Aicinu deputātus un radio nozares pārstāvjus neveicināt apzinātu Latvijas sabiedrības šķelšanu
Atsevišķiem Saeimas deputātiem un elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem pēdējo nedēļu laikā ir izdevies sakult pamatīgas putas ap latgaliešu valodas lietošanu masu medijos.
Pat no Saeimas tribīnes bija dzirdams, ka no nākamā gada latgaliešu valoda it kā vairs nedrīkstēšot skanēt elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.
Deputātu un dažu īpaši kritisku radio nozares aktīvistu trauksme par latgaliešu valodas apdraudējumu ir absurda pašā saknē. Ja mēs patiešām gribētu saskatīt likumā liegumu latgaliešu valodas skanēšanai elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, tas būtu iespējams tikai vienā gadījumā. Ja latgaliešu valoda tiktu pasludināta par svešvalodu!
Vai tiešām ir tādi Saeimas deputāti, kas uzskata Latgali par svešu zemi Latvijai un tās valodu par svešu valodu?
Iepazīstot Elektroniskā plašsaziņas līdzekļu likuma nosacījumus, kas attiecas uz valodu lietojumu radio programmās no nākamā gada sākuma, ir skaidri redzama likumdevēja (tātad Saeimas!) vēlme definēt visai nozarei skaidrus spēles noteikumus attiecībā uz svešvalodu lietojumu ēterā. Likums nosaka, ka no 2016.gada 1.janvāra elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri veido un izplata radio programmas, tās būs jāveido vai nu valsts valodā vai svešvalodā. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 4.pantam valsts valoda ir latviešu valoda. Arī Valsts valodas likuma 3.panta pirmajā daļā noteikts, ka Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda.
Savukārt Valsts valodas likuma 3.panta ceturtajā daļā nostiprināti divi būtiski principi, proti, nostiprināts latgaliešu rakstu valodas saglabāšana, aizsardzība un attīstība no valsts puses, kā arī princips, ka latgaliešu valoda ir vēsturisks latviešu valodas paveids. Līdzīgs secinājums -, ka latgaliešu valoda ir valsts valodas paveids – ir nostiprināts arī tiesību literatūrā (kritiķu plaši piesauktais Augstākās tiesas 2009.gada 18.augusta lēmums tomēr skar oficiālu saziņu, nevis mediju darbību).
Uzdrošinos paust pieņēmumu, ka latgalieši, kuri dzīvo Latvijā un saziņā izmanto latgaliešu valodu, ir uzskatāmi par latviešu tautas daļu un ietilpst latviešu nācijā. Ja atsevišķu politiķu viedoklis šajā jautājumā atšķiras, aicinu to paust skaidri, lai latgalieši zina, ka likumdevējs viņus vairs neuzskata par Latvijai piederīgiem.
Latgaliešu valodas stiprināšana ir viena no NEPLP darbības prioritātēm, tai skaitā, apstiprinot sabiedrisko pasūtījumu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.
Latgaliešu valodas lietošana plašsaziņas līdzekļos ir uzskatāma par vienu no latviešu valodas stiprināšanas instrumentiem. Ir absurdi iedomāties, ka NEPLP ar savu darbību pēkšņi nonāktu absolūtā pretrunā ar centieniem Latgales mediju telpas un latgaliešu valodas stiprināšanas kontekstā.
Attiecībā uz publiskajā telpā piesaukto Latgales radio darbību pēc 2016.gada 1.janvāra. SIA “MG Lotgolas Bolss” izsniegtā apraides atļauja programmas “Latgales radio” veidošanai nosaka, ka programma 55% apmērā veidojama latviešu valodā, 35% apmērā latgaliešu valodā, bet 10% apmērā svešvalodās. Ņemot vērā iepriekš minēto, un vērtējot latgaliešu valodas tiesisko statusu secināms, ka šāda apraides atļauja jau sākotnēji izsniegta ar mērķi stiprināt latgaliešu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu. Jau no SIA “MG Latgolas Bolss” izsniegtās apraides atļaujas ir secināms, ka latgaliešu valoda nav pielīdzināma svešvalodai, jo svešvalodu lietojuma apjoms apraides atļaujā ir izdalīts atsevišķi.
Un latgaliešu valoda radio ēterā pilnīgi likumīgi skanēs arī pēc 2016.gada 1.janvāra.
Ņemot vērā minētos apstākļus, es aicinu deputātus un radio nozares pārstāvjus neveicināt apzinātu Latvijas sabiedrības šķelšanu.
Autors ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis
Komentāri (22)
aivarsk 16.07.2015. 11.38
Ja mēs neizdalīsim latgaliešu DIALEKTU, kā kaut ko svešu un neapzīmēsim to, kā valodu, bet gan, kā vienu no latviešu valodas dialektiem, nekādu problēmu nebūs! Latgalieši ir LATVIEŠI un runā latviski, savā skaistajā latgaliešu dialektā!
Visi tie, kas vēlās musināt dažādu novadu latviešus uz savstarpēju ķīvēšanos (piem. “redz kā čiuļi jūs apspiež” vai “redz, kaj čangaļi kačaj pravas”) lej ūdeni uz pļutkina dzirnavām!
http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/dialekts-nav-latgaliesu-valoda-698804
12
Neticis > aivarsk 16.07.2015. 23.37
Aivarsk, laikā kad veidojās latviešu valoda, kuršu, zemgaļu, latgaļu un sēļu valodas bija valodas. Un valodām, līdzīgi kā dzīvajai/tehnoloģiskajai attīstībai precīzāk var runāt par saknēm, sazarošanos un zaru apvienošanos. Latgaļu valoda, atšķirībā no citām senām valodām, ir spējusi saglabāties arī līdz mūsdienām.
Latgaļu valoda ir tēvs, kurš, kamēr bērns (latviešu valoda) zem galda skraidīja, ar savām kuršu un zemgaļu māsām par viņa audzināšanu (standartizāciju) runāja.
0
Neticis > aivarsk 16.07.2015. 20.33
Latgaliešu valoda nevar būt latviešu valodas dialekts, jo tā ir vecāka par latviešu valodu. Latviešu valoda ir modernizēts, no vairākām senām valodām apvienots, dialekts: “Kā nacionāla valoda izveidojās vairākus gadsimtus ilgā procesā no 4 baltu cilšu — kuršu, zemgaļu, latgaļu un sēļu — valodām” https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvie%C5%A1u_valoda#Pirms.C4.81kumi
0
Neticis > aivarsk 17.07.2015. 19.08
Pēteri, tas taču ir skaidrs, ka gan latviešu, gan latgaļu valodas laika gaitā ir mainījušās un tagad mēs lietojam to mūsdienotās versijas. Bet tik pat skaidram būtu jābūt arī tam, latgaļu valodai saknes ir dziļākas.
0
students-4 > aivarsk 17.07.2015. 19.23
Netici, būtu labi ja definētu senumu… vai tas senums izpaužas atsevišķu arhaiskāku vārdu eksistencē, kas mūsdienās netiek lietoti, vai tas attiecas uz visu ikdienas rusicismu lietošanu?
0
students-4 > aivarsk 17.07.2015. 19.18
Kamēr latviešiem savas zemes nebija un tos visus(izņemot zemgaļus) pakļāva vācieši, lietuviešiem bija sava valsts un arī daļa no nākotnes lietuviešiem bija prūši, kurši utt. kas vēlāk pārlietuviskojās. Un tās zemes kas nebija lietuviešu pakļautībā Mindaugs vairākas reizes dāvināja vāciešiem(jo ir viegli dāvināt to, kas pašam nepieder). Atšķirībā no latviešiem tas ir tikai sinonīms, tāpat kā latviešu valodā ienācis anglicisms ‘bēbis’.
0
Pēteris > aivarsk 17.07.2015. 15.41
Student, “bērns” nav nācis no vācu valodas, vācu un holandiešu valodā šis vārds ir zudis atšķirībā no citām ģermāņu valodām. Šekspīrs lieto to formā “barne”. “Bērns” ir mantots latviešu vārds. Tas pats vārds “bernas” leišu valodā nozīmē puisi.
0
Neticis > aivarsk 17.07.2015. 22.13
Student, arhaisms tieši to arī norāda — “no pirmsākumiem” (vārds cēlies no grieķu arkhe — sākums). Kā jau pats atzīmējāt, daudzi latgaliešu valodas vārdi joprojām ir saglabājuši seno formu, kura latviešu valodā ir aizstātas ar jaunāku. Arī latgaļu gramatikā ir saglabājušies “arhaismi”, kuri latviešu valodā ir aizstāti ar jaunākām, standartizētām, formām.
Mūsdienu rusicismi latgaļu valodā ir salīdzināmi ar mūsdienu anglicismiem latviešu valodā.
0
students-4 > aivarsk 19.07.2015. 01.28
Jūs kā papagailis atkārtojāt tieši to ko pajautāju…
Seno letu valoda bija arhaiska, bet latgalīšu valodas senums tik tālu nesniedzas un kaut kāda arhaiska latgaļu tēva pieminēšana neatbilst tēmai – latgaļu valodas lietotāju mūsdienās nav.
Nekādus anglicismus ne jūsu ne arī pārējo komentētāju valodā nenovēroju, bet ļaujiet man spriest par latgalīšu izloksnes lietošanu kā novērotājam no malas, kas nav šīs vides sastāvdaļa un kas spēj saklausīt šos slāviskos vārdus, kas nav ierasti ne latviešu ne lietuviešu valodā, bet kas izceļas un ir atrodami arī krievu, baltkrievu un poļu valodās… Es jums novēlu paplašināt apvārsni un aiziet kādā poļu portālā un pastāstiet par savu latgalīšu arhaiskuma teoriju un to ka poļi ir cēlušies no latgalīšiem, tāpat kā jūs to dariet šeit. Viņi to novērtēs ;)
0
Pēteris > aivarsk 17.07.2015. 12.02
Netikušajam… Tiešām esi tik “neticis”, kā rādies provocēdams? Ja esi tikai nezinis, lasi, ko Students saka!
Jā, Latgales izloksnēs ir patvērušies kādi senāki elementi, kas noderētu visai kopvalodai. Bet jaunāko gadsimtu fonētiskās pārmaiņas augšzemnieku dialektā, kas to padara grūti uztveŗamu lejzemniekiem, gan neļauj iedomāties, ka latgaliešu valoda, kas uz tā veidota, varētu būt “vecāka”.
0
students-4 > aivarsk 17.07.2015. 18.49
Šekspīrs bairn lieto skotu(dažas no lugām ir norisinājušās Skotijā) formā ko lieto vēl mūsdienās, jo ap to laiku, kad tika izveidota Livonija, lejasvācu valoda bija dominējošā valoda ļoti plašā reģionā. Un tas tur ir ienācis no ģermāņu tirgotājiem, jo tas nav ķeltiskas cilmes vārds – Albas ķeltiskās valodās neviens šo vārdu nelieto.
No tā paša saraksta nāk meitene(maiden) un arī “latviskais” vārds Ilse(Elizabetes vārda forma), kas pašu vācu valodā ir palicis ļoti rets. Ir ļoti daudzi vācu vārdi ko mēs vēl mūsdienās lietojam un pat neapzināmies, ka tie nav latviski. Galvenais jau nav viņu eksistence, bet gan izpratne par lietām un attieksme un analfabētiska šovinisma(latviešu vai latgalīšu) veidošana nav nepieciešama.
0
students-4 > aivarsk 17.07.2015. 01.55
OMG, kā šitās ūberpatriortiskās mistikas rodas :)
Vai varētu iztikt bez čuiļu vai čangaļu pieminēšanas – tie ir lamu vārdi.
