Kad nacionālā drošība vairs nav drošība

Runa Saeimas debatēs par Ministru prezidentes ziņojumu Saeimai par Latvijas nacionālo drošību, 03.07.2014.

Ziņojumu Saeimai par Latvijas nacionālo drošību rakstījušas par valsts drošību atbildīgas personas, nevis Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Tas ir visskumjākais, jo, pirmkārt, jau ziņojuma ievadā Latvija nosaukta nevis par ES un NATO dalībvalsti, bet par” valsti starp Eiropas Savienību un NVS valstīm, ar kurām esam cieši saistīti ekonomiski un politiski.” (5.lpp.) Šī ģeopolitiskā vīzija dod toni visam ziņojumam. 

Otrkārt, par Krievijas politiku rakstīts ļoti izvairīgā tonī. Dažās vietās pieminēta Krievijas agresija. Taču nekur nav minēta Krimas aneksija (kas nosodīta daudzos ES un NATO dokumentos). Nekur nav minēta Krimas militārā okupācija (ko tikko arī nosodījām EDSO Parlamentu asamblejā). Tipiskās frāzes ziņojumā par nacionālo drošību ir “Krievijas piekoptā rīcība Ukrainā” (7. lpp), “Krievijas operācija Krimā” (8. lpp), “Tādas darbības kā Ukrainā” (11. lpp), “notikumi Krimā” (30. lpp) un tā tālāk.

Tas īpaši nepārsteidz, jo, treškārt, Latvijas vēsturiskajai pieredzei šajā ziņojumā vispār nav pievērsta uzmanība. Ziņojuma autori aizmirsuši par Latvijas okupāciju un tās sekām. Lasītājam tiek radīts priekšstats, ka tam ar valsts drošību nav nekāda sakara. Varbūt Latvija pievienojās ES un NATO mirkļa iegribas dēļ?

Nav arī nekādu atsauču uz Satversmi un nesen pieņemto preambulu. Ziņojuma autori Latvijas valstij izdomājuši paši savas definīcijas. Tam, kas teikts Satversmē, šie cilvēki nepievērš nekādu uzmanību.

Draudu vērtējums vietām šķiet pilnīgi dīvains. Terorisma draudi tiek saistīti tikai ar radikālo islāmu. Jādomā, ka Ukrainā teroristi arī ir islāmisti. Vai arī – banderieši un fašisti, kā to apgalvo Krievijas propaganda.

Islāmam vispār šajā ziņojumā pievērsta daudz lielāka uzmanība, nekā promaskavisko spēku darbībai Latvijā. Ir īsas norādes uz kreisā spārna ekstrēmistiem, bet nav identificēta neviena organizācija vai grupa. Tas pats par labējā spārna ekstrēmistiem. Ja tos nevar nosaukt vārdā, tad jāšaubās, vai Latvijā vispār tādi ekstrēmisti ir redzēti.

Ziņojumā atklāti atzīts, ka valsts netaisās piešķirt naudu Zemessardzes apgādei ar prettanku un pretgaisa ieročiem (26. lpp). Toties nacionālā drošība tiks stiprināta ar “piemājas cūku novietņu uzraudzību” un “mežacūku orālo vakcināciju Latgales reģionā” (67. lpp).

Skumji, ka tas notiek laikā, kad Igaunija iepērk modernus prettanku ieročus, lai apbruņotu visas armijas un zemessardzes vienības – 80 raķešu kompleksus „Javelin”, bet morāli novecojušos kompleksus „Milan” nodod noliktavās. Varbūt Latvija no draudzīgās kaimiņvalsts Igaunijas varētu izlūgties, lai dažus no tiem aizlienē mums?

Vispārinot notikušo – vai tas nav simboliski, ka šāds dokuments parādās atklātībā vienu dienu pēc tam, kad svinīgi atklāta Itālijas, Latvijas un Luksemburgas trio prezidentūra ES Padomē?

Kādu signālu tas sūta? Ko tas saka par nākotni – gan mums pašiem, gan mūsu partneriem ES un NATO, gan mūsu kaimiņiem? Man ir lūgums Ministru prezidentei paskaidrot, kuras amatpersonas un institūcijas ir sastādījušas šo ziņojumu. Mums ir tiesības to zināt.

Autore ir Dr. philol., Saeimas deputāte, EDSO PA Latvijas delegācijas vadītāja