Trīs vietējo uzņēmumu lēmums apvienoties, radot jaunu spēlētāju informācijas tehnoloģiju nozarē, bijis pareizs, secina Autentica dibinātāji. Viņu izstrādātie risinājumi darbojas dažādās biznesa jomās, piemēram, Latvenergo vai gāzes rēķinu sistēmu lieto gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji, pat nenojaušot par to izstrādātājiem
Kaijas jau noskata ligzdas vietu starp daudzstāvu ēkām esošā IT uzņēmuma Autentica mājas jumtā, un uzņēmuma valdes locekle Elīna Jakubaņeca stāsta – kad putni vēlāk virs autostāvvietas māca mazuļus lidot, cilvēkiem jāuzmanās. Taču citu lielu pārbaudījumu viņas un kolēģu vadītajam uzņēmumam nav – tā starts ir bijis veiksmīgs. Šī vairāku IT entuziastu izveidotā firma specializējusies programmatūras izstrādē, kas domāta uzņēmumiem biznesa procesu veikšanā. «Tā nav mājaslapu taisīšana,» Elīna steidz precizēt.
Autentica dibinātāji pirms daudziem gadiem satikās kādā citā tehnoloģiju uzņēmumā – IT Alise. Taču, kad 2005. gada augustā šis Baltijas IT uzņēmums apvienojās ar citu milzi Tieto, reorganizācijas dēļ daži darbinieki to pameta. Autentica valdes priekšsēdētājs Didzis Grundspeņķis 2008. gadā nodibināja savu firmu Special Solutions. «Lai pierādītu kaut ko sev un citiem,» smejas Didzis, kurš nevēlējās palikt lielā korporācijā, kurā bija integrējusies viņa darbavieta. Elīna Tieto palika vēl kādu laiku, līdz 2011. gadā, kad uzņēmums atkal piedzīvoja reorganizācijas, arī viņai kopā ar domubiedriem radās doma par savu firmu.
Strādājot Tieto, Elīna bija iepazinusi partnerus Norvēģijā, ar kuriem nolēma turpināt sadarboties jau savā uzņēmumā eBIT. Pastrādājuši atsevišķi, jaunie uzņēmēji nolēma apvienoties, radot jaunu, daudzpusīgu firmu. Trešais partneris bija uzņēmums Open ID, kura dibinātājs gan vairs Autentica nestrādā.
Elīna stāsta, ka trešā partnera pienesums bija zināšanas par produktu ieviešanu un veidošanu. «Didža uzņēmums ļoti labi strādāja ar valsts sektoru un iepirkumiem, eBIT pārzināja Skandināvijas tirgu,» apvienošanās ieguvumus skaidro Elīna. Lielus ieguldījumus nevajadzēja, IT jomā pietiek ar datoru un cilvēku, kurš pārzina savu jomu, saka Didzis. Kredītu viņi ņēma tikai ēkas iegādei, jo alternatīva bija maksāt īri par telpām.
Lai arī lielie tirgus spēlētāji nemitīgi reorganizējas, integrējoties jaunās korporācijās, jaunie uzņēmēji domā, ka mazām firmām apvienošanās ir lielāks ieguvums, jo paver plašākas iespējas gan sev, gan klientiem. Trijotnes apvienošanās ilga aptuveni gadu. «Analizējām, plānojām, kā visu apvienot, skaidrs bija viens – mūsu biznesā ir nozīme izmēram, tas garantē stabilitāti, mūsu produktu portfelis ir diversificēts, neesam atkarīgi no vienas nozares, produkta vai tehnoloģijas,» saka Elīna.
Apvienošanās nozīmēja arī to, ka darbiniekiem būs vairāk iespēju, dažādāki projekti un augšanas virzieni. Uzņēmēji skaidro – nebija tā, ka metās ar galvu ūdenī nezināmā sfērā. «Darījām to, ko zinājām,» saka Didzis, uzsverot, ka arī klienti nemuka no jaunās firmas, jo redzēja mazāka uzņēmuma priekšrocības. «Lielās korporācijās mīnuss ir tāds, ka cenas ir lielākas, pieeja nav tik personiska,» saka Didzis. Autentica pirmie klienti, kuri lielo kompāniju iemainīja pret jauniesācējiem, joprojām ir ar viņiem. «Tie uzņēmumi, kuri lielajām korporācijām bija kaut kur aiz galda aizkrituši, mazam uzņēmumam ir pirmajā vietā,» smaida Didzis. Autentica izcēlās ar to, ka piedāvāja strādāt ar saviem labākajiem speciālistiem, būt pieejamiem jebkurā brīdī, kā arī pakalpojumu klāsts ir tikpat raibs kā lielajām firmām. Elīna piebalso – ar pirmajiem klientiem joprojām ir īpašas attiecības. «Viņi joprojām tiek apčubināti,» par uzticēšanos pateicas Elīna.
Autentica klienti ir lielie un vidējie uzņēmumi Latvijā, Baltijā un Skandināvijā, kā arī dažādas valsts iestādes. «Mēs nodarbojamies ar biznesa risinājumiem,» viņa stāsta. Piemēram, ar norēķinu sistēmām. Jakubaņeca smejas – ir maz tādu cilvēku, kuri no Autentica sistēmām nesaņemtu rēķinus vai norēķinās, neizmantojot tās. Piemēram, Latvenergo rēķini, Sadales tīklu vai Latvijas gāzes rēķini – sauc valdes priekšsēdētājs Didzis Grundspeņķis.
Autentica arī konsultē, piemēram, par drošību vai testēšanu. «Klienti nopērk stundas, kuru laikā mēs viņiem pastāstām, kā būtu labāk rīkoties,» saka jaunie uzņēmēji. Viņi palīdz uzrakstīt sistēmu attīstības stratēģiju, saprat, vai virzīties tālāk ar konkrēto sistēmu, likt jaunu tās versiju vai domāt kaut ko citu. Bet par maizes darbu Grundspeņķis sauc sistēmu radīšanu no nulles – klientam ir konkrētas prasības, kuras uzņēmums realizē, uzprogrammē vajadzīgo risinājumu.
Svarīga niša ir arī iepirkumi. Lielākais firmas iepirkums, kuru izdevies iegūt, pierādot savu profesionalitāti, ir Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas papildināšana un uzturēšana, par šo darbu noslēgts 5,4 miljonu eiro līgums uz vairākiem gadiem. Šo elektroniskās pieteikšanās sistēmu 2007. gadā sāka izstrādāt Elīnas un Didža bijušais darba devējs Tieto, bet 2013. gadā tās uzturēšanu un attīstību pārņēma Autentica. Sākotnēji tā nodrošināja vienu e-pakalpojumu – pieteikšanos dažādiem platībmaksājumiem, bet tagad to var izmantot arī citiem dienesta projektiem. Autentica par šo darbu pērn saņēma ANO balvu kategorijā Sabiedrisko pakalpojumu pieejamības veicināšana informācijas laikmetā.
Pierīvēšanās
Tagad, kad ir pagājuši divi gadi, Elīna un Didzis vienbalsīgi saka – apvienošanās bija pareizs lēmums, to pierāda arī finanšu rādītāji. Kopš 2012. gada uzņēmums dubultojis apgrozījumu, sasniedzot četrus miljonus eiro 2014. gadā. Audzis arī darbinieku skaits, projektu ir vairāk. «Lēmums apvienoties bija veiksmīgs,» rezumē uzņēmēji.
Atskatoties pagātnē, Didzis un Elīns smejas – bija jau gan «grābekļi», taču ne tik nozīmīgi, lai tagad tos atminētos. Tomēr apvienošanās procesā uzņēmēji saskārās ar lietām, par kurām nebija iepriekš iedomājušies. Atšķirības bija tīri praktiskas, piemēram, kā tiek plānoti atvaļinājumi, cikos kurš pieradis sākt strādāt. «Viens bija radis, ka sešos vakarā darba diena beidzas, cits tikai piecos vakarā sāka strādāt,» smejas Didzis. Tā Autentica pirmos mēnešus mēģināja pierīvēties, daudz laika pavadīja, «tulkojot» cits citam, ko nozīmē tā vai cita lieta. Tie, kuri nevēlējās pierīvēties, pacēla cepuri.
Cilvēku resursi, darbinieki ir IT uzņēmuma lielākā vērtība, saka uzņēmēji. Tāpēc viens no jaunizveidotā uzņēmuma lielākajiem izaicinājumiem bija cilvēku noturēšana. Tam, ka darbinieki no tikko apvienota uzņēmuma aizgāja prom, Didzis un Elīna emocionāli bija gatavi. «Mēs paši esam aizgājuši reorganizācijas rezultātā, taču šoreiz aizgāja no mums,» saka Didzis.
Joprojām par darbiniekiem jācīnās, Didzis atzīst, nepārtraukti sociālo tīklu vidē kāds klauvē: «Nāc pie mums, nāc pie mums.» Protams, ar skandināviem, kuri uz Latviju pārceļ savu biznesu, atalgojuma ziņā ir grūti konkurēt, tāpēc latvieši domā citus ceļus kadru noturēšanā.
Viens no bonusiem, ko Autentica piedāvā, – iespēja strādāt ar dažādiem projektiem un tehnoloģijām, mainīga darba vide un pienākumi. Uzņēmums rūpējas par dažādām mācībām gan uz vietas, gan ārpus valsts. Didzis saka: nedrīkst aizmirst arī par ārpusdarba pasākumiem, piemēram, sporta spēlēm vai Ziemassvētku balli. «Darbinieku noturēšanā palīdz tas, ka mēs paši esam klāt, paši te strādājam,» saka Elīna. Un Didzis piebalso: «Nav nekādu kungu un kundžu.»
Lauzīsies ārzemju tirgū
Pašlaik uzņēmums lielākoties strādā ar vietējiem klientiem, ārzemju pasūtītāju ir mazāk – proporcija ir 80% pret 20%. Elīna atzīst, ka svešajos tirgos tikt ir grūti, piemēram, skandināvi savējo ļoti aizsargā. «Palīdz tas, ka mums tur ir partneri vēl no Tieto laikiem, bet tik un tā ir grūti ielauzties,» atzīst Elīna. Ir bijuši gadījumi, kad Autentica norādījusi uz vietējā IT uzņēmuma kļūdām, paviršībām, kuras klientam izmaksājušas lieku naudu, taču tas nolēmis palikt pie vecā, vietējā pakalpojumu sniedzēja. «Tas ir konservatīvisms,» saka Elīna, bet daļa no atturības esot arī neuzticība – ko var sagaidīt no tiem austrumeiropiešiem, «kuri pie viņiem zemenes lasa».
Arī cenas īpaši zemāk laist nevar, jo algu kāpums IT nozarē ir bijis gana straujš. «Vairs nevaram konkurēt ar to, ka esam lēti,» saka uzņēmēji. Tomēr Autentica negrasās padoties.
Runājot par konkurenci vietējā tirgū, Didzis atzīst – tirgus te ir mazs, taču kaušanās IT uzņēmumu starpā nenotiek. Piemēram, valsts iepirkumos, kuros rezultātu izziņošana nereti ievelkas, nākas visiem sadarboties. Projektu izsludina, bet, kamēr nonāk līdz iepirkuma rezultātiem, paiet ilgs laiks, tā izpildei atliek vairs pusgads, lai gan sākotnēji plānots uz pusi ilgāks laiks. Tāpēc konkurenti bieži apvienojas, lai projektu paspētu pabeigt. Didzis saka – IT jomā viss notiek tik ātri, ka jāspēj izsekot visiem jaunumiem. Tiklīdz kaut ko noguli, tā riskē ar uzņēmuma galu, tāpēc atslābt nedrīkst ne mirkli.
Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
Iespēja redzēt sava uzņēmuma darba rezultātus – kā mūsu risinājumi atvieglo darbu citām organizācijām un ikdienu daudziem cilvēkiem.
Lielākā kļūda, kas devusi mācību
Lielākā kļūda mums vēl priekšā.
Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
Uzņēmējdarbībā veiksme pavada tos, kas smagi strādā. Vienmēr jāplāno, jādomā un jābūt gatavam uz aktīvu rīcību.
Komentāri (22)