Bērnībā patika aizklīst uz veikaliņu manas mazpilsētas nomalē pēc «puķuzirņiem» – ja atmiņa neviļ, laikam tā sauca sīkās apaļās cukura končas caurspīdīgā turziņā. Tās bija priecīgās krāsās un nosvīdušajā roķelē atstāja zilzaļdzeltenas pēdas. Garšoja gan visas vienādi – ņem, kuru gribi, cukurs kā jau cukurs
Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.