Pirms vēlēšanām nav skaļāka maksātnespējas shēmu kritiķa par topošo politiķi Aldi Gobzemu. Tāpēc Ir izpētīja — cik godprātīga ir viņa paša pagātne maksātnespējas administratora darbā?
Fiktīvie kreditori, izlozētās rindas apiešana, biznesa saaugšana ar politiku — advokāts un partijas KPV LV premjera kandidāts Aldis Gobzems sācis nikni kritizēt maksātnespējas sistēmu un sola atmaskot lielākos blēžus. Īpaši pēc administratora Mārtiņa Bunkus brutālās slepkavības, kas pievērsa plašas sabiedrības uzmanību maksātnespējas ķēķim, Gobzems cīņu pret to padarījis par skaļāko priekšvēlēšanu solījumu. «Mafija! Šērojiet, lūdzu!» «Es atbildu par saviem vārdiem, tā izskatās mafija.» Ar šādiem saukļiem sociālajos tīklos viņš piesaka savus atmaskojumus un par tieslietām atbildīgās Nacionālās apvienības senās saites ar maksātnespējas biznesu pasniedz kā jaunatklājumu.
Žurnāls Ir jau kopš 2012. gada ir nopietni pētījis maksātnespējas problēmas, izturot arī agresīvu spiedienu no sistēmas un liekot tai mainīties. Mūsu rakstu «varoņi», kuri pētījumu sākumā jutās likuma rokai nesasniedzami, tagad ir apsūdzētie krimināllietās un pabijuši aiz restēm. Pēc jaunākā pētījuma, kurā Ir izgaismoja nelikumīgus tiesu lēmumus daudzu gadu garumā, pati tiesu sistēma pieprasīja beidzot izvērtēt šo reputācijas traipu, un Tieslietu padome augusta beigās nāks klajā ar saviem secinājumiem.
Pētnieciskajā darbā Ir līdz šim nebija manījis advokāta Gobzema cīņu pret «mafiju», tāpēc nolēmām palūkoties viņa pagātnē, lai pārliecinātos — kā viņa vārdi atbilst paša darbiem? Atklājumi neatpaliek no maksātnespējas shēmu klasikas.
«Es nomāju galdu»
Maksātnespējas administratora, likvidatora vai tā pārstāvja amatos Aldis Gobzems publiskajos reģistros atrodams no 1999. gada līdz 2013. gada nogalei, kad beidzās viņa sertifikāta termiņš un viņš to neatjaunoja. Tolaik Gobzems bija atradis jaunu iespēju — pēc traģiskās Zolitūdes veikala Maxima sagrūšanas viņš sabiedrībā parādījās kā jurists, kas gatavs nesavtīgi aizstāvēt cietušos. Zolitūdes sāpi pēc tam 2014. gada vēlēšanu kampaņā izmantoja Gobzema domubiedrs Artuss Kaimiņš, iekļūstot Saeimā ar skaļiem solījumiem pēc taisnīgas izmeklēšanas, ko vēlāk nespēja piepildīt.
Bet atgriezīsimies pie maksātnespējas. Skaita ziņā ražīgākais posms Gobzema administratora karjerā ir tūkstošgades sākums, kad viņš strādājis ar vairāk nekā 100 uzņēmumiem. Kopš 2009. gada ekonomiskās krīzes viņš administrējis 27 uzņēmumus. Ir izvērtēja Gobzema gaitas šajā pēdējā posmā, jo tad maksātnespējas jomā nostiprinājās ķēķa likumi, kurus viņš nu nikni kritizē.
Lai gan Gobzems šobrīd atmasko administratoru «mafiju» NA politiķu rindās, izrādās, ka viņš pats vairākus gadus līdzās citiem administratoriem ir praktizējis biroja telpās Strēlnieku ielā, kas pieder bijušajam tieslietu ministram, tagad Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Gaidim Bērziņam un viņa partnerim — šobrīd smagos noziegumos apsūdzētajam administratoram Ilmāram Krūmam.
«Kur ir Gaidim Bērziņam birojs? Pie kā galda sēž Gaidis Bērziņš? Vienā kabinetā ar Ilmāru Krūmu,» — tā LTV raidījumā Tiešā runa jautāja un pats atbildēja Gobzems, lūgts pamatot savu viedoli par maksātnespējas mafiju.
Taču Gobzems pats šajās telpās Strēlnieku ielā ir organizējis kreditoru sapulces 14 uzņēmumiem laika posmā no 2009. līdz 2011. gadam, Ir pārliecinājās, izpētot Maksātnespējas reģistra informāciju.
Jautājām Gobzemam — kā tā sanācis, ka viņš darbojies paša kritizētajā «mafijas» perēklī?
Uz Ir rakstiskajiem jautājumiem Gobzems atsaucas zibenīgi un ir gatavs telefonsarunai. Skaidro, ka pēc aiziešanas no advokāta Romualda Vonsoviča biroja viņam neesot bijis līdzekļu sava biroja izveidei, tāpēc nolēmis vietu īrēt.
«Es nomāju darba galdu vienā kabinetā ar cilvēku, kurš ir bijis vēsturiski privāts mans draugs,» saka Gobzems. Šis draugs izrādās vēl viens Gaida Bērziņa partneris, Baltic Law Offices līdzdibinātājs Ivo Čerbakovs. Uz jautājumu, kādas attiecības Gobzemam ir ar Krūmu un Bērziņu, viņš momentā attrauc: nekādas! Kopēja biznesa nekad neesot bijis, bet Bērziņu tikai divas reizes nejauši saticis pie kaimiņa mājas. «Esmu aiz žoga redzējis, sasveicinājies, trīs vārdus pārmijis.»
Tieši atbildēt, vai pats ir sēdējis «mafijas» perēklī, Gobzems tomēr negrib: «Tas nav korekts jautājums, tas ir no sērijas — vai jūs joprojām turpināt sist savu sievu?»
Kā klasiskā shēmā
Taču ne jau tikai adrese, bet tajā darītais piesaistīja Ir uzmanību. Starp Strēlnieku ielā administrētajām lietām Gobzema karjerā atradām spilgtu piemēru, ko varētu iekļaut maksātnespējas shēmu rokasgrāmatā, ja kāds tādu izdotu.
Runa ir par uzņēmumu EMR, kas ražoja metāla konstrukcijas. Pienākot krīzei, cieta zaudējumus, ieslīga parādos un vairs nevarēja pavilkt treknajos gados ņemto kredītu nastu. Taču aktīvi bija vērtīgi — zeme, ēkas un iekārtas par astoņiem miljoniem eiro, tāpēc īpašnieki nolēma glābties no kreditoriem, 2009. gadā pieprasot tiesisko aizsardzību. Kā administratoru izvēlējās Gobzemu. Viņš izstrādāja plānu, ko saskaņoja tikai ar trim no vairāk nekā simt kreditoriem, paredzot par 80% samazināt visu nenodrošināto kreditoru prasījumus, kas kopumā veidoja 2,6 miljonus eiro. Tā uzņēmums vienā rāvienā atbrīvojās no vairāk nekā divu miljonu saistībām.
Tomēr apgrozījums turpināja kristies, un norēķini ar banku kavējās, tāpēc 2011. gadā DnB Nord prasīja uzņēmuma maksātnespēju. No nenodrošinātajiem kreditoriem jau iepriekš bija izdevies lielākoties atbrīvoties, bet saistības pret nodrošinātajiem kreditoriem tagad tuvojās sešiem miljoniem eiro.
Gobzems palika administratora amatā arī maksātnespējas procesā. Ko viņš darīja? Iznomāja visu īpašumu ar EMR saistītai firmai un rūpnīcas pārvaldīšanu uzticēja līdzšinējam EMR valdes priekšsēdētājam Sergejam Masļakovam. Vēlāk izsolē pārdeva visus īpašumus citai firmai, kuras valdē darbojās tas pats Masļakovs. Pirkuma summa bija nepilni trīs miljoni eiro.
Šī publiskos reģistros atrodamā informācija izskatās pēc klasiskas shēmas, kas Ir pētījumos daudz aprakstīta — īpašnieki izmanto tiesisko aizsardzību un maksātnespēju, lai atbrīvotos no uzņēmuma parādiem, bet aktīvus saglabātu savās rokās.
Lūgts to komentēt, Gobzems uzsver, ka par administratora rīcību šajā lietā «pēc būtības nebija strīdu ne ar vienu kreditoru». Masļakovs esot atradis investoru, un «nevienam citam neinteresēja tā rūpnīca — vispār nevienam, saprotat?».
Šajā lietā arī redzams, ka Gobzems, līdzīgi kā citi amata brāļi, labi pelnīja ar saviem pakalpojumiem. Maksātnespējas laikā saņēmis 4273 eiro ikmēneša atlīdzību plus vēl arī procentuālu samaksu par īpašuma pārdošanu izsolē. Gobzema ieskatā viņam par to pienācās vēl 134 tūkstoši eiro. Tik daudz gan gala beigās viņš nesaņēma, jo nodrošinātajam kreditoram — bankai — nomainījās īpašnieki un jaunā vadība šo rīcību apstrīdēja tiesā, panākot sev labvēlīgu lēmumu.
Iesprūst ķēķī
Lai gan Gobzemam bija savs galdiņš Strēlnieku ielas «mafijas» birojā, viņš kā administrators 2011. gadā kreditoru sapulces organizēja arī nu jau dažādos noziegumos apsūdzētā administratora Māra Sprūda «ķēķī» Antonijas ielā. Un vismaz vienā gadījumā strādāja roku rokā ar Sprūda komandas cilvēkiem.
Stāsts ir par Kolle Beton maksātnespēju. Šis igauņiem piederošais Latvijas uzņēmums ražoja keramzītu un betonu. Trekno gadu izskaņā 2007. gadā tā apgrozījums pārsniedza 15 miljonus eiro, ierindojot ceturtajā vietā Dienas Biznesa apkopotajā būvmateriālu ražotāju topā. Uzņēmumam piederēja zeme, ēkas un citi aktīvi vairāk nekā 25 miljonu eiro vērtībā. Taču līdz ar krīzi nāca zaudējumi, pašu kapitāls ieslīdēja mīnusos, un 2009. gada rudenī nāca trieciens — maksātnespējas pieteikums!
Nejaušās rindas kārtībā par administratoru kļuva Gobzems, taču vairāki publiskajos reģistros izsekojamie pavedieni norāda uz Sprūda komandas darbošanos šajā procesā, roku rokā ar banku kā nodrošināto kreditoru.
Pati maksātnespējas ierosināšana jau līdzinās trillerim.
Pieteikumu tiesā iesniedza firma, kurai Kolle Beton bija palicis parādā 12 tūkstošus eiro. Līdz tiesas sēdei rēķini tika samaksāti, un īpašnieki veica vairāk nekā pusotra miljona mantisko ieguldījumu uzņēmumā, lai aizlāpītu kapitāla caurumu, tāpēc Kolle pārstāvji norādīja — maksātnespējas pieteikumam nav pamata. Tiesa tam nepiekrita. Tiesnese Aija Orniņa akceptēja Gobzema aplēses, ka Kolle saistības pārsniedz aktīvus, turklāt ir parādījies cits kreditors, kas paģēr parādu atmaksu — tā ir Nordea banka, lielākais aizdevējs. Izrādās, banka lauzusi līgumu ar Kolle un prasa atpakaļ vairāk nekā 13 miljonus eiro. Tiesa deva Gobzemam zaļo gaismu ķerties pie maksātnespējas procesa.
Kreditoru sapulcē Gobzems par balsu skaitītāju piesaistīja Zandu Kokari Rodi, senu Sprūda līdzgaitnieci, kuras vārds figurē Ir jau agrāk pētītajās Antonijas ielas profesionāļu darbībās. Nordea piedāvāja izlīgumu ar parādnieku un kā lielākais kreditors pati to arī akceptēja. Praktiski šis risinājums nozīmēja to, ka visiem nenodrošinātajiem kreditoriem jāzaudē 95% no saviem prasījumiem. Kopējā nenodrošināto prasījumu summa pārsniedza astoņus miljonus eiro — tātad šī nasta tika dzēsta, samaksājot tikai aptuveni 400 tūkstošus.
Protams, daļa kreditoru iebilda. Viens no tiem Baltik Saule panāca pat protesta iesniegšanu Augstākajā tiesā un arī pats sāka tiesvedību par izlīguma apturēšanu, taču viss bija velti — Gobzems ar tiesneses Orniņas atbalstu izpildīja izlīgumu un slēdza maksātnespējas procesu 2011. gada februārī. Beigās viss notika zibenīgi — tajā pašā dienā, kad sanāca pēdējā kreditoru sapulce un Baltik Saule informēja par savu iesniegumu tiesā, Orniņa uzreiz pasludināja maksātnespējas izbeigšanu. Pēc maksātnespējas beigām uzņēmumam nomainījās īpašnieki — igauņu vietā parādījās trīs latviešu juristu vārdi, bet kādreiz tik bargā Nordea laipni neprasīja sākt kredīta atmaksu.
Pēdējās Gobzema rīkotās kreditoru sapulces protokolu Uzņēmumu reģistrā iesniedza pilnvarotā persona Oskars Ercens — arī viens no Sprūda komandas. Ercenam bija loma shēmā, kuras rezultātā Sprūda administrētā uzņēmuma Peltes īpašumi miljoniem vērtā Ķīšezera piekraste nonāca ar Sprūdu saistītu personu kontrolē. Šo darījumu likumību izmeklē tiesībsargājošās iestādes.
Interesanti, ka Gobzema administrēšanas laikā Kolle Beton arī pats pieteica kādu maksātnespēju: uzņēmumam Saimnieks — serviss, par kura administratori nejaušajā izlozes kārtībā kļuva Ilze Gulbe, Sprūda bērna māte. Šis process gan nebija garš, lietu drīz izbeidza, firma nomainīja adresi un ierosināja jaunu procesu — šoreiz tiesisko aizsardzību jau Sprūda vadībā. Šajā lietā protestu par nelikumībām iesniedza pat Augstākās tiesas priekšsēdētājs, taču pēc tam negaidīti to atsauca, liekot minēt, kāda ir Sprūda ietekme visaugstākajā tiesu varas līmenī.
Turklāt Kolle Beton nav vienīgais gadījums, kas liek jautāt par Gobzema lomu Sprūda tīklā. Nejaušās rindas kārtībā tieši pie Gobzema administrēšanā 2013. gadā nonāca divi uzņēmumi, kuru maksātnespējas prasītāji ir saistīti ar Antonijas ielas komandu.
Zivju pārstrādātāja Boja maksātnespēju pieteica firma, kuru tiesā pārstāvēja Ēriks Spurelis — atkal jau pazīstams no Sprūda profesionāļu shēmām. Savukārt siltumapgādes uzņēmuma Granta maksātnespēju pieprasīja firma MTK Construction — tās maksātnespēju administrēja Sprūda bērna māte Ilze Gulbe. Pie abu administrēšanas Gobzems reāli gan neķērās, jo beidzās viņa sertifikāta termiņš un advokāts bija meties jau citā kaujas laukā.
«Labas attiecības ar Sprūdu»
Nupat aplūkotās sakritības it kā pilnīgi nejaušajā administratoru izlozē palīdz saprast, kā darbojās Māra Sprūda profesionāļu komanda un viņa ietekme varēja plesties ārpus tiem pārdesmit uzņēmumiem, kurus Sprūds pats administrēja savas karjeras laikā.
Jautāts par saistību ar Sprūdu, Gob-zems nesāk noliegt acīmredzamo — ir strādājis ar viņa komandu Kolle Beton maksātnespējā. «Es tajā procesā sadarbojos ar Sprūda biroju, jā.»
Ko nozīmēja šī sadarbība, un kāpēc tā vispār bija nepieciešama? Gobzems stāsta, ka rūpnīcas lielākais kreditors Nordea banka «bija zaudējusi kredītos ļoti lielu naudas summu un faktiski, lai nodrošinātu šīs strādājošās rūpnīcas turpmāko darbību — un ņemot verā, ka tajā laikā Mārim Sprūdam bija man [skaidri] nezināms, bet kaut kāds kontakts ar Nordea banku —, lai nodrošinātu kreditoru interešu aizsardzību, es tajā procesā sadarbojos ar Māra Sprūda biroju». Gobzemam pašam tolaik neesot bijis vajadzīgais darbinieku skaits.
«Tajā brīdī man bija labas attiecības ar Māri Sprūdu, kādas nav šodien. Mūsu mērķis tajā procesā nebija ne izlaupīt uzņēmumu, ne ko… Jūs varat aizbraukt uz Bolderāju un apskatīties — tā rūpnīca tur joprojām strādā, man liekas.» Uz Bolderāju nebraucām, bet uzņēmuma gada pārskatos redzams, ka Kolle Beton ir jau vēlreiz nomainījušies īpašnieki un pērno gadu tas beidzis ar 1,5 miljonu eiro zaudējumiem.
Par pārējiem konkrētajiem gadījumiem, kuros pamanījām saites ar Sprūdu, Gobzems sakās neko nezinot — neesot sekojis līdzi.
Lūgts nosaukt, kādos vēl gadījumos sadarbojies ar Sprūdu, viņš piemin Krājbankas administratora izvēles procesu, kad pielicis roku Inta Goldmaņa kandidatūras izbrāķēšanai. «Toreiz vairāki administratori sadarbojās, lai informāciju savāktu, es biju tas, kas arī publiski izteicās, un tur arī Sprūda kunga birojs kaut kādu daļu informācijas vāca.»
Jāatgādina, ka Krājbankas administratora izvēle pēc bankas kraha 2011. gadā izvērtās īstā cīņā — sākotnēji šim amatam tika virzīts ar Nacionālo apvienību saistītais advokāts Aigars Lūsis, ciešs Sprūda kolēģis, tomēr pēc ziņu saņemšanas no tiesībsargājošajām iestādēm šo kandidatūru atsauca. Pēc tam tiesa neapstiprināja nākamo kandidātu Goldmani. Tikai ar trešo piegājienu beidzot šo darbu uzticēja revidentiem KPMG Baltic.
Ko par Gobzema agrākajiem un tagadējiem darbiem saka Sprūds, Ir neizdevās noskaidrot — uz rakstiskiem jautājumiem viņš neatsaucās.
Pats Gobzems detalizētajā izvaicāšanā par maksātnespējas darbiem nāk klajā ar vaļsirdīgu atzīšanos. «Es arī esmu sliktais, bet atšķirībā no citiem esmu veicis savu personīgo lustrāciju. Tāpēc man nav bail ar jums runāt. Man nav bail atzīt nevienu faktu, bet nekādas krimināla rakstura darbības neesmu darījis.»
Viņš nesaskata problēmu, ka pats piedalījies procesos, kurus tagad tā kritizē. «Jūs gribat teikt, ka tikai Romas pāvests var cīnīties ar maksātnespējas administratoriem un žurnāls Ir?» Jautāts, kad īsti viņam radusies apskaidrība par «mafiju» — vai jau tobrīd, kad pats pelnījis šajā biznesā, vai tikai tagad pirms vēlēšanām, Gobzems saka: domas esot bijušas arī agrāk, bet iespēja par to publiski runāt — tikai nesen.
Visbeidzot Gobzems stingri paliek pie tā, ka nekādās maksātnespējas shēmās neesot piedalījies, un uzsver — viņa darbā nekad neesot konstatēti nekādi pārkāpumi. Interesanti, ka tieši šādu pašu pamatojumu savai nevainojamajai reputācijai savulaik, kad Ir sāka pētīt maksātnespējas ķēķi, sniedza arī Māris Sprūds.
Komentāri (123)
Ainars Zalinkecics 25.07.2018. 17.05
Nu protams Aldis vairs netiek pie siles , tāpēc pus gadu pirms vēlēšanām meklē iespēju iesaistīties politikā! Viņa aizdomīgo personību ar viņa ambīcijām pamatoti noraida JKP! Nu tad jāmeklē kādu populistu kam pieslieties un tā tiek atrasts Artus Kaimiņš , vens no Jēkaba ielas mājas spilgtākajiem klauniem! Te kā cimds ar roku , abi izmanto vienus un tos pašus paņēmienus- t.i. skaļi bļaut par nebūšanām , kas visiem tāpat labi redzamas un zināmas , tai pašā laikā nedodot nevienu konkrētu reālu risinājumu ar iezīmētiem negatīvajiem blakus efektiem un cīņu ar šiem blakusefektiem. Jo protams tas pa lielam nav vajadzīgs , jo lielākā daļa tāpat nav spējīga iebraukt valsts fiskālajās problēmās un dažādu darbibu iespaidā uz valsts budzetu! Mēs iedosim , mēs ņemsim ,tas skan katru dienu , bet ne reizi nenosaucot no kurienes un kam atņemsim, un cik no katra!!
Vēl viena priekšrocība šādu populistisku vispārzināmu faktu bļaušanā ir tā ka vairums dzird šis vispārzināmās patiesības , un tas savās runās un publikācijās neliedz izmest kādu puspatiesību un beidzot arī atklātus melus, publika pa to burzmu tā pat visu norīs!
Un secinājums no tā izriet tikai viens , šis peronāžs vienkārši raujas pie varas, jeb kā tautā saka pie siles!
1
tara > Ainars Zalinkecics 26.07.2018. 11.02
Jā, Aldis reiz teica intervijā plašsaziņas līdzklim, ka Latvijā advokātam ir grūti nopelnīt.
Tauta ir nabaga.
Un tā tas arī ir. Laiks to mainīt!
Tāpēc KPV LV:
– Likvidēs koalīcijas padomi;
– Samazinas ministriju skaitu;
– mainīs valsts pārvaldes modeli;
– apvienos visas valsts augstskolas;
etc
Kur te var redzēt sili?
Patiesībā šie nosauktie darbi, kas tik labi iet pie sirds jauniešiem, ir ‘Kā ar nazi pa miesu’ļoti daudziem tiem, kuri ir pie siles un kuriem ir ko zaudēt.
JKP NEpiedāvā tik ļoti nepieciešamās pārmaiņas Latvijā.
JKP piedāvājums ir labs, taču KPV LV IR LABĀKS!
Tapēc KPV LV reitingi iet uz augšu.
Jo cilvēkiem tiek skaidrots, aci pret aci, ko KPV LV vēlas panākt nākot pie varas.
Tauta to saprot un atbalsta.
Ļoti vienkārša formula.
Bez lielas naudas, bez pārgudras runāšanas.
3
QAnon > tara 26.07.2018. 12.23
“JKP piedāvājums ir labs, taču KPV LV IR LABĀKS! “”
————–
Ko labu var piedāvāt LC mērglis, čekas kurmis, Bordāns, krievu militārista, GRUšņika atvase, Potapova(Štirlic) un kontrabandistu jumts, kurš dzīvo pāri saviem līdzekļiem, Jurašs. Varu tikai ar šausmām iedomāties vēl “labāku”.
0
Sskaisle > tara 26.07.2018. 11.18
un kurš tad par jauno ķeizaru tiks AICINĀTS KPV karalistē ? kā es saprotu tad kožoties līdz asinīm, bet nu kalpu vietas jau esiet sadalījuši – kā ar kungiem –
ā sapratu – sarkasti vēl kremlī seifā … ņjus – lai tur paliek – visiem tā būs labāk
1
tara > Dusma 26.07.2018. 11.35
nu re… kas par valodiņu! :D
Atliek vien Jūsu enerģiju ievirzīt pareizā gultnē.
Kļūstiet K KPV LV biedru. Tad par vietu dalīšanu, kremļa seifu u.c. uzzināsiet! :D
0
kolpants > tara 26.07.2018. 11.38
Все новички начинают с таких всяких благих пожеланий. А заканчивается все “ну вы же понимаете, мы не одни у власти, приходится искать компромисс с партнерами”.
Уменьшить количество министерств-вроде как очень хорошая идея. Но…Меня бы больше убедили обещания сократить количество чиновников на каких 20-25%. Если они просто объединят министерства, а под шумок и еще штат раздуют, то толку от такого уменьшения? Это мне напоминает реформу самоуправлений по уменьшению количества. По крайней мере, в моем родном крае в результате объединения количество работников самоуправления только выросло))
1
tara > kolpants 26.07.2018. 11.54
http://kampiedervalsts.com
koplant, lasi oriģinālu.
“Aizsājot ministrijas ar sekretariātiem, būs iespējams novērst funkciju dublēšanos un būtiski samazināt birokrātiju.”
Samazināt чиновников ir 3.punkts.
1
kolpants > tara 26.07.2018. 12.17
почитал. Очень “конкретно” написано
Patlaban nav runa par precīzu sekretariātu skaitu vai to nosaukumiem, bet gan par principu – kā būtu jānodala tie, kam patiesi būtu jānodarbojas ar politiku un kam tā būtu jārealizē.
Каждая партия обещает пересмотреть, обосновать, разработать-но после выборов. До выборов только общие слова.
Если уж такие реальные деятели, то за года 2-3 могли проанализировать состав министерств, их структуру, и уже подготовить свою. На сайте каждого министерства есть структура, вплоть до фамилий.
1
tara > kolpants 26.07.2018. 12.44
Nesatraucies, koplant. Tas viss šobrīd ir procesā.
Starp citu, KPV LV durvis ir atvertas arī tev. Piedalies. Ja tev ir savs redzējums un analīze.
Bez tam piedāvatais formāts neatspoguļo detaļas. Kas to lasīs? Tas ir lieki šobrīd.
1
kolpants > tara 26.07.2018. 13.15
Tas viss šobrīd ir procesā.
Ну вот и посмотрим, чем процесс окончится к 6 октябрю (или какая там дата точная),
Starp citu, KPV LV durvis ir atvertas arī tev. Piedalies. Ja tev ir savs redzējums un analīze.
Да, такие ответы я тоже видел, типа вежливое “да пошел ты в ж, умный такой, иди сам и делай”
Нет, я выбираю из предложенного. И пока предложение меня не очень впечатляет.
Kas to lasīs? Tas ir lieki šobrīd.
и то верно)) избиратель же у нас туповатый, зачем ему детали! Он же должен просто поверить.
А то еще вздумает через года 2 спросить по конкретным обещаниям и конкретный результат!
1
tara > kolpants 26.07.2018. 13.28
Mēs aesam dažādi. Tu – detaļu cilveks. Vēl jau būs TV debates. Tad jau redzēsim, kam specigāki argumenti un precīzākas detaļas.
1
kolpants > tara 26.07.2018. 15.17
Tu – detaļu cilveks.
Вообще-то, как известно, в деталях дьявол кроется. Поэтому, пока не будет этих деталей, абсолютно не вижу основания поверить именно обещаниям KPV.LV, и не вижу, чем они отличаются от таких же обещаний многих других старых и новых “молодых” партий.
0
vvilums 26.07.2018. 10.30
Gobzems savi pagaidām ir apliecinājis kā svešas mantas un neveiksmīgā biznesa maksātnespējas procesa administrātors, daudzus atstājot,spriežot pēc publikācijas, apkrāptus, un vai tāds” destruktors” var veidot laimīgu Latviju?
1
tara > vvilums 26.07.2018. 11.05
“…vai tāds” destruktors” var veidot laimīgu Latviju?”
Var gan!
Un to noteikti darīs! :)
1
Sskaisle > tara 26.07.2018. 11.22
tara – tevi karstuma trieciens ķēris, apžēlojies – liecies un paguli – atpūties un nomierinies –
klau – šito pakalusies – pasapņo – iedomājies, ja varētu tā droši sērfot pa viļņiem un bučoties – bet ar tādu smuku un jaunu – baigi gribētu …
https://www.youtube.com/watch?v=kOqtvMRo3Cs
1
tara > Dusma 26.07.2018. 11.43
Samierinies un mēģini atrast savu vietu jaunajā Latvijā.
Tev ir lieliskas spējas muldēt!
Kāpec tev nesākt stand up karjeru?
Latvija ar humoru ta pašvaki …
Dibini savu uzņemumu, taisi programmu un piedāvā TV.
Tavs radošums tev var nodrošināt labu dzīvi, Dusma!
Nevajadzēs sapņot, varēsi sērfot pa īstam! :D
1
Sskaisle > tara 26.07.2018. 11.49
apželojies Debess, tara, es tacu negribu pa īstam , aizrīsos ar ūdeni, vai haizivs kādu locekli nokodīs , priekš kam – tu dullumā nesatrakojies un neaizskrieni kaut kur – cik nav lasīts par šitādām kazām – es jau tā par daudz ko vainīga jūtos, vel viens traks sievišķis uz manas sirdapziņas lai nogultos –
nu labi – nu paskaties tagad šito – https://www.youtube.com/watch?v=ucvLuGgsGS8
bez visas sērfošanas – droši uz kājām – bet ūdenī – smuki –
bet nu mierīgi mīļā, lūdzu saudzē sevi
1
tara > Dusma 26.07.2018. 13.11
Paldies par tavam rūpēm! :)
Arī tu saudzē sevi!
1
Sskaisle > tara 26.07.2018. 13.36
es nevaru solīt – viena lieta ir briča paziņojums, ka būs vēl sliktāk, otra lieta- politiskie ienaidnieki var sagribēt nodzēst manu brīvības lāpu –
manī attīstās arī dīvainas tieksmes – kolēģe sāka stāstīt. cik slikta ir kola un es pēkšņi to ļoti gribu – zini – tādu aukstu un grēcīgi sliktu
labi – ej taču un pastrādā kaut ko – cik vari te plivināties !
Karstākais periods mums tikai vēl priekšā, īpaši šajās brīvdienās, jaunākās prognozes intervijā Latvijas Televīzijai šorīt atklāja laika ziņu veidotājs un sinoptiķis Toms Bricis. Vienlaikus viņš norādīja, ka šī vasara ir ar noturīgu karstumu, bet pīķi vēl neesam sagaidījuši, kā tas bija pērn, kas gaisa temperatūra sasniedza +34 grādus. Ilgtermiņa prognozes liecina par karstu laiku līdz augusta vidum.
1
tara > Dusma 26.07.2018. 14.41
Londonā šodien +36
1
Sskaisle > tara 26.07.2018. 15.58
mīļā – es tev jaunu, smuku sērfotāju pagādāju, mūziku piemeklēju – no ko tu kavējies tai Londonā – ej taču dzī vē un aimirsti par kaimiņu, nu tiešām – nu neblamē sevi ar to – maigi sakot klaunu
tu sen esi kaut ko labāku pelnījusi
lūk – es ar nosvīdusi kā suns ķin restorānā – nav viegli , nu nav viegli
1
tara > Dusma 26.07.2018. 20.28
nu neblamē sevi ar to – maigi sakot klaunu
—-
Dusma, es labāk atbalstu jauno paaudzi. Reigans arī bija aktieris. Sagrāva psrs divatā ar Tečeri.
Lai manītu Latvijā lietas, daudz nevajag. Tikai savākt 51% vēlēšanās. Tas ir izdarāms! :)
1
Sskaisle > tara 27.07.2018. 09.18
tara, mīļā – tev pa nakti dulums nav pārgājis –
mūsu nožēlojamo afoņu kaimiņu nosaukt par jauno paaudzi un salidzināt ar Reiganu – nu viss – tu esi identificēta kā kaimiņa femras trolliene , iespējams pat troļļu māte – vai troļļu virsniece, bet kā saka – trolliene – tas ir cieti!
1
tara > Dusma 27.07.2018. 09.27
Dusma, es Irā komentēju ilgus gadus. Paužu savus uzskatus.
Nav labi apsaukāties, nokaunies!
0
Sskaisle 27.07.2018. 16.35
NO FB un tur vēl klāt ir bildes ar nošautiem ziloņiem un žirafēm
jā , jāpiekrīt gobzemam, ka tūrismam VID neķeras klāt, jo varas elitei tūrfirmas ir ideāls naudas atmazgāšanas veids – dzirdēts, jau , ka arī mazas zivtiņas tādā veidā tīti labi tiekot pabarotas …
tādi pīrādziņi
visi malko kokteiļus jūras krastā, es te vienīgā Izaura – slapja un nošļuksi
netaisnīgi , protams
Aldis GobzemsSekot
21 h
Viss, kas pēc būtības jāzina par “Zaļajiem”, (uzsveru – Zaļajiem!!!!) Zemniekiem, Ventspili un Tautas partijas vecbiedru Kučinski. Jā, Ābeles kunga amatpersonas deklarācija arī neuzrāda tādus ienākumus, lai šautu ziloņus un citus eksotiskus zvērus. Tas ir ne tikai neētiski un pretīgi, bet arī ļoti dārgi.
1
+1
-2
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@tara > Dusma 27.07.2018. 20.29
Sveika Dusma!
Stāsti, kā caur tūrfirmām naudu atnazgā. Es uzmanīgi klausos.
1
Sskaisle > tara 28.07.2018. 18.29
kaza, bezkaunīgā, iztaisies vai patiesi?
lai paskatās kas kam kādus lidojumus, kādas viesnīciņas pamaksā – kā saka , kādā sakarā
Vairāk Saules – nu kurš pasākumu organizetājs “ēdinātājiem” ir čekus izsitis?
Cita lieta, ka VS nav tādi vienīgie, nez kāpēc gan bei drīkstēja no vid un politiķiem atpirkties , bet vs nē?
un ja par tūrismu – elle un indija – lai žurnālsti uzraksta – kādas tūrfirmas , kādas valsts iestādes apkalpo – un kā apkalpo – ai – tur gluži kā ar būvniecību – gluži kā medicīnā – vesela zemūdens pasaule – duļķaina, bet ar lielām zivīm , kuras tur droši jūtas – un kāpēc ? labi – pati domā kaza – kaut nedaudz iespringsti
0