Mediju politikas nodaļu vadīs Roberts Putnis (papild.)

Putnis darbu Mediju politikas nodaļā varētu sākt aprīļa vidū

Par Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītāju izvēlēts bijušais “Sabiedrības par atklātību “Delna” vadītājs Roberts Putnis, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijā (KM).

Putņa prioritāte būs Latvijas mediju vides aizsardzība. Kā aģentūrai LETA pastāstīja Putnis, ar to saistīta arī viņa motivācija pieteikties Mediju politikas nodaļas vadītāja amatam. To lielā mērā noteikušas pārmaiņas Eiropā. “Ir tāda apdraudējuma sajūta. Neticēju, ka tāda varētu iestāties,” norādīja Putnis.

Viņš vēlas, lai Latvijā būtu mediju vide, kas ir saistoša visai Latvijas sabiedrībai – gan latviešu, gan krievu valodā runājošajai. Spēcīgiem ir jābūt gan sabiedriskajiem, gan privātajiem medijiem, tāpat ir arī jāstiprina mediji visos segmentos – sākot no elektroniskajiem plašsaziņas līdz interneta medijiem, kā arī drukātā prese. “Latvijas mediju vidē ir nepieciešami spēcīgi spēlētāji, lai publiskajā telpā tiktu pārstāvēti dažādi viedokļi,” stāstīja Putnis. Viņš uzskata, ka sabiedrībai interesanta un saistoša mediju vide mazinātu Krievijas mediju ietekmi Latvijā.

Paralēli jau minētajam esot arī tehniskas lietas, kuras ir nozīmīgas mediju vidē, piemēram, medijpratība un kritiskā domāšana vispār. Putnis redz arī konkrētu uzdevumus, ar kuriem būs jātiek galā, lai attīstītu Latvijas mediju vidi. KM, pēc viņa teiktā, būs jāstrādā kopā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), lai risinātu sabiedrisko raidorganizāciju apvienošanu.

Putnis ķersies klāt arī Preses likuma problemātikai – lai attīstītu mediju vides daudzveidību, viņš vēlas virzīt tiesiskā regulējuma reformu. Viņš plāno apkopot mediju tirgus spēlētāju viedokļus par to, ko vajadzētu darīt, un pēc tam meklēt kompromisu, lai pēc iespējas apmierinātu viņu vajadzības. “Domāju, ka mediju vidē ir pieprasījums pēc grozījumiem,” uzsvēra Putnis.

Viņš pastāstīja, ka plāno būt kā koordinējošs mediators un vienlaikus pārstāvis politiskajā dialogā. “Medijiem ir sarežģīti, ja viņi kaut ko vēlas panākt no politiķiem. Mediju dialogs ar politiku līdz šim nav bijis,” uzsvēra Putnis, norādot, ka viņš varētu būt šis vidutājs, kurš varētu mēģināt politisko spēlētājus pārliecināt par mediju interesēm.

Putnis darbu Mediju politikas nodaļā varētu sākt aprīļa vidū, taču līdz tam ir gatavs iesaistīties mediju politikas izstrādes ekspertu darba grupā. Viņš pastāstīja, ka pirmos soļus nodaļā ir apdomājis, bet savas ieceres viņam vēl jāsaskaņo ar ministriju.

Putnis kopš 2013.gada 1.oktobra vadījis “BTA” apdrošināšanas kompānijas filiāli Vācijā. Viņam tādējādi vēl priekšā ir pārcelšanās uz dzīvi Latvijā.

Putnis ir guvis augstāko izglītību politikas zinātnē un starptautiskajās attiecībās, tieslietās. Viņa darba pieredze bijusi dažādās jomās – mediju, finanšu vadības, personālvadības, valsts pārvaldes un citās.

Konkursa komisija pozitīvi novērtējusi Putņa kompetenci visos izvirzītajos kritērijos. Komisija arī uzsvērusi, ka Putnis apliecinājis vispusīgas, tai skaitā starptautiskā pieredzē gūtas, zināšanas.

Putnis bijis “Sabiedrības par atklātību “Delna”” valdes priekšsēdētājs no 2004.gada līdz 2007.gadam. Pēc tam viņš turpinājis brīvprātīgi pildīt padomes priekšsēdētāja amatu, jo līdzekļu trūkuma dēļ “Delna” bija spiesta pārtraukt darba attiecības ar padomes priekšsēdētāju. 2008.gadā Putnis kļuvis par “Parex bankas” klientu apkalpošanas centra vadītāju Minhenē.

Putnis izglītību ieguvis Latvijas Universitātē, no 1994. līdz 1997.gadam studējot politikas zinātni un starptautiskās attiecības. Pēc tam viņš studējis Ķelnes Universitātes tiesību zinātņu maģistra studiju programmā.

Konkursi uz Mediju politikas nodaļas eksperta ierēdņa un eksperta juriskonsulta ierēdņa amata vietām aizvien turpinās.

Pērn septembrī valdība apstiprināja Mediju politikas nodaļas izveidi KM paspārnē. KM pienākumi tādējādi tika papildināti ar masu informācijas līdzekļu politikas izstrādi, tās koordinēšanu, kā arī ar šīs politikas saistītās informācijas apkopošanu un analīzi.

Uz trim Mediju politikas nodaļas darbinieku vietām pieteikušies 25 pretendenti. Par Mediju politikas nodaļas vadītāja amata vietu sacenšas astoņi pretendenti. Lielākais pieteikumu skaits bijis konkursā uz Mediju politikas nodaļas eksperta vietu. Uz šo darbu pretendē 13 cilvēki, savukārt uz Mediju politikas nodaļas juriskonsulta vietu pieteikušies četri cilvēki.

Iepriekš ministrijas izsludinātie konkursi uz Mediju politikas nodaļas darbinieku amata vietām beidzās bez rezultāta, jo konkursa vērtēšanas komisija pretendentus, kuri bija pieteikušies, neatzina par atbilstošiem prasībām.

KM paralēli jau sākusi darbu pie mediju politikas izstrādes. Ministrijas paspārnē strādā ekspertu darba grupa, kuras vadītājs pēc pētnieces Intas Brikšes aiziešanas mūžībā ir Mārtiņš Kaprāns.

(papildināta no sākuma)