Igaunijā skandālu saceļ poļu mākslinieku izstāde Tartu par holokaustu

Vīzentāla centrs Tartu mākslas izstādi dēvē par “šķebinošu ņirgāšanos”

Simona Vīzentāla centrs nosodījis Tartu, Igaunijā, skatāmo modernās mākslas izstādi, kurā it kā esot jokots par holokausta tēmām. Izstādes rīkotāji šīs apsūdzības noraida, ziņo LETA/AFP.

Izstādē “Mana Polija: par atcerēšanos un aizmiršanu” redzami astoņi laikmetīgās mākslas darbi – no fotogrāfijām līdz videoinstalācijām -, kas runā par Otrā pasaules kara sekām Polijā.

Kādā videoinstalācijā redzami kaili cilvēki, kas koncentrācijas nometnes gāzes kamerā spēlē sunīšus. Citā darbā mākslinieks apspēlējis koncentrācijas nometnes ieslodzīto atbrīvošanu 1945.gadā, ieslodzīto tēlus aizstājot ar smaidīgiem cilvēkiem.

“Kaut arī izstāde cenšas tikt galā ar traumu ar humora starpniecību, rezultāts ir šķebinoša ņirgāšanās par Eiropas ebreju masu slepkavību un svarīgiem joprojām notiekošiem centieniem godināt upuru piemiņu un runāt par holokausta mācībām,” teikts Vīzentāla centra Jeruzalemes biroja priekšnieka Efraima Zurofa paziņojumā.

Igaunijas Ebreju kopiena jau vēstulē lūgusi Kultūras ministriju un muzeju izņemt no izstādes šos divus skandalozos video, kas, viņuprāt, izsmej holokausta upurus un viņu piemiņu.

Izstādes kuratore Raele Artela skaidroja, ka mākslinieku mērķis nav bijis jokot. “Šie nav jautri darbi,” viņa sacīja. “Viņi [Vīzentāla centrs] pilnīgi nemaz nav sapratuši pašu galveno. Man šķiet, ka šie paziņojumi ir emocionāli. Es cerēju, ka varbūt ar šo mākslas darbu starpniecību mēs savā ziņā varētu iegūt starta laukumu, lai tuvotos šim ļoti nepatīkamajam un neērtajam vēstures notikumam,” sacīja Artela.

Igaunijas kultūras ministre Urve Tīdusa uzskata, ka Tartu mākslas muzejam būtu jāieklausās Igaunijas Ebreju kopienas uzskatos, cik nepieciešami ir ekspozīcijā divi video, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.ee.

“Izstāde Tartu muzejā novedusi pie tā, ka Kultūras ministrija saņēma ļoti nopietnu iesniegumu no Igaunijas Ebreju kopienas, kurā pausts dziļš sašutums par šādu holokausta traktējumu izstādē, par šo vēstures traģēdiju,” vēsta Kultūras ministrijas preses dienests.

Kultūras ministre teica, ka cer uz muzeja izpratni un ieklausīšanos ebreju kopienas viedoklī par šiem diviem skandalozajiem video. “Personīgi man tas ir jautājums par empātijas spēju,” teica ministre.

Viņai piekrīt bijušais Igaunijas ārlietu ministrs, tagad eiroparlamentārietis Urmass Paets. “Tartu Mākslas muzejam būtu jāņem vērā bažas, ko pauda vietējā ebreju kopiena, kā arī daudzi igauņi, un jāveic izmaiņas izstādē, jo tas sāp pārāk daudziem cilvēkiem. Ir skaidrs – 20.gadsimta lielākā nozieguma pret cilvēci – holokausta – upuru pēcteči jūtas aizvainoti, muzejam vajadzētu ātri izdarīt izmaiņas izstādē,” teica Paets.

Tikmēr Igaunijas mākslinieki atbalstījuši savus poļu kolēģus – Tartu Universitātes glezniecības katedras profesors Jans Elkens izstādi nosaucis par spēcīgu.

“Varbūt vienai izstādei ir par daudz darbu, kas saistīti ar vēstures jutīgiem notikumiem, tāpēc tāda darbu koncentrācija izsauca sabiedrības, kas nav radusi pie mūsdienu mākslas paņēmieniem, negatīvu reakciju,” teica Elkens.

Izstāde Tartu Mākslas muzejā būs skatāma līdz 29.martam.