Eksperts: Grūti ticēt objektīvas un taisnīgas lietas izspriešanai

Noilguma dēļ nevienu tiesnesi par iespējami prettiesiskiem lēmumiem vairs nav iespējams saukt pie atbildības. Visi Tieslietu padomes izveidotās darba grupas ekspertu gala ziņojumā publiskotie tiesneši arī tagad turpina darbu, ceturtdien raksta žurnāls Ir analīzē par ekspertu vairāk nekā 80 lappušu garo ziņojumu.

Augstākās tiesas izveidotā darba grupa pārbaudīja tiesnešu lēmumus maksātnespējas procesos laikposmā no 2008. līdz 2014. gadam. Ekspertu ziņojums tika balstīts pērn žurnāla Ir rakstos Tiesneši pret likumu un Shēmotāju glābējeņģeļi pieminētajos 30 maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu lēmumos, kā arī papildus vēl 14 ekspertu ieteiktās lietās.

Lielākie grēkāži ir seši tiesneši – Rīgas rajona tiesnesis Raimonds Buls, Rīgas rajona tiesnese Valija Grebežniece, Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesnese Jolanta Zaškina, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica, Zemgales rajona tiesnesis Ogrē Dainis Plaudis un Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesis Imants Dzenis.

Publicējam īsu kopsavilkumu par ekspertu konstatētajiem pārkāpumiem pirmo triju tiesnešu lēmumos, kā arī viena no darba grupas ekspertiem – maksātnespējas tiesību eksperta Helmuta Jaujas – atsevišķos Latvijas sabiedrībā neierasti skarbos komentārus par šo tiesnešu nolēmumiem.

Jauja savā komentārā raksta: “Tiesneši, kuru darbības rada aizdomas, ir R. Buls, V. Grebežniece un J. Zaškina. Jo vairāki apstākļi liecina, ka pieteicēji varētu būt mērķtiecīgi mēģinājuši panākt lietas skatīšanu pie šiem tiesnešiem, savukārt šie tiesneši ir konsekventi lēmuši par labu pieteicējiem situācijās (gan atklāti pārkāpjot likumu, gan izvēloties pieteicējam labvēlīgu interpretāciju strīdīgos jautājumos). Saprātīgam vērotājam no malas aizdomas var radīt arī divi tiesneses V. Gailītes lēmumi, ar kuriem ir akceptēta acīmredzami negodprātīga lietas dalībnieku rīcība.”

Tiesnesis Raimonds Buls

Ekspertu ieskatā, no divpadsmit lietām četros gadījumos atceltajos nolēmumos un vienā gadījumā nolēmumā, kas nav skatīts Augstākajā tiesā, saskatāmas nopietnas kļūdas, ko neizskaidro normatīvā regulējuma nepilnības.

Tiesnesis “pieļāvis rupju nolaidību vai rīkojies ļaunprātīgi” uzņēmumu Troja Immobilien un Ceturtā planēta lietā, kur administrators neatzina ar hipotēkām nodrošinātu Danske Bank kreditora prasījumu 3,9 miljonu eiro apmērā.

Jaujas komentārs par Bula lēmumu SIA Dzimtā sēta lietā: “Tiesnesis R. Buls ar savu lēmumu ir rupji pārkāpis likumu, izlemjot civilprocesa lietas ietvaros kriminālprocesuālu jautājumu. To, vai šis lēmums ir apzināts likumpārkāpums vai nejauša nolaidība, viennozīmīgi nav iespējams konstatēt, taču šīs lietas apstākļi kopsakarā ar citām R. Bula skatītajām lietām vērotājam no malas var radīt iespaidu, ka R. Buls, pieņemot šo lēmumu, ir rīkojies apzināti. Par to liecina gan šīs lietas apstākļi, gan arī citi R. Bula nolēmumi un apstākļi, kādos tie ir pieņemti.”

Par Bula lēmumu kāda nekustamo īpašumu uzņēmēja ar 2,9 miljonu eiro parādsaistībām maksātnespējas lietā Jaujas komentārs: “Šajā lietā tiesnesis R. Buls, atsaucoties uz formāliem argumentiem, ir nodemonstrējis iecietību pret acīmredzami negodprātīgu parādnieka rīcību (parādnieka aktīvu nobēdzināšana, lai no tiem netiktu segti kreditoru prasījumi). Kopsakarā ar citiem R. Bula nolēmumiem un apstākļiem, kādos tie ir pieņemti, šis gadījums, manā subjektīvā ieskatā, papildus rada šaubas par tiesneša R. Bula spēju pieņemt objektīvus un taisnīgus nolēmumus.”

Jaujas kopsavilkums par tiesnesi Bulu: “Žurnāla “IR” publikācijā ir izteiktas aizdomas, ka tiesnesis R. Buls varētu būt viens no tiesnešiem, kurš ir “piesedzis” negodprātīgu administratoru un komersantu radītās maksātnespējas shēmas. Jāatzīst, ka šādas aizdomas ir jau ilgstoši cirkulējušas starp maksātnespējas jomas profesionāļiem. It īpaši saistībā ar tiesneša R. Bula un bijušā administratora Māra Sprūda saistību. Jo praksē tika vairākkārt novēroti gadījumi, kad lietas, kurās ir iesaistīts Māris Sprūds un ar viņu saistītie administratori, mēdza regulāri nonākt pie atsevišķiem tiesnešiem, t.sk. R. Bula, kuri savukārt pārsvarā pieņēma šīm personām labvēlīgus nolēmumus.

(..) Mans secinājums, ka no 12 nolēmumiem, kas tika analizēti, 3 nolēmumos tiesnesis R. Buls bija klaji pārkāpis likumu:

• atceļot kriminālprocesuālu drošības līdzekli civilprocesa ietvaros SIA „Dzimtā Sēta” maksātnespējas procesā”,
• neargumentēti noraidot kreditora sūdzību par acīmredzami nepamatotu administratora lēmumu neatzīt prasījumu SIA „Troja Immobilien” maksātnespējas procesā un nenosakot termiņu prasības celšanai, kā arī
• pasludinot fiziskās personas maksātnespējas procesu personai, kura bija nobēdzinājusi mantu pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas).

(..) Lai gan tika analizēta tikai ļoti maza daļa no visiem tiesneša R. Bula nolēmumiem, analizētie nolēmumi drīzāk apstiprina nekā atspēko aizdomas par tiesneša R. Bula īpašo saikni ar Māra Sprūda grupējuma administratoriem. (..)

Analizējot tiesneša R. Bula nolēmumus, rodas iespaids, ka tiesnesis R. Buls ir apveltīts ar labām analītiskām spriestspējām un samērā labi pārvalda tiesību piemērošanas metodes. Taču diemžēl lielākā daļa no analizētajiem tiesneša R. Bula nolēmumiem uzrāda šādu tendenci: nolēmumi ir pārsvarā argumentēti ar atsaucēm uz tiesību normām un apstākļu analīzi (klajš izņēmums ir lēmums SIA „Troja Immobilien” lietā), taču nolēmuma galarezultāts ir tāds, kas būtiski aizskar kādu personu intereses vai ir iecietīgs pret negodprātīgu rīcību, citiem vārdiem sakot, netaisnīgs. Analizētie nolēmumi norāda uz to, ka tiesnesim R. Bulam bija tendence nereaģēt uz jebkādām pazīmēm, kas liecina par maksātnespējas ļaunprātīgu izmantošanu izskatāmajā lietā.

SIA „Balta-X” lietā, kura pirmšķietami nesatur nekādas pazīmes par ļaunprātīgu maksātnespējas procesa izmantošanu, tiesnesis R. Buls ir lēmis par sliktu pieteicējam/parādniekam, izmantojot formālu ieganstu un neiedziļinoties lietas būtībā. Savukārt analizētajās lietās, kuras satur ļaunprātīgas maksātnespējas pazīmes (mainīta adrese, administratori ar sliktu reputāciju, kreditoru tiesību aizskārumi, negodprātīga parādnieka rīcība), tiesnesis R. Buls parasti ir lēmis par labu parādniekam/administratoram, respektīvi, tā, kā ir bijis izdevīgi personām, kuras ir ļaunprātīgi izmantojušas maksātnespējas procesu. Tas ir darīts, gan acīmredzami pārkāpjot likumu, gan arī it kā juridiski neskaidrā situācijā izvēloties tieši to interpretāciju, kura tajā brīdī ir bijusi labvēlīga personām, kuras ir ļaunprātīgi izmantojušas maksātnespējas procesu.

Kopumā tiesneša R. Bula nolēmumu un citu apstākļu analīze to kopsakarā drīzāk apstiprina nekā atspēko sabiedrībā izskanējušās aizdomas par tiesneša R. Bula iespējamu līdzdalību maksātnespējas shēmu piesegšanā. Tiesneša R. Bula līdzšinējā profesionālā darbība tiesā diemžēl grauj sabiedrības uzticību tiesu varai un tiesu varas reputāciju sabiedrības acīs. Ir grūti ticēt objektīvas un taisnīgas lietas izspriešanai pie tiesneša R. Bula, zinot šajā Atzinumā aplūkotos tiesneša R. Bula nolēmumus un ar tiem saistītos apstākļus.”

Tiesnese Valija Grebežniece

No 10 tiesneses lietām 4 konstatējamas nopietnas kļūdas, tajā skaitā 3 sistemātiski viena veida pārkāpumi.

Jaujas komentārs: “Uzkrītoša ir tiesneses V. Grebežnieces saikne ar maksātnespējas administratoru A. Bērziņu. Tiesnese ir skatījusi kopā 13 ĀTAP un TAP lietas, kurās administrators bija A. Bērziņš, vēl vienā lietā administrators bija A. Lūsis, kurš praktizēja vienā birojā ar A. Bērziņu. Kā nejaušu sakritību nav iespējams vērtēt apstākli, ka 7 no 14 lietām TAP/ĀTAP parādnieks pirms pieteikuma sniegšanas bija mainījis juridisko adresi uz tādu, kas ir piekritīga Siguldas tiesai. Sistemātiskums, adrešu maiņas skaits un vienojošais administrators neatstāj nekādus citus skaidrojumus kā tikai to, ka tas ir bijis darīts ar mērķi panākt, lai lietu skata Siguldas tiesa. Ņemot vērā to, ka Siguldas tiesā, iespējams, V. Grebežniece bija specializējusies maksātnespējas lietu skatīšanā, mērķis bija panākt lietas izskatīšanu tieši pie tiesneses V. Grebežnieces. Kas faktiski arī piepildījās.

Iemesli, kāpēc A. Bērziņa administrētie parādnieki centās nokļūt pie tiesneses V. Grebežnieces, protams, var būt dažādi. Piemēram, viens no skaidrojumiem varētu būt, ka tiesneses izpratne un pārliecība par maksātnespējas tiesību institūtiem ir vairāk orientēta uz parādnieka interešu aizsardzību. Šāda tendence nebūtu vērtējama kā kaut kas ārkārtējs, jo maksātnespējas tiesību nozarē pat pastāv dalījums „kreditoriem” un „parādniekiem” draudzīgākos tiesību režīmos, tāpat kā nozares teorētiķu un praktiķu vidū var pastāvēt dažādi konceptuāli uzskati. Šāda viedokļu polarizēšanās ir novērojama, piemēram, Latvijas tiesnešu vidū attiecībā uz fiziskās personas maksātnespējas procesu – ir tiesneši, kuri ir iecietīgāki pret parādnieku, un tādi, kuri ir mazāk iecietīgi un pievērš lielāku uzmanību kreditoru interesēm. Uzskatāms piemērs 2008.–2011. gadā bija fizisko personu „migrācija” uz Ogres rajona tiesu, kur tiesnesis D. Plaudis, lemjot fizisko personu maksātnespējas procesa lietas, tulkoja likuma normas labvēlīgāk fiziskajām personām nekā citās tiesās.

Tomēr, analizējot V. Grebežnieces nolēmumus, diemžēl jāsecina, ka tos nevar izskaidrot ar V. Grebežnieces pārliecību, jo vairākās lietās pieteicējam labvēlīgi nolēmumi ir pieņemti par katru cenu, pārkāpjot veselā saprāta robežas. V. Grebežniece ir ignorējusi acīmredzamas pazīmes, ka ĀTAP tiek izmantots ļaunprātīgi, atklāti „atstumjot” no TAP apstiprināšanas lielu skaitu kreditoru (KS “Abra” lietā), tāpat tiesnese ir ignorējusi AT CLD iepriekš pieņemtu nolēmumu, ar kuru bija atcelts analoģisks V. Grebežnieces lēmums (ZS „Zemzari”). Tāpat ir bijuši tiesneses lēmumi par labu parādniekam neviennozīmīgi vērtētās situācijās un nekritiski vērtējusi administratora atzinumu (ZS „Zemzari”). Redzot, cik daudzi A. Bērziņa administrētie ĀTAP nonāk viņas tiesvedībā, viņai nevarēja nerasties aizdomas, ka notiek mērķtiecīgas darbības, lai ierobežotu kreditoru intereses, un tiek nodrošināta parādnieku nonākšana maksātnespējas procesā ar lojālu administratoru. Pat ja tiesnese šajā situācijā nebija materiāli ieinteresēta, bet uzskatīja, ka dara „cēlu” darbu, glābjot parādos nonākušus uzņēmumus (pat neskatoties uz acīmredzamām blēdībām, kas tika veiktas, lai sasniegtu vajadzīgo rezultātu), šāda pārliecība tomēr liek apšaubīt tiesneses tiesisko apziņu un spēju lemt objektīvu un taisnīgu tiesu. Katrā ziņā lietas apstākļi kā ticamu versiju ļauj izvirzīt arī to, ka, iespējams, tiesnesei V. Grebežniecei un administratoram A. Bērziņam ir bijusi kāda neatļauta vienošanās par sadarbību, kurā V. Grebežniece ir nodrošinājusi A. Bērziņam labvēlīgu nolēmumu pieņemšanu.

Katrā ziņā apstākļi kopsakarā vērotājam no malas rada iespaidu, ka tiesnesei V. Grebežniecei ir bijusi īpaši labvēlīga attieksme pret parādniekiem, kurus ir administrējis A. Bērziņš un pret pašu A. Bērziņu. Savukārt parādniekiem, mainot juridisko adresi uz Siguldu, bija pamats prezumēt, ka lieta tiks izspriesta viņiem labvēlīgi.

Taisnības labad ir jāpiemin fakts, ka 2011. gada 24. februārī tiesnese V. Grebežniece pieņēma vienu no pirmajiem lēmumiem Latvijas tiesu praksē, atceļot no maksātnespējas procesa administratoru par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu (administrators Ivars Kronis SIA „Vesenga” maksātnespējas procesā). Šis lēmums apliecina, ka tiesnese spēj identificēt negodprātīgu rīcību. Tāpēc pārsteidz tās ĀTAP lietas, kurās tiesnese to nekonstatēja. Diemžēl kopumā aplūkoto tiesneses V. Grebežnieces nolēmumu un citu apstākļu analīze to kopsakarā drīzāk apstiprina nekā atspēko žurnālā “IR” izskanējušās aizdomas par tiesneses V. Grebežnieces iespējamu līdzdalību maksātnespējas shēmu piesegšanā.”

Tiesnese Jolanta Zaškina

Tiesnese Zaškina ir pieļāvusi nopietnas kļūdas divās analizējamās lietās – Winergy un Peltes īpašumu lietā, kas tieši vai pastarpināti ir saistītas ar maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

Jaujas komentārs: “Lai gan tika analizētas tikai divas lietas, kurās tiesnese J. Zaškina pieņēma nolēmumus, abās šajās lietās tiesnese ar vairākiem nolēmumiem ir akceptējusi (nav mēģinājusi vērsties pret) ļaunprātīgu maksātnespējas procesa izmantošanu, lai gan no lietas apstākļiem to varēja konstatēt un likums neierobežoja tiesnesi to darīt. Tā vietā tiesnese izvēlējas tādu risinājumu, kurš formāli atbilst likuma burtam, bet pēc būtības noved pie netaisnīga risinājuma, ko apstiprināja arī AT CLD, atceļot tiesneses nolēmumus. Apstākļi, kādos „Winergy” lieta nokļuva pie tiesneses J. Zaškinas un kādos ar „Winergy” lietu saistītas personas ir vēlāk mēģinājušas panākt lietas nokļūšanu pie kādas no Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnešiem, diemžēl rada pamatotas aizdomas par to, ka tiesnesei varētu būt bijusi kāda neatļauta vienošanās ar šīm personām par lietu labvēlīgu izspriešanu. Katrā ziņā SIA „Winergy” un SIA “Peltes īpašumi” gadījumā praktiski visi nolēmumi, kas ir pieņemti strīdīgā situācijā, ir bijuši par labu personām, kuras ir ļaunprātīgi izmantojušas maksātnespējas procesu, pamatojot to ar likuma burtu, lai gan likuma gars pieļāva un pieprasīja diametrāli pretēja lēmuma pieņemšanu.

Kopumā aplūkoto tiesneses J. Zaškinas pieņemto nolēmumu un citu apstākļu analīze to kopsakarā drīzāk apstiprina nekā atspēko žurnālā „IR” izskanējušās aizdomas par tiesneses J. Zaškinas iespējamu līdzdalību maksātnespējas shēmu piesegšanā.”

Visu ekspertu publiskoto ziņojumu lasiet šeit.

Žurnāla Ir rakstu lasiet šeit.

Darba grupas eksperta un goda tiesneša Kalvja Torgāna viedokli lasiet šeit.