Aicinās Ģenerālprokuratūru pārbaudīt iespējamu nelikumīgu piemaksu piešķiršanu pērn
Valsts kontrole Ģenerālprokuratūrā iesniegs informāciju par pērn nepamatoti piešķirtām piemaksām valsts iestāžu darbiniekiem, šodien žurnālistus informēja Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa. Kā vēsta aģentūra LETA, valsts iestāžu finanšu revīzijā 2016.gadā izlases veidā pārbaudīta piemaksu piešķiršana valsts iestāžu darbiniekiem, un Valsts kontrole nav guvusi pārliecību par to pamatojumu kopumā par vairāk nekā 6 miljoniem eiro.
Valsts kontroliere atzina, ka lielākoties piemaksu piešķiršanas process ir formāls un nerada pārliecību, ka ir izvērtēts personas ieguldījums iestādes mērķu sasniegšanā. Valsts kontroliere atzina, ka ir bijuši pat gadījumi, kad piemaksas piešķirtas par darbu, kas ir identisks pamata darbā noteikto pienākumu izpildei.
Krūmiņa stāstīja, ka piemaksas darbiniekiem nereti piešķirtas ar pamatojum, ka darbinieks “kvalitatīvi izpildījis doto uzdevumu”, “atbildīgi izturējies pret resursiem”, “darbinieks izrāda interesi par darbu”, “nekavē darba izpildes termiņus”, “veic darbu atbilstošā apmērā”, “ir labas iemaņas darbā ar datoru” utt.
Valsts kontrole aicina Ģenerālprokuratūru vērtēt prēmiju un piemaksu piešķiršanas kārtību Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrā “Darba drošības un vides veselības institūts”, Ekonomikas ministrijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, Izglītības un zinātnes ministrijā un Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Krūmiņa uzsvēra, ka valsts iestādēs ir daudz pārkāpumu, bet Ģenerālprokuratūrā iestāde vēršas tikai par smagākajiem gadījumiem. Kopumā revīziju laikā Valsts kontrole ir konstatējusi piecus tiesību normu pārkāpumus atlīdzības, kompensāciju, prēmiju un naudas balvu izmaksā, par kuriem tiek gatavota informācija iesniegšanai Ģenerālprokuratūrā, sacīja Krūmiņa.
Valsts kontroliere līdzšinējo sadarbību ar Ģenerālprokuratūru vērtēja pozitīvi, jo pēdējā laikā tā ir uzlabojusies un tā rezultātā tiek virzīti vairāki kriminālprocesi. “Latvijā neveicas ar ekonomisko jautājumu izvērtēšanu, bet Valsts kontrole un Ģenerālprokuratūra strādā, lai pārkāpējus sauktu pie atbildības,” uzsvēra Krūmiņa.
Komentāri (25)
dzeris49 18.05.2017. 14.37
Da nekas tur nevienam par to nebūs, kas ir 6 miljoni tik “bagātai” valstij, kā Latvija, kur nav naudas vēžinieku izmeklēšanai un ārstēšanai, toties dažnadažādi ierēdņu bari dažnedažādās valsts un pašvaldību iestādēs var tērēt nodokļu maksātāju naudu kā tikai grib.
Taisni tāpēc jau tiek bīdīta iniciatīva, ka ierēdņu algām un piemaksām jābūt slepenām, patiešām, kāda kuram daļa, kā tiek tērēta valsts nauda, nodokļus samaksāji – stāvi pie ratiem un turi muti, ar to tava misija beigusies.
2
edge_indran > dzeris49 18.05.2017. 19.07
————–
Būs, būs ko apšaubīt VK arī 2018.g. Kamēr vieni “stāv pie ratiem”, tikmēr citi….
“Nodokļu maksātāju nauda sāk aizplūst: jau noslēgti pirmie līgumi par „valsts atbalstu” medijiem”
http://www.pietiek.com/img/illustr_lg/8815.jpg
http://www.pietiek.com/raksti/nodoklu_maksataju_nauda_sak_aizplust_jau_noslegti_pirmie_ligumi_par_valsts_atbalstu_medijiem
0
basta > dzeris49 18.05.2017. 21.06
to dzeris49
“kur nav naudas vēžinieku izmeklēšanai un ārstēšanai”
Tikai nevajag “ļaļā”. Kas ir svarīgāk, kaut kādi slimnieki, kuriem tāpat agri vai vēlu būtu jānomirst, jeb amati Vienotības radiem un ziliem draudziņiem? Vai būtu bijis pareizi dažu sūda vēžinieku dēļ neizveidot Saeimas ģenerālsekretāres amatu bijušai PSKP/LC/LPP biedrei, Karinai Pētersonei?
0
jurisml_inbox_lv 18.05.2017. 13.57
ierēdņi un valsts darbinieki:”Mēs ļoti mīlam šo valsti , jo viņa ļaujas apzagties…”, interesanti , kā to dabū budžetā? vai tad tur ir tik daudz vakanču, ka var pieprasīt līdzekļus, galu galā valsts kantora klerks nebūt nav tā nostrādājies ka skolotājs, mdicīnas darbinieks vai pažarnieks , bet algas salīdzinoši kosmosā, saprotu pēc raksta ka pārbaudīts izlases veidā , ja pārbaudītu simtprocentīgi , tad tur būtu pasakainas summas , bet tā ir nodokļu maksātāju nauda , kurpretim valsts darbinieki neko neražo , pievienoto vērtību nerada , tīri dzīvo uz nodokļu maksātāju rēķina , budžetu laikam ministrijas kā boļševiku laikos ar katru gadu pieprasa augošā progresijā , finansu ministrs un valdības vadītājs nevar šo putru izstrēbt , vai tad nevar ielikt ministrijas rāmjos , pie konstantiem ikgadējiem resursiem , algas tikai indeksējot liidzīgi penzijām , atbilstoši inflācijai
1
edge_indran > 18.05.2017. 18.37
—————-
Baudi izcīnīto dermokrātiju un neatkarību – un mācies izmantot vēl efektīvāk!
“Būtu jāsaprot, ka demokrātija nefunkcionē tā, ka katram pie gultas no rīta stāv Ināra Mūrniece, Māris Kučinskis un Raimonds Vējonis, kuri tev, atverot acis, prasa – ko tad tu, dēliņ, gribi? Tā ir valsts pārvaldes forma, kas pašam ir jāprot izmantot savās interesēs.” Ivars Ījabs.
http://www.punctummagazine.lv/wp-content/uploads/2017/02/IMG_8415-1024×683.jpg
http://www.punctummagazine.lv/2017/02/13/demokratija-gruti-audzejams-augs/
0
cabulis 19.05.2017. 09.46
Es gan ieteiktu arī VK kontrolei, bet diez vai viņi ir spējīgi, izvērtēt to likuma rāmi, kādā jādarbojas valsts iestādēm. Piem., Iepirkuma likums, doma, jau ir laba, bet reāli bieži tā ir naudas un laika izķērnāšana.
Lūdzu piemērs (tikai, kā piemērs, neuztvert burtiski!): Vajag izremontēt istabu, specifikācijā ieraksta: grīda, sienas, griesti (nošpaktelēt, nokrāsot). Piesakās un atnāk, kaut vai 10 pretendenti, un visi +/- piedāvā: grīda – ~1000; sienas – ~1000, bet griesti: johaidī, tur ir izdrupis, izpuvis, vadi jāpārkaļ, utt – ~5000; Kopā ~7000. Bet varētu uztaisīt iekārtos griestus – ~1000; Kopā – ~3000, kas ir absolūti pieņemami, lai strādātu tajā telpā. Bet tu jau, kā iestādes saimnieks, nedrīksti tādu līgumu ar iekārtiem griestiem slēgt. Vai nu sludini jaunu iepirkumu, kur jau paredzi iekārtos griestus, un gaidi vēl 3-4 mēnešus vai POFIG – 7000, nav jau personīgā nauda (un galu galā to telpu vajag pēc mēneša, nevis 4 – 5). Tūlīt teiksiet, ka vajadzēja algot dārgu būvekspertu, utt., pirms izsludina.
Bet vēlreiz uzsveru, tas tikai piemērs (šoreiz būvniecība, bet tā var būt iekārtu, aparātu, rezerves daļu iegāde, u.c.), un ka risinājumu daudz efektīvāku un lētāku var atrast labs saimnieks sarunās ar izpildītāju, piegādātāju, remontnieku utt.
Es atceros, ka bija, kaut kādi Ogres plūdi, tur pašvaldībai, laikam sūkņus vajadzēja, un viņi pa TV teica, tagad mēs mēģināsim saskaņot procedūru, lai tos tur varētu iegādāties (vai īrēt, neatceros) bez iepirkuma procedūras. Iedomājieties, mūsu birokrātijas gaiteņos, noteikti pienāca vasaras sausums, kad kaut kādu atbildi varēja saņemt. Un atbilde jau arī noteikti bija: ne Jā, ne Nē, ne Melns, ne Balts.
0