Kā droši braukt sliktos laikapstākļos?

Šogad līdz 23.janvārim ceļu satiksmes negadījumos gājuši bojā gandrīz trīsreiz vairāk cilvēku nekā pērn

2015.gads ir tikko sācies, bet satiksmes negadījumos uz ceļiem bojāgājušo skaits līdz 23.janvārim bija 22 cilvēki – tas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā pērn, kad šajā laikposmā bija astoņi bojāgājušie, bet 2013.gadā tikai pieci, liecina Valsts policijas statistika. Arī ceļu satiksmes negadījumu skaits ar cietušajiem šogad janvārī ir lielāks nekā divos iepriekšējos gados – 176 (2013.g. – 144, 2014.g. – 142).

Vistraģiskākā un masveidīgākā situācija, liekas, bija 13.janvārī, kad slidenā ceļa dēļ uz Daugavpils šosejas avarēja pat piecas automašīnas. Dodoties uz negadījumā vietu, avārijā iekļuva pat ugunsdzēsēju auto – šajā avārijā bojā gāja divi cilvēki, bet vairākas personas guva traumas.

Kāpēc tā notiek, Ir.lv devās skaidrot pie DBS Autoskolas speciālistiem.

DBS Autoskolas eksperts Artūrs Priednieks uzskata, ka automašīnu vadītāji pilnīgi noteikti grēko ar ātruma pārsniegšanu un agresīvu braukšanu, ceļa seguma nenovērtēšanu, galu galā – ir pārgalvīgi, turklāt neprot braukt sarežģītos laikapstākļos, piemēram, tā sauktā melnā ledus apstākļos, kas šogad ir bijis sevišķi bieži.

Lai arī medijos daudz pārmetumu izskanējis ceļu uzturētājiem, Priednieks domā, ka šādos apstākļos situācijas uz ceļa novērtējums un negadījumu iespējamība visbiežāk ir atkarīga no pašiem braucējiem.

“Mums gandrīz nekad nebūs ideāla situācija, kad ceļš būs tikko notīrīts un redzamība lieliska. Mūsu klimatā viss var mainīties dažās minūtēs, tādēļ nevar gaidīt, ka atbildīgie dienesti vienmēr spēs laikus reaģēt. Katram būtu sev jāuzdod jautājums: vai es tiešām tikšu galā kritiskā situācijā, vai māku pareizi stūrēt, vai esmu kādreiz ar visu spēku triecis bremzes “grīdā”,” saka Priednieks.

Publicējam DBS Autoskolas eksperta Artūra Priednieka padomus, kā droši braukt arī sliktos laikapstākļos.

Stūrēšana

Stūres kustība ierosina priekšējo riteņu pagriešanos, kas savukārt maina kustības virzienu. Tā kā stūrēšana notiek tikai ar priekšējiem riteņiem, vienmēr jāatceras asos pagriezienos atstāt papildu intervālu, lai aizmugures riteņi neskartu ietves apmali. Iztēlojieties, ka stūres rats ir pulksteņa ciparnīca, un satveriet to ar abām rokām pozīcijā 9 un 3 vai 10 un 2 – kā jums ērtāk. Turiet stūri cieši, bet ne saspringti un ar abām rokām – izņemot brīžus, kad viena roka jāatlaiž, lai darbotos ar kādu citu vadības mehānismu. Braucot, nekad neatlaidiet stūri. Griežot stūri asā līkumā, dariet to ar plašiem vēzieniem un atcerieties – ja apakšējai rokai jāpārņem stūre tālākam griezienam, pēc kustības veikšanas tai jāatgriežas sākotnējā tvēriena veidā.

Sēdēšanas pozīcija

Vadot automobili, ļoti svarīgi ir ērti sēdēt. Visām vadības iekārtām jābūt viegli aizsniedzamām, tomēr jūs nedrīkstat sēdēt pārāk tuvu stūrei – tas var būt bīstami sadursmes gadījumā – vai ieņemt neērtu pozu, kas noslogo muguru. 

