Ārlietu ministrs: Ždanokas vizīte Sīrijā nav pieņemama un ir nosodāma

Politiķes rīcība nav pārsteigums, jo viņa savulaik arī apmeklējusi Krievijas nelikumīgi anektēto Krimas pussalu

Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Tatjanas Ždanokas rīcība, apmeklējot Sīriju, nav pārsteigums, bet vienlaikus nav pieņemama, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Rinkēvičs norāda, ka šāda Latviju pārstāvošas politiķes rīcība nav pieņemama un ir nosodāma, jo īpaši saistībā ar Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām pret Asada režīmu, aģentūru LETA informēja ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Ministrs gan vienlaikus vērš uzmanību, ka politiķes rīcība nav pārsteigums, jo viņa savulaik arī apmeklējusi Krievijas nelikumīgi anektēto Krimas pussalu.

“Šis apstāklis raisa nožēlu un liek uzdot jautājumus par Ždanokas kundzes rīcības motīviem un arī to, kādu vērtību sistēmu šī Eiropas Parlamenta deputāte pārstāv,” uzskata ministrs. Viņaprāt, šāda rīcība būtu jāvērtē arī EP un vēlētājiem, kuri ir ievēlējuši deputāti EP.

Jau vēstīts, ka Ždanoka sociālajā vietnē “Facebook” iepriekš bija norādījusi, ka tikšanās ar Sīrijas prezidentu ilgusi vairāk nekā pusotru stundu un komunikācija ar Asadu bijusi ļoti viegla. Sīrijas prezidents norādījis, ka viņa vadītā valsts cīnās pret terorismu un no tā, cik veiksmīga būs šī cīņa, ir atkarīga drošība arī Eiropā.

Komentējot sarunu ar Asadu, Ždanoka arī paudusi, ka no Rietumu noteiktām sankcijām vispirms cieš tieši civiliedzīvotāji.

Savas vizītes laikā deputāti apmeklējuši arī centru, kurā uzturas tie cilvēki, kuri bēg no kara skartajām teritorijām, kā arī slimnīcu, tāpat notikušas arī citas tikšanās.

Taujāts par vizītes finansējumu, politiķes palīgs Miroslavs Mitrofanovs sacīja, ka tas nācis no līdzekļiem, kurus deputāti var izmantot braucieniem, kas ir saistīti ar parlamenta darbu. Taujāts, vai Ždanoka un pārējie politiķi runāja EP vārdā, Mitrofanovs norādīja, ka tā bija nevis parlamenta vai tā atsevišķu struktūru, bet konkrētu EP deputātu oficiālā vizīte. “Tas nozīmē, ka runāt EP vārdā deputāti nevarēja un pārstāvēja sevi un savus vēlētājus,” viņš piebilda.

Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada, un tas sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 280 000 cilvēku.