujas izlases kalkulatoru un kā spēlējoties raksta tajā skaitļus. Ja pieņem, ka Latvijā dzīvo divi miljoni cilvēku un aptaujas rezultātiem ar 95% varbūtību pieļaujama 3% kļūda, jāaptaujā 1067 iedzīvotāji. Lai iegūtu šādu pašu ainu par Lielbritāniju, kur dzīvo 60 miljoni, būtu jāaptaujā tikai par vienu cilvēku vairāk. Savukārt, lai gūtu priekšstatu par grupu, kuru veido 2000 cilvēku, būtu jāuzrunā gandrīz katrs trešais. Šie skaitļi tiek rēķināti pēc statistikas zinātnē lietotām formulām.

Jutīgais reitingu jautājums

«Pirms vēlēšanām klejo daudz baumu. Ik pa laikam Twitter vai citos sociālajos tīklos parādās kaut kādi partiju reitingi, un nav skaidrs, no kurienes tie nāk un cik ticami ir,» novērojusi politoloģe Iveta Kažoka, biedrības Providus direktore. Arī Ieva Strode apstiprina — pirms jūlija reitingu publiskošanas paklīdušas baumas par it kā SKDS veiktiem mērījumiem. «Pat man to rezultātu nebija, tas nevarēja būt. Kas tie bija par datiem? Kas tos izplatīja?» Viņa tā arī nav guvusi atbildes.

«Greizas aptaujas var visdažādākajos veidos ietekmēt cilvēku rīcību atkarībā no tā, kāda mērķa dēļ tās izplatītas,» uz bīstamību norāda Kažoka. Turklāt manipulācijās var izmantot pat reālu aptauju datus. «Tām partijām, kuru popularitāte ir tuvu 5% robežai, reitingu jautājums ir ļoti jutīgs. Nebūtu jābrīnās, ja kādai no tām rodas kārdinājums ar reitingu tēmu paspēlēties,» norāda Providus direktore.

Šogad vēlēšanās startē 16 saraksti. Ja ņem vērā statistiskās kļūdas iespējamību, tikai trijiem nav pamata lielām bažām par 5% barjeras pārvarēšanu, bet daudzi mīņājas ap šo liktenīgo robežu. «Es nebūtu pārsteigta, ja vēlēšanu rezultātā mēs redzētu Saeimā četras vai pat deviņas partijas, jo pēc reitingiem šobrīd skaidras tendences nav,» norāda Kažoka. Turklāt reitingi ir svarīgs kritērijs medijiem, aicinot politiķus uz priekšvēlēšanu diskusijām, tāpēc arī šādā veidā tie ietekmē partiju iespējas tikt sadzirdētām un iebalsotām.

Līdz šim bijuši vairāki gadījumi, kad reitingi rādījuši kļūdainu priekšstatu, kas būtiski atšķiras no vēlēšanu rezultātiem. Pērn pašvaldību vēlēšanās Rīgā «jauno» partiju popularitāte reitingos strauji pieauga pēdējā brīdī, tomēr tik un tā atpalika no reālajiem rezultātiem. SKDS aptaujas maijā Jaunajai konservatīvajai partijai rādīja 2,9% lielu atbalstu, bet Reģionu apvienības un Latvijas Attīstībai sarakstam — 3%, taču vēlēšanās jūnija sākumā tās ieguva attiecīgi 13,4% un 13,7% balsu.

Savukārt 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijas faktu aptauja vēl nedēļu pirms vēlēšanām Vienotībai rādīja 14,6% popularitāti, bet reāli tā ieguva 46% balsu. Nacionālajai apvienībai reitingi solīja 6%, bet rezultāts bija 14%, Krievu savienībai — attiecīgi 1% reitingos un 6,4% vēlēšanās. «Tur nav jautājums par statistisko kļūdu vai neizlēmušajiem vēlētājiem. Tur ir dziļš jautājums, kā tika organizēta šī aptauja,» bažīga ir Iveta Kažoka. Jāpiebilst, ka Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis 2016. gadā kļuva par premjera Māra Kučinska (ZZS) ārštata padomnieku.

Viss vēl var mainīties

SKDS aptaujās iedzīvotāju dzīvesvietās, kurās tiek noskaidrotas arī politiskās simpātijas, netiek aptaujāti cilvēki, kas vecāki par 74 gadiem. «Līdz ar to neprecizitāte ir ieprogrammēta,» atzīst Ieva Strode. Tāpat netiek aptaujāti ārzemēs dzīvojošie vēlētāji.

Atšķirības atbildēs redzamas arī dažādos aptauju veidos. Telefonaptaujās cilvēki retāk izvēlas mazāk populārās partijas, jo cilvēkam pašam jānosauc tā viena, kuru viņš atceras un izvēlas. Klātienes intervijā vai interneta aptaujās visu partiju nosaukumi ir acu priekšā, taču te ir nākamais āķis — intervētāja klātbūtnē cilvēks var kautrēties paust savas patiesās domas. Internetā vari būt atklātāks, bet šīs aptaujas uzliek citu acīmredzamu šķērsli — piedalīties var tikai interneta lietotāji. Pat ja izdodas izpildīt visu demogrāfisko pārstāvniecību, jautājums paliek, vai vecākie aptaujas dalībnieki ir tipiski savai vecuma grupai, skaidro Ieva Strode.

Interesantu piemēru nesen tviterī publicēja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, demonstrējot, kā augustā atšķīrušies partiju reitingi, kas iegūti klātienes un interneta aptaujā. Internetā 33% iedzīvotāju atklājuši, ka nezina, par ko balsot, bet klātienē — tikai 23%. Par Saskaņu klātienē solījuši balsot 21,5%, bet internetā tikai 14,3%, savukārt par KPV — klātienē 7,5%, bet internetā — 10,3%.

Seši procenti vēlētāju galīgo lēmumu pieņem vēlēšanu dienā — tā pēc pagājušajām Saeimas vēlēšanām aptaujā noskaidroja SKDS. Katrs desmitais — tikai trīs dienas pirms vēlēšanām. Tāpēc svarīgi vērtēt, kad aptauja ir veikta. Vērā ņemamas izmaiņas reitingos parādās, sākoties aktīvai reklāmas kampaņai, tāpēc Ieva Strode pieļauj, ka arī pašreizējie partiju reitingi līdz vēlēšanām var būtiski mainīties. Jūnijā SKDS iedzīvotājiem pavaicāja, cik pārliecināti viņi ir, ka balsos par aptaujā nosaukto partiju. Mazāk nekā puse teica, ka ir pilnīgi pārliecināti par izvēli.

Vispārliecinātākie bija Saskaņas un Krievu savienības atbalstītāji — abām partijām 63%. Arī Nacionālajai apvienībai stabili — 57%, bet, piemēram, par Jauno Vienotību pārliecināti bija tikai 29% tās tobrīdējo atbalstītāju, ZZS — 41%, KPV — 42%, par Jauno konservatīvo partiju — 39%, Attīstībai/Par — 24%.