Iespēja pārvietoties novērš izolāciju un ļauj reintegrēties
„Nerimstošais bruņotais konflikts Austrumukrainā atstāj graujošu iespaidu uz cilvēku dzīvi tiešā „frontes” līnijas tuvumā,” teica Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, kurš no 29.jūnija līdz 3.jūlijam bija vizītē Ukrainā.
Komisārs aicina abas konfliktā iesaistītās puses stingri ievērot starptautiskās tiesības un darīt visu, lai mazinātu civiliedzīvotāju ciešanas, informē komisāra preses dienests.
Muižnieks norādīja, ka tādi civilie objekti kā skolas, slimnīcas un bērnudārzi tiek iznīcināti, bezpalīdzīgākie cilvēki – invalīdi, veci cilvēki, mātes ar bērniem – cieš no pārtikas trūkuma, nav zāļu, ūdens.
Vizītes laikā Muižnieks devās uz Doņecku, kur tikās ar dažādu grupu pārstāvjiem, arī starptautiskām humānās palīdzības organizāciju pārstāvjiem, kas tur strādā. Viņš apsprieda humānās palīdzības sniegšanas iespējas reģionam. Muižnieks apmeklēja arī 21.slimnīcu Doņeckas Kuibiševas rajonā, bija traumatoloģiskajā centrā un apmeklēja dzīvojamos rajonus, kuri cietuši artilērijas apšaudēs.
Komisārs pabija arī Kramatorskā, kur tikās ar pilsētas civilās un militārās vadības pārstāvjiem. Savukārt Ukrainas galvaspilsētā Kijevā viņš tikās ar dažādām amatpersonām, tai skaitā premjerministru Arsēniju Jaceņuku.
Muižnieks aicināja abas puses sper praktiskus soļus, lai atvieglotu humānās palīdzības saņemšanu karadarbībā cietušajiem civiliedzīvotājiem abpus tā saucamās buferzonas. „Nepieciešami konkrēti un praktiski soļi, lai minimizētu pašreiz esošās barjeras, kas ierobežo un ietekmē pārvietošanās brīvību visā [abu pušu konflikta] saskarsmes zonā,” teica Muižnieks. Viņš arī norādīja, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt arī pasu, dzimšanas apliecību izsniegšanu bērniem, kuri atrodas šajā teritorijā, kas ir ārpus Ukrainas valdības kontroles.
„Atzīstot drošības problēmas un to, ka trūkst efektīvas kontroles pār dažām teritorijām Doņeckas un Luganskas apgabalos, Ukrainas valdībai ir jāizdara viss, lai atvieglotu un aizstāvētu to Ukrainas iedzīvotāju un pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties, kuri dzīvo konfliktā cietušajos rajonos,” teica komisārs.
Tikšanās laikā ar Ukrainas Iekšlietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem, Muižnieks uzslavēja viņus par veiktajām izmaiņām tiesībsargājošajās iestādēs un prokuratūras likumā, kā arī to, ka turpinās policijas reformas. Tomēr komisārs norādīja, ka nepieciešami operatīvāki lēmumi, lai novērstu starptautiskās konsultatīvās grupas konstatētos Maidana notikumu izmeklēšanas trūkumus.
Tikšanās laikā ar premjerministru Muižnieks aicināja valdību izstrādāt darbības plānu, lai integrētu valstī iekšēji pārvietotās personas, kurām jānodrošina gan dzīvesvieta, gan jāatrod darbs. „Ukraina patlaban saskaras ar lielām problēmām. Tomēr tai jādara viss, lai palīdzētu visvairāk cietušajām iedzīvotāju grupām dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi,” teica komisārs.
Viņš uzsvēra, ka tās ir tiesības uz drošu, cienījamu dzīvi un iekšēji pārvietojamiem iedzīvotājiem iespēju atgriezties mājās. Tiesa, tas nenotiks ātri, pilnībā to varēs īstenot tikai pēc bruņotā konflikta beigām un situācijas stabilizācijas reģionā. Tāpat jāizskata iespēja izveidot humānās palīdzības „zaļo koridoru”, lai paātrinātu palīdzības saņemšanu konfliktā cietušajiem iedzīvotājiem.
Komisārs bija apņēmības pilns atgriezties Ukrainā nākamā gada sākumā, lai konstatētu, kā uzlabojusies vai mainījusies situācija.
Tikmēr šajās dienās viena no karadarbībā ar Krieviju cietušajām Austrumukrainas pilsētām – Slavjanska Doņeckas apgabalā – atzīmēja gadu kopš pilsētu no prokrieviskajiem separātistiem atbrīvoja Ukrainas spēki.
Svētdien pilsētas galvenajā laukumā notika svinības, kurās piedalījās ap 300 cilvēku, ziņo BBC. Vienlaikus arī Doņeckas centrā notika ap 100 cilvēku liels mītiņš, kura lozungs bija „Slavjanska. Neaizmirsīsim, nepiedosim”.
Prokrievisko separātistu spēki Slavjansku ieņēma 2014.gada aprīlī. Pēc triju mēnešu iekšējām sadursme separātistu spēki atkāpās no Slavjanskas Doņeckas virzienā. Pērnā gada 5.jūlijā Slavjanskā ienāca Ukrainas karaspēks.
Komentāri (23)
morgenstern 06.07.2015. 08.42
Nākamreiz Muižnieks izteiks sašutumu, kāpēc Ukrainas valdība neapgādā ar paiku un šņabi “opolčencus”, kas bada, pohu un lomku mocīti ir spiesti aplaupīt mierīgos iedzīvotājus.
1
J.Biotops > morgenstern 07.07.2015. 13.15
Nokavējāt. Nesen lasīju, ka ECT Lugandonas iedzīvotāju sūdzībās par viņu cilvēk- un citādu tiesību aizskārumiem par atbildētāju skaita Ukrainu. Pat Krimā Ukraina pieļaujot cilvēktiesību pārkāpumus.
0
aivarsk 06.07.2015. 09.40
Komisārs aicina abas konfliktā iesaistītās puses stingri ievērot starptautiskās tiesības
_____________________
Komisārs ir ģēnijs!
1. Kas ir “abas puses”? Ukraina un teroristi? Ukraina un krievija? Komisārs varēja precizēt!
2. Uz kādām tādām starptautiskām tiesībām balstās daļa Ukrainas teritorijas okupācija? Kā šīs tiesības ir ievērojusi agresorvalsts? Vai Ukrainai ir tiesības atgūt savu teritoriju? Komisārs varēja precizēt!
3. Kauns, ka tāds smerdelis pārstāv Latviju, lai gan, kas viņš par latvieti, ņiluša2!
5
J.Biotops > aivarsk 07.07.2015. 13.27
Pacentīšos atbildēt pa punktiem:
1. Puses ir Ukrainas valdība un Lugandonas darba tauta;
2. Ukrainai tiesību nav, tā pastāv no Krievijas žēlastības un Krievijas noteiktās robežās. Mēģinājumi pretoties miermīlīgai Krievijai ar spēku uzskatāmi par neizprovocētu agresiju. Starptautiska tiesības ir priekš tam, lai legalizētu Krievijas ieguvumus – Kuriļus, Dienvidsahalīnu, Karēliju, Kenigsbergu, Abreni, Dienvidosetiju, Abhāziju, Krimu (saraksts tiks turpināts)
3. Smerdelis pārstāv nevis kaut kādu limitrofu valstiņu, bet gan visu progresīvo cilvēci.
0
andrejs > aivarsk 07.07.2015. 14.01
Smerdelis pārstāv nevis kaut kādu limitrofu valstiņu, bet gan visu progresīvo cilvēci.
——————————–
tipisks sorosīds, jeb latviski runājot – “liberasts”.
0
J.Biotops > aivarsk 07.07.2015. 15.25
„tipisks sorosīds, jeb latviski runājot – “liberasts”…” Nesapratu.
Ja tas par aprakstīto personāžu, tad rupja kļūda. Biedrs komisārs lieliski pārstāv antiliberāli kolektīviskās domas kroplības. Tieši tā, kā pienākas, kalpojot „progresīvai cilvēcei”.
Ja par mani, varu atgādināt, ka Jūsuprāt latvisko terminu „liberast” pasaulē palaida krievu imperiālisma trubadūrs Ļeontjevs un, protams, savā veļīkij i mogūčij mēlē. Ka viņa latvju domu biedri šo krievu kultūrai nozīmīgo lamuvārdu atzīst par savējo un lieto, cik jaudas – saprotu un uzskatu par pagodinājumu. Mana latviešu valoda nabadzīgāka, cenšos bez tik atklātiem rusicismiem iztikt. (Par Sorosu man nekā sakāma nav – neesam pazīstami, bet Jums jau arī tas labāk zināms)
0
andrejs > aivarsk 07.07.2015. 15.42
Tieši tā, kā pienākas, kalpojot „progresīvai cilvēcei”.
—————————–
Vai tad sorosīdi pārliecinoši neiet visas progresīvās cilvēces priekšgalā? Vismaz Latvijā noteikti – tāda ir mana pārliecība.
Ja par mani, varu atgādināt, ka Jūsuprāt latvisko terminu „liberasts”
—————————-
bez svešvārdiem grūti iztikt, ja nu vienīgi grieķi to var. Piemēram, pat jūsu mīļotajā un dievinātajā mogučajā nav neviena sava vārdiņa, kas sāktos ar burtu “a”. vieni vienīgi svešvārdi. Vispār, vārdu ģenēze ir ļoti sarežģīta lieta – piemēram, no kuras valodas nācis vārds “ŗobeža”? Varbūt labāk lietot ežiņa, vai eža???
Par Sorosu man nekā sakāma nav – neesam pazīstami…
———————————
Jums viņš mazāk pazīstams nekā Muižnieks? Nevar būt!
0
andrejs > aivarsk 06.07.2015. 10.38
Kas ir “abas puses”? Ukraina un teroristi? Ukraina un krievija? Komisārs varēja precizēt!
———————————-
precizēt nevar, jo nedrīkst taču atzīt, ka daži teroristi ir labāki par citiem…
0
Mārtiņš 07.07.2015. 13.28
Šeit nu Muižnieks krietni rauj pār strīpu. Brīvu civiliedzīvotāju kustību dotajā brīdī Ukrainā nedrīkst pieļaut. Katru dienu tiek aizturētas personas, kuras no anti terorisma teritorijas cenšas Harkovā un Odesā nogādāt sprāgstvielas un ieročus. Starp bēgļiem no kara darbības zonas ir daudzi tādi, kuri aizbēguši uz Ukrainas kontrolēto teritoriju bet necieš ukraiņus. Viņi turpina separātisku ideju izplatīšanu un no saviem kolorādo tikumiem vaļā nav tikuši. Tādi nedrīkst radīt draudus pārējai Ukrainai.
0