Mūsdienu latviešu valoda ir hibrīdvaloda – ļoti pamatīgi ietekmējusies no somugru valodām un pa to laiku, kamēr bija Livonijas daļa, pieņēmusi lejasvācu frazeoloģiju. Tam par piemēru ir vācu valodas vārds “bērns”, kas ienācis latviešu valodā un pilnīgi nomainījis iepriekšējo.
Letu(latviešu-lietuviešu) valoda diez vai var būt senāka par augstiešu vai zemiešu valodām, jo tā ir ienācēju valoda, kas ieradās no Baltkrievijas – tātad relatīvi jauna, kas pie tam vēl pamatīgi sajaucās ar senākiem vietējiem, kuŗu valodas ietekme stiepjas līdz pat Somijai. Tā daļa, kas pirmā nokļuva Polijas sastāvā pa pāris simts nošķirtības gadiem izveidojās par to, kas tagad ir latgalīši(latgaļu pēcteči ir arī Vidzemē).
Par pašu rakstu nav īsti skaidrs kā tiek noteikti procenti, bet varētu iztikt bez māžošanās un lietot neierobežoti un īpaši neizcelt latgalīšu dialektu, jo bez tā arī eksistē citas izloksnes. Jautājums ir kas notiek aizkulisēs un vai zem latgalīšu valodas lietošanas Latgalē netiek kārtējo reizi bāzta krievu valoda, kas jau tā dominē ikdienas “īsteno” latgalīšu vārdu krājumā, kur latgalīšu Endzelīna versija pie apvāršņa kā nav tā nav manāma.
0
aivarsk > aivarsk 16.07.2015. 23.08
Neticis Latviešu valoda ir modernizēts, no vairākām senām valodām apvienots, dialekts
_______________________
Pareizi! Apvienots! No sastāvdaļām! Un viena no sastāvdaļām ir latgaliešu dialekts!
0
zanE. 16.07.2015. 12.20
…Uģa Poļa histēriju un melu izplatīšanu ēterā, kūdot un šķeļot sabiedrību – vajadzētu pētīt attiecīgām drošības struktūrām…šī nav pirmā reize, kad Polis izvērš melu kampaņu masu medijos – pirms nepilna gada kvēlais krievu valodas aizstāvis savā reklāmas kampaņā izmantoja uzsaukumus:
* “Mūrniece, Dimant, Mjartān! Pārtrauciet tracināt Latvijas krievus!”
Uģis Polis: “Es aicinu Vienotības, Reformu partijas, Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un Zaļo un Zemnieku savienības rindās esošos krievus pajautāt savu partiju līderiem: “Kādus līdz šim neapzinātus apdraudējumus latviešu valodai un Latvijas drošībai rada likuma ietvaros raidošās krievu stacijas? Kurš tieši un ar kādiem argumentiem paskaidros Latvijas krieviem, kāpēc šo staciju likvidēšana nav jāuztver kā vēršanās pret krievu valodu un krieviem?”
Tāpēc: Mūrniece, Dimant un Mjartān! Pārtrauciet tracināt Latvijas krievus! Viņi klausīsies to, ko gribēs. Tāpat kā latvieši.”/delfi.lv/
…”viņi klausīsies to, ko gribēs”…vai kādam vēl nav skaidrs, kāds ir U.Poļa vēstījums un kur meklējamas saknes histēriskajai aktivitātei…
0
vecais_m 16.07.2015. 20.23
Vispirms Mjartānam pašam derētu tikt skaidrībā, par ko viņš runā. Vienā teikumā pieminēts “valodas paveids”, citā “dialekts”, bet turpat nākamā – jau “latgaliešu valoda”. Un jāsaprot, ka kādā dialektā (vai Mjartāna “paveidā”) rakstītais no valodas viedokļa uzskatāms par kļūdainu un valsts finansētā medijā nebūtu pieļaujams. Žēl tikai, ka VVC guļ.
0