ECT noraida krievu tiesību aktīvista lūgumu pārskatīt spriedumu par naturalizēšanos

ECT: demokrātiska valsts ir tiesīga izvirzīt lojalitātes kritēriju personām, kuras vēlas iegūt šīs valsts pilsonību

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir noraidījusi Latvijas nepilsoņa, krievu tiesību aktīvista Jurija Petropavlovska lūgumu pārskatīt spriedumu saistībā ar atteikumu uzņemt viņu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, aģentūra LETA uzzināja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Janvārī pasludinātajā spriedumā EC izskatīja iesniedzēja sūdzību par to, ka atteikums uzņemt viņu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir viņa vārda un pulcēšanās brīvības nepamatota ierobežošana un tādēļ pārkāpj Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Petropavlovskis uzskatīja, ka atteikums uzņemt viņu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā bija sods par viņa publiskajiem izteikumiem un piedalīšanos piketos, kuros viņš kritizēja Latvijas valdības nostāju saistībā ar izglītības reformu.

ECT šo sūdzību vienbalsīgi noraidīja, atzīmējot, ka atteikums piešķirt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā netraucēja iesniedzējam turpināt aktīvu politisko darbību, kā arī publiski kritizēt izglītības reformu, kas savukārt tika plaši atspoguļots sabiedriskajos medijos. Tiesa tāpat norādīja, ka tās rīcībā nav informācijas, kas liktu domāt, ka Latvijas pilsonības politika būtu atturējusi sūdzības iesniedzēju vai citas personas, kuras pauž līdzīgus viedokļus, no publiskiem izteikumiem.

Savukārt vērtējot, vai atteikums piešķirt Latvijas pilsonību būtu sods par iesniedzēja tiesību uz vārda un pulcēšanās brīvību īstenošanu, ECT visupirms norādīja, ka lēmumi par pilsonības piešķiršanu galvenokārt ir pašu valstu ziņā, kuras ir tiesīgas noteikt dažādus kritērijus pilsonības iegūšanai, un ne konvencija, ne starptautiskās tiesības negarantē tiesības iegūt pilsonību. Tāpēc arī Latvijas Pilsonības likums neparedz beznosacījuma tiesības uz Latvijas pilsonību, un Ministru kabineta lēmums atteikt pilsonības piešķiršanu nevar tikt uzskatīts par patvaļīgu pilsonības atteikumu.

Visbeidzot, ECT norādīja, ka demokrātiska valsts ir tiesīga izvirzīt lojalitātes kritēriju personām, kuras vēlas iegūt šīs valsts pilsonību, taču tādā veidā personām netiek ierobežotas tiesības kritizēt valsts īstenoto politiku.

ĀM vēl nav saņēmusi no ECT oficiālu apliecinājumu par 13.janvāra sprieduma spēkā stāšanos.

ECT Lielā palāta izskata lietas, kas skar būtiskus konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus, vai svarīgus jautājumus, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu tiesas Lielajā palātā. To, vai lieta izskatāma Lielajā palātā, lemj kolēģija piecu tiesnešu sastāvā.

Kā ziņots, Petropavlovskis vērsās ECT, jo uzskatīja, ka ir notikusi viņa vārda un pulcēšanās brīvības ierobežošana saistībā ar atteikumu uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā. Viņš ECT bija vērsies tiesā, jo Latvijas valdība 2004.gada 16.novembrī nolēma svītrot iesniedzēja vārdu no naturalizējamo personu saraksta, tādējādi atsakot viņam piešķirt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā.