Līdz ar Gintera Grasa aiziešanu nu jau divus gadus beigusi skanēt tā pēckara Vācijas pēdējā nozīmīgā balss, kas pārstāvēja Otro pasaules karu pieredzējušo rakstnieku paaudzi, kura spēja tekstos tvert dzīvi gan tās lustīgumā un traģismā, gan dziļumā un augstumā. Jutās iesaistīta un atbildīga, tika slavēta un zākāta.
Lēnās atvadas
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.