Baltijas valstis atkal kopā!

Lietuvai šī gadu mija tiek gaidīta ar labi padarīta darba sajūtu un jaunu valūtu – eiro

Šajā rakstā par to, ar kādām sajūtām lietuvieši sagaida pievienošanos eirozonai.

Lietuvieši jau labi iepazinuši eiro

Patiesībā eiro diez vai būtu pareizi saukt par jaunu valūtu. Eiropas vienotā valūta pastāv kopš 1999.gada, savukārt Lietuvas nacionālā valūta – lits – bija piesaistīts eiro jau kopš tālā 2002.gada.

Lietuviešu izvēle ieviest eiro nav nekāds pārsteigums, jo mūsu kaimiņi jau labu laiku ir uzticējušies eiro un to izmantojuši paralēli litu norēķiniem – līdzīgi kā Latvijā, Lietuvā plaši izplatīti aizņēmumi eiro, tā ir populāra uzkrājumu valūta, kā arī, protams, tiek izmantota norēķinos par eksportētām un importētām precēm. Un kā gan citādāk, ja eiro ir viena no globālajām valūtām un tiek plaši izmantota visā pasaulē – 25% ārvalstu valūtu rezervju tiek glabāti eiro un 40% globālo tirdzniecības darījumu tiek veikti ar šo Latvijā gada laikā jau iepazīto valūtu.

Ceļš uz eiro nav bijis rozēm kaisīts

Paralēles starp Latviju un Lietuvu ir acīmredzamas. Tāpat kā mums, arī lietuviešiem ceļš uz eiro ieviešanu nav bijis gluds un rozēm kaisīts. Lietuva mēģināja ieviest eiro 2007. gadā, bet diemžēl neizdevās, jo ekonomikas izaugsmes temps nebija tāds, kas ļautu izpildīt Māstrihtas kritērijus.

Skatoties uz pašreizējo Lietuvas ekonomisko attīstību, var teikt, ka ekonomiskie indikatori ir bijuši labāki par vidējiem eirozonas attīstības rādītājiem un pietiekami eiro ieviešanai. Kopš 2011.gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes tempi Lietuvā ir bijuši vieni no straujākajiem eirozonā, valdības parāds procentos no IKP ir viens no zemākajiem visā Eiropas Savienībā (ES), Lietuvas valdība bija starp līderiem visā ES, laika posmā no 2009. līdz 2013.gadam samazinot valdības izdevumus (procentos no IKP).

Lietuva tuvojas ES vidējam attīstības rādītājam

Prieks, ka Lietuvai ir izdevies sasniegt lielāko pirktspējas paritātes (IKP uz vienu iedzīvotāju) pieaugumu visā ES kopš 2004. gada, un 2013.gadā Lietuvas IKP uz vienu iedzīvotāju jau ir aptuveni vienāds ar attiecīgo Grieķijas un Igaunijas rādītāju.

Viens no iemesliem straujākam pieaugumam varētu būt tas, ka relatīvi nabadzīgākās ES valstis ātrāk konverģē uz labāku dzīves līmeni nekā bagātākas valstis. Tomēr jebkurā gadījumā šis rādītājs labi ilustrē valsts labklājības līmeni un tā kāpums liecina par ekonomiskās situācijas uzlabošanos.

1. attēls. IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes 2013. gadā (ES28=100)

Avots: Eurostat

Izaicinājumu pietiek

Eiro nav brīnumnūjiņa un ar Eiropas vienotās valūtas ieviešanu nekas nebeidzas. Lietuvai ir vairāki nopietni izaicinājumi, piemēram, salīdzinoši lielā atkarība no galvenās tirdzniecības partneres – Krievijas. Tieši Lietuva bija tā Baltijas valsts, kuru vissmagāk ievainoja Krievijas sankcijas. Ar sankcijām aizliegto produktu eksports uz Krieviju veidoja 2.5% no IKP (pretstatā Latvijai, Igaunijai un Polijai, kur šādu produktu eksports uz Krieviju bija mazāks par 0.5% no IKP).

Kā norāda Lietuvas eksperti, sankciju rezultātā Lietuvas izcelsmes piena un tā produktu eksports šī gada augustā-oktobrī samazinājās par 144.2 miljoniem litu (41.8 miljoniem eiro) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet Lietuvas izcelsmes gaļas un tās produktu eksports piedzīvoja kritumu par 29.1 miljoniem litu (8.4 miljoniem eiro). Vienlaikus Lietuvas eksportētāji turpina pārorientēties uz citiem noieta tirgiem, un statistika apliecina, ka tas daļēji jau izdevies. Paredzams, ka šo procesu steidzinās notiekošais ar Krievijas un citu NVS valstu valūtām. Rubļa kritums būtiski sadārdzina Lietuvas eksportēto produkciju uz Krieviju.

Ierastās bažas par eiro ieviešanu

Saprotams, ka arī Lietuvā ir daudz cilvēku, kuri ar bažām sagaida eiro ieviešanu – gan nostalģisku, gan arī praktisku apsvērumu dēļ. Lai mazinātu šīs bažas, atgādināšu par Latvijas pieredzi pēc eiro ieviešanas. Faktiski visi eiro ieviešanas laikā Latvijas Bankas paustie solījumi, kurus var izmērīt 12 mēnešu laika posmā, ir piepildījušies. Kas nav īstenojies – tās ir pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas sabiedrībā dzirdētās bažas, piemēram, par strauju cenu kāpumu, eiro zonas sabrukumu, nacionālās identitātes zaudēšanu u.tml.

Eiro bilanci īsā prezentācijā apkopojusi Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula. Viņa secina, ka kopš eiro ieviešanas Latvijā vidējas algas kāpums būtiski pārsniedz inflāciju, vidējā vecuma pensija un tās pirktspēja turpina augt, bet eiro ieviešanas ietekme uz inflāciju ir bijusi minimāla. Turklāt panākts nozīmīgs ietaupījums gan valstij, gan iedzīvotājiem, jo pazuda valūtas konvertācijas izmaksas, ievērojami samazinājās pārrobežu eiro maksājumu pārvedumu maksa, valsts parāda apkalpošanas izmaksas palika mazākas.

Lietuva un eiro – Baltijas reģionālais konteksts

Baltijas valstu tautsaimniecības ir cieši saistītas. Piemēram, 11% no uzkrātajām Lietuvas tiešajām investīcijām ārvalstīs pēc 2014. gada 2.ceturkšņa datiem saņēma Latvija, bet 8% – Igaunija. Ņemot vērā to, ka visās Baltijas valstīs kopš 2015.gada 1.janvāra ir vienota valūta, gaidāms gan savstarpējo investīciju, gan tirdzniecības kāpums. Vienotā valūta noteikt atvieglos preču eksportu un importu. Paredzams, ka ar eiro ieviešanu Lietuvā investoru acīs Baltijas valstis kļūs par vienotu ekonomisko reģionu. Turklāt reģiona kopējais ekonomiskais potenciāls ir nozīmīgs Eiropas mērogā – kopējā Baltijas valstu iedzīvotāju skaita ziņā (6.3 miljoni) būsim pa vidu starp Somiju (5.4 miljoni) un Austriju (8.5 miljoni).

Kļūsim stiprāki, bagātāki un ietekmīgāki

Apkopojot iepriekš minēto, eiro ieviešana visās trīs Baltijas valstīs ļaus mums kļūt stiprākiem un bagātākiem jeb, ekonomistu valodā runājot, konverģēt uz labāku dzīves līmeni.

Eiro nozīmēs arī lielāku drošību gan Lietuvai, gan reģionam kopumā, kas ir īpaši nozīmīgi aktuālo ģeopolitisko notikumu kontekstā.

Vēl viens aspekts – Baltijas valstis tālāk nostiprina savu lomu un ietekmi Eiropas ekonomisko lēmumu pieņemšanā. Pēc 2015.gada 1.janvāra pie kopīgā Eiropas Centrālās bankas Padomes galda sēdēs jau četri baltieši – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas centrālo banku prezidenti, kā arī par eiro atbildīgais Eiropas Savienības komisārs Valdis Dombrovskis. Kooperējoties un sadarbojoties ekonomiskās politikas lēmumu pieņemšanā Eiropas gaiteņos, spēsim labāk parūpēties par mūsu reģiona vajadzībām eiro zonā. Atsevišķi katra Baltijas valsts ir maza, bet kopā tās spēj daudz.

Tomēr, lai arī eiro ieviešana pozitīvi ietekmēs Lietuvas tautsaimniecības izaugsmi, jāatceras, ka eiro nav brīnumnūjiņa un arī turpmāk, tiecoties uz labāku dzīves līmeni, ir ļoti svarīgi īstenot saprātīgu budžeta politiku un veikt strukturālās reformas, stiprinot valsts konkurētspēju.

Autore ir Latvijas Bankas ekonomiste