Apmēram 50 000 cilvēku svētdien Barselonā izgāja ielās, šādi paužot savu sašutumu par Katalonijas bijušā premjerministra Karlesa Pudždemona aizturēšanu Vācijā, bet daļa protestētāju iesaistījās sadursmēs ar policiju, ziņo LETA.
Policija gaisā raidīja brīdinājuma šāvienus un kārtības uzturēšanai bija spiesta izmantot stekus, aģentūrai DPA pavēstīja policijas pārstāvis. Daži demonstranti apmētājuši policiju ar pudelēm un olām.
Sadursmēs Barselonā ievainoti 79 cilvēki, arī 13 policisti. Vēl septiņi cilvēki guvuši ievainojumus protestos Ļeidā, bet vēl viens – Taragonā.
Katalonijas parlamenta spīkers Ružē Turrēns televīzijā pārraidītā uzrunā aicināja iedzīvotājus atturēties no vardarbības. “Man nav šaubu, ka katalāņu sabiedrība rīkosies nevardarbīgi, tāpat kā vienmēr ir darījusi,” viņš paziņoja.
Demonstranti sauca “Pudždemons ir mūsu prezidents” un “Brīvību politieslodzītajiem”, gājienā dodoties no Ramblas, Barselonas galvenā bulvāra, uz Eiropas Komisijas (EK) biroju Katalonijas galvaspilsētā. “Šī Eiropa ir apkaunojoša,” viņi sauca pie EK biroja.
Vācijas policija svētdien aizturēja Pudždemonu, kurš Vācijā bija iebraucis no Dānijas un bija ceļā uz Beļģiju. Pudždemons pirmdien tiks nogādāts tiesā Vācijā.
Spānijas Augstākā tiesa piektdien izdeva jaunus orderus Pudždemona un vēl sešu Katalonijas politiķu, kas patlaban uzturas ārzemēs, aizturēšanai.
“Tas, ko viņi šajās dienās dara, ir pilnīgi nepieņemami. Pret mums izturas kā pret noziedzniekiem, jo gribam neatkarību,” ziņu aģentūrai AFP sacīja 60 gadus vecā skolotāja Roza Vela, kas arī piedalījās svētdienas demonstrācijā.
Pudždemons bija Somijā, kur viņam bija tikšanās parlamentā. Piektdien viņš uzstājās ar runu Helsinku universitātē. Spānijas Augstākā tiesa piektdien paziņoja, ka tiesās par “dumpi” 13 katalāņu separātistus, arī Pudždemonu, par viņu lomu reģiona centienos atdalīties no Spānijas. Ja tiesa atzīs viņu vainu, viņiem draud līdz 30 gadiem cietumā. Vēl 12 cilvēkiem izvirzītas mazāk smagas apsūdzības par nepaklausību.
Pudždemona valdība 1.oktobrī sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atlaida Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.
Glābjoties no aizturēšanas, Pudždemons pēc viņa valdības atlaišanas aizbēga uz Beļģiju, bet Katalonijā palikušie viņa administrācijas locekļi, arī vicepremjers Urials Džunkerass, tika aizturēti un ievietoti apcietinājumā.
Katalonijas reģionālajās vēlēšanās 21.decembrī katalāņu separātisti tomēr saglabāja absolūto vairākumu.
Komentāri (18)
QAnon 26.03.2018. 12.03
Stulbenis, būtu uzreiz mucis uz Krieviju!
2
BardainaisSigne > altinyildiz 26.03.2018. 13.25
Varbūt tiem,kas viņu ievēlēja,arī vajadzētu mukt uz Krieviju?Lai atbrīvojas vieta mauriem?
2
QAnon > Bārdainais Signe 26.03.2018. 15.18
Abloms krievam. Neizdevās sarīkot Spānijā jaunu Pilsoņu karu un iebrukt tur. Laikam jau Franko tur pamatīgi iztīrīja no smirdīgām komunistu cūkām, daudziem gadiem uz priekšu.
1
BardainaisSigne > altinyildiz 26.03.2018. 15.36
Jā,katalāņi mēģina visu darīt ar mierīgām metodēm,krievam tas nav izdevīgi.Nu,bet Spānijas valdība dara ko spēj,lai katalāņus tā kārtīgi saniknotu.Varbūt vēl izdosies.
1
QAnon > Bārdainais Signe 26.03.2018. 15.57
Neizdevās Pudždemonam un komunistu cūkām sarīkot Spanijā asinspirti. Atgādināšu, ka katalonieši kopā ar krievu fašistiskiem iebrucējiem pirms 80 gadiem slepkavoja spāņus.
1
BardainaisSigne > altinyildiz 26.03.2018. 17.11
Tur nu katalāņiem bija iemesls:=======
1901. gadā izveidojās pirmā modernā partija katalāņu reģionālās autonomijas aizstāvībai. 1909. gadā Barselonā un citās Katalonijas pilsētās notika Traģiskā nedēļa, strādnieku dumpis, kuru apspiežot nogalināja ap 150 cilvēku. 1913. gadā Spānijas parlaments un karalis apstiprināja četru katalāņu provinču apvienošanu kopējā Katalonijas sadraudzībā, kurai piešķīra plašas provinces administrācijas tiesības. To likvidēja 1925. gadā, pēc Migela Primo de Riveras militārās diktatūras izveidošanas.======
Kaut kas līdzīgs 1905. gada revolūcijas notikumiem Latvijā ar melno sotņu.Pēc tam ievērojama latviešu daļa gāja palīgā boļševikiem sagraut Krievu impēriju.
0
Jānis Lakijs > Bārdainais Signe 26.03.2018. 13.48
Lai atbrīvojas vieta mauriem?
—
New York Times raksta, ka 2001. gadā Katalonijā bija 4% imigrantu (galvenokārt no Latīņamerikas un Āfrikas), 2011. gadā – jau 16%. Pie varas visu laiku ir kreisās partijas.
Un nav runa par ieceļotājiem no citiem Spānijas reģioniem.
1
BardainaisSigne > Jānis Lakijs 26.03.2018. 14.59
Tas tāpat ir mazāk,nekā pie mums,un Francijā arī kreisie visu laiku pie varas,Merkele taisa koalīciju ar kreisajiem un velk migrantus iekšā ka šņakst.Vai tad pārējā Spānijā migrantu nemaz nav?Un Spānijā tāpat pie varas ik pa laikam tiek kreisie – Sociālistiskā Strādnieku partija.
1
Jānis Lakijs > Bārdainais Signe 26.03.2018. 15.32
Imigranti Spānijā:
2001. g. – 3,33% (Katalonijā 4%)
2014. g. – 10,7% (Katalonijā 16%)
0
Jānis Lakijs > altinyildiz 26.03.2018. 12.41
Spāņu avīzes raksta, ka sākumā gribējis lidot no Helsinkiem uz Briseli, bet uzzinājis, ka somu policijai dots rīkojums viņu arestēt lidostā. Apsvērta arī iespēja braukt ar prāmi uz Tallinu, tad ar auto cauri Igaunijai, Latvijai, Lietuvai un Polijai, taču esot nobijies doties iekšā “austrumu mežoņu zemēs”.
Madrides avīzē ABC šodien ir karikatūra:
Pudždemons ar auto ierodas uz Vācijas robežas, robežsargs sveicina viņu un prasa dokumentus. Pudždemons sauc: “Brīvību Šlezvigai-Holšteinai! Berlīne jūs aplaupa!”. Vācu robežsargs secina: “Šitas ir īstais.”
0
BardainaisSigne 26.03.2018. 07.56
Nu tu brīnums,par Kataloniju arī parādījies raksts.Vai tad nu vajadzēja?Nekas taču nav noticis,pēc Vecbaštika formulējuma,ielās izgājusi saujiņa nemiera cēlāju.
1
tonijs > Bārdainais Signe 26.03.2018. 11.49
Ha-ha, jā, mūsu (lasi- Madrides) draugs Vecbaštiks pēc Katalonijas parlamentā ārkārtas vēlēšanām kaut kur pazudis.
1
BardainaisSigne > tonijs 26.03.2018. 13.19
Nekur viņš nav pazudis,delfos vēl turpina izrādīties.
1
tonijs > Bārdainais Signe 26.03.2018. 14.06
Delfus nelasu, ko tad šis tagad saka, pāris vārdos?
1
BardainaisSigne > tonijs 26.03.2018. 14.48
Viesturs Vecbastiks 25.03.2018 15:49
Bravo Vācijai! Noziedzniekiem jābūt aiz restēm par spīti latviešu nezinīšu brēkšanai…
1
tonijs > Bārdainais Signe 26.03.2018. 16.43
Paldies, skaidrs, atkal velk veco dziesmu par nezinīšiem un pajoliņiem.
0
kolpants 26.03.2018. 15.33
Вывод “в сухом остатке” – сепаратист ты или борец за независимость, зависит только от того, на чьей ты стороне.
Будет выгодно серьезным геополитическим игрокам-будешь ты борцом за независимость. И подгонят под тебя любые международные законы. А если не подогнать-скажут “ну это уникальная ситуация, можно и так”.
Не будет выгодно-и окажешься ты сепаратистом, не имеющим поддержки у “международного общества”.
0