Padomi ērtas braukšanas pozas izvēlei:

*Sēdekļa augstumu regulējiet tā, lai starp jūsu galvu un jumtu saglabātos 10-15 cm (plaukstas tiesa) atstarpe;

*Virziet sēdekli uz priekšu, līdz varat bez sasprindzinājuma un bez ceļgala locītavas iztaisnošanas pilnībā un līdz galam nospiest sajūgu un akseleratora pedāļus;

*Sēdekļa pamatni noregulējiet tādā slīpumā, lai, nospiežot pedāļus līdz galam, tā sniegtu atbalstu jūsu augšstilbiem visā garumā;

*Atgāziet atzvelti atpakaļ, līdz tā ērti balsta jūsu plecus un muguras augšdaļu, un rokas, satverot stūri pozīcijā „deviņi un trīs”, ir viegli saliektas. Sēžot pārāk neizslejieties -saliecoties uz priekšu, lai turētu stūri ātrāk nogurs plaukstu locītavas un pleci. Savukārt pārāk daudz atgāžoties atpakaļ, radīsies lielāka slodze kakla muskulatūrai;

*Stūres augstumu un attālumu noregulējiet tā, lai rokām būtu ērts satvēriens, tās atrastos nedaudz zemāk par pleciem un jūs labi pārredzētu instrumentu paneli;

*Jostasvietas atbalsts (ja ietilpst aprīkojumā) mazinās muguras lejasdaļas noslogojumu un palīdzēs izvairīties no muguras sāpēm garos braucienos. Taču pārāk daudz atbalsta jostasvietai drīzāk kaitē nekā palīdz. Izmantojiet to tikai tad, ja jūtat atbalsta trūkumu, – kloķi sēdekļa sānos lēnām grieziet atpakaļ, līdz sajūtat vieglu un vienmērīgu spiedienu uz muguras lejasdaļu;

*Notīri stiklus, pareizi noregulē un izvēlies gaismas.

Auto stikliem jābūt tīriem gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Nekas nedrīkst aizsegt autovadītāja redzesloku, piemēram, pie atpakaļskata spoguļa piekarinātās smaržu eglītes un plīša mantiņas. Jāņem vērā, ka tuvās gaismas staru kūlis izgaismo ceļu aptuveni 40 metru attālumā. Braucot ar ātrumu 80-90 km/h, autovadītājs šo distanci nobrauc mazāk nekā divās sekundēs. Tālo gaismu staru kūlis izgaismo ceļu apmēram 150 metru attālumā, dodot trīsreiz vairāk laika (apmēram 6 sekundes) nepieciešamajai reaģēšanai.

Automašīnas tehniskais stāvoklis

Jāņem vērā, ka braukšana nevar būt droša, ja jūsu automobiļa tehniskais stāvoklis ir slikts. Lai būtu pārliecība par savas automašīnas tehnisko stāvokli, regulāri nepieciešams veikt tehniskās pārbaudes – bremžu un drošības sistēmas, kā arī laicīgi papildināt logu šķidrumu un dzesēšanas šķidrumu. Īpaši liela nozīme ir automašīnas riepu kvalitātei un spiedienam tajās. Bremzēšana, ātruma uzņemšana un automašīnas vadāmība ir iespējama tikai tad, ja riteņi turas uz ceļa un riepu saķere ar ceļa virsmu ir pietiekami stipra.

Pārzini automašīnas drošības sistēmas

Autovadītājam jāpārzina, kāds ir drošības sistēmu uzdevums un ko no tām gaidīt. ABS ne vienmēr samazinās mūsu bremzēšanas ceļu, bet ļaus apbraukt priekšā radušos šķērsli, jo drošības sistēmas uzdevums ir neļaut riteņiem bloķēties un saglabāt iespēju stūrēt. Savukārt ESP sistēmas uzdevums ir neļaut automašīnai sākt slīdēt un sagriezties, veicot pārāk straujas darbības ar stūri.

3 drošas braukšana pamatprincipi

Vadot automobili, 85%-90% informācijas cilvēks uztver ar redzes palīdzību. Jo savlaicīgāk mēs ieraugām problēmu, jo vairāk laika mums ir reaģēt uz briesmām. Cilvēks spēj sakoncentrēt uzmanību un pamanīt visas nianses tikai 2-8 grādu platā redzes leņķī. Līdz ar to, lai kaut kas nepaliktu nepamanīts, ir nepieciešams nepārtraukti „skenēt” apkārtni. 

3 drošas braukšana pamatprincipi:

* Saskatīt potenciālo problēmu (nepārtraukta informācijas ievākšana);

* Paredzēt situācijas attīstību (izsargāšanās no bīstamām situācijām);

* Pieņemt pareizo lēmumu (reaģēšana atkarībā no situācijas). 

Ātrums

Jo lielāks ir automašīnas ātrums, jo grūtāk ir veikt dažādus manevrus – apstāties vai apbraukt šķēršļus. Grūti manevrējama mašīna kļūst bīstama. Palielinot braukšanas ātrumu ar nolūku ietaupīt laiku, jūs palielināt arī iespēju nokļūt nepatīkamās situācijās uz ceļa. Laika un arī degvielas ekonomiju vislabāk var panākt braucot vērīgi, vienmērīgi un bez liekas apstāšanās. Izvēlies pareizo braukšanas ātrumu un pievērs uzmanību ceļu segumam. Vairumā gadījumu, kad automašīna ir sākusi slīdēt, to izraisa nepareiza ātruma izvēle, kā arī pārāk straujas darbības ar stūri un pedāļiem. Lai iespējami samazinātu izslīdēšanas draudus, ir jāizvēlas segumam atbilstošs ātrums un visām darbībām ar automašīnu ir jābūt pēc iespējas plūdenākām.

Vadītāja reakcijas laiks un bremzēšanas ceļš:

Apledojis ceļš, normāla satiksme piepilsētā, ātrums 50 km/h

* Reakcijas laikā nobrauktais attālums – 14,9 m

* Bremzēšanas ceļš – 38,5 m

* Ātrums 30 m pēc reakcijas – 38,5 km/h

Noblietēts sniegs, normāla satiksme piepilsētā, ātrums 90 km/h

* Reakcijas laikā nobrauktais attālums – 26,9 m

* Bremzēšanas ceļš – 89 m

* Ātrums 30 m pēc reakcijas – 87 km/h

Pazīmes, kas liecina par paaugstinātu bīstamību – melno ledu vai slīdēšanu

* Auto drošības sistēmu ziņojumi – tikko iemirgojas kāda brīdinājuma lampiņa, jābrauc uzmanīgāk

* Stūrēt kļūst ļoti viegli, stūre kustas gandrīz bez pretestības, jo zūd riteņu saķere ar ceļu

* Riteņu buksēšana, gan palielinot ātrumu, gan bremzējot

* Gaisa temperatūra ap 0 grādiem, kad uz ceļa seguma veidojas t.s. “melnais ledus”, ko vizuāli grūti pamanīt.

Vadītāja reakcija potenciālās riska situācijās

* Novērojot kādu no minētajām pazīmēm, tūlīt jāsamazina ātrums un jāpalielina distance līdz priekšējam auto, lai nepieciešamības gadījumā jums būtu vairāk laika reaģēt uz saslīdēšanu vai citu kritisku situāciju

* Ja tuvumā nav citu braucēju un gājēju, vēlams uzmanīgi izmēģināt bremzēšanu un novērtēt automobiļa reakciju

* Lai izvairītos no saslīdēšanas, auto jāvada ar slaidām un plūdenām kustībām, bez asas stūrēšanas un bremzēšanas

* Ja saslīdēšana ir notikusi, jādarbojas ātri un precīzi, stūrējot tik, cik nepieciešams konkrētajā situācijā

* Ja, braucot garām negadījuma vietai, grasāties palīdzēt tajā cietušajiem, vispirms izlieciet uz ceļa brīdinājuma zīmes, lai izvairītos no jauniem negadījumiem. Īpaši svarīgi tas ir diennakts tumšajā laikā.