Gāze, šķelda un banāni

Salīdzināt šķeldu ar dabasgāzi ir tas pats, kas kartupeļus ar banāniem

Atjaunīgo energoresursu (AER) “Lielais lēciens” draud izplēnēt ar pavisam necilu rezultātu – piezemēšanos peļķē. Par to jau rakstīju iepriekš IR: “Zaļā enerģija – tikai mīti, mīti vien” 28.02.2012. un “Ne viss zaļais ir patiesi zaļš” 13.04.2012. Taču joprojām laiku pa laikam dažādi biznesmeņi, maskējoties zem zaļa aizsargtīkla, turpina spraust mums banānus ausīs par AER.

Atgādināšu dažus faktus. Saules bateriju flagmaņvalstī Vācijā subsīdijas saules baterijām 2012.gada sākumā bija jau pārkāpušas 100 miljardu eiro robežu. Vācijā uzstādīto 1,1 miljons saules paneļu kopējā jauda ir vairāk nekā 20 GW (miljardi vatu), kas pārsniedz teju divkārt pāri palikušo deviņu vācu AES jaudu. Bet… praktiski šī vācu SES flote ar kopējo jaudu 20 GW gada laikā pat nesaražo tikpat daudz elektrības, cik divas (!) AES tādā pašā laikā. Kāpēc!?

Naktīs un mākoņainā laikā šīs SES neko neražo, pat vairāk – ziemas apstākļos, kad dienas ir īsas, aukstas un mākoņainas, vācu 1,1 miljons saules paneļu nedēļām ilgi neražoja nekādu elektrību un, lai lampiņas nenodzistu, nācās importēt to pašu nīsto kodolelektrību no kaimiņvalstīm – Francijas un …Čehijas. Vērojot to visu, pat vācu fiziķu biedrība uzskata par pienākumu paziņot: “Maksimālās jaudas uzdošana saules paneļiem noved pie daudzu alošanās par sagaidāmo patieso devumu. Īstenībā SES nespēj aizstāt nevienu no spēkstacijām.” Bet cik AES varētu uzcelt par 100 miljardiem eiro? Pareizi – 20 vai pat 25 līdz 30, jo sērijveidā būvēt ir krietni lētāk.

Ar vēja darbinātām VES ir tikai par mata tiesu labāk, jo spēj saražot, gan iepriekš neparedzamos brīžos, trešdaļu no tās enerģijas, ko varētu sagaidīt, spriežot no to nominālās jaudas (SES gadījumā – viena septītā daļa). Ko dara pārējo laiku? Atlikušo laiku, t.i., 6/7 SES gadījumā, bet 2/3 laika VES gadījumā neatliek nekas cits, kā kompensēt šo iztrūkumu ar tik ierastajām TES, darbināmām ar fosilo kurināmo.

Lūk, VES flagmaņa, Dānijas piemērs. Dānijā, kas trešdaļu sava elektrības patēriņa saražo savās vējdzirnaviņās (vējš par velti, vai ne?), otru trešdaļu pārsvarā ogļu elektrostacijās (fui!, bet arī lēti, tāpat kā Igaunijā no degakmens) un atlikušo trešdaļu pa starpsavienojumiem saņem superlēto HES enerģiju no Norvēģijas un lētu elektrību no Zviedrijas un Vācijas AES. Tikai kāda joda pēc Dānijas mājsaimniecības maksā par elektrību divreiz vairāk nekā Latvijā!?

Pagājušā gada vējainajā decembrī VES esot saražojušas vairāk nekā pusi no Dānijai nepieciešamās enerģijas, bet 24.decembrī pat visus 100%. Vai domājat, ka dāņi apturēja savus ogļu TEC, kas ražo gan elektrību, gan siltumu? Ziema taču. Neapturēja, lieko VES elektrību centās par smieklīgi lētu cenu, izmisuma brīžos pat piemaksājot, notirgot pa starpsavienojumiem Vācijai, Zviedrijai un Norvēģijai. Vai nešķiet, ka kaut kā muļķīgi sanāk – dāņi caur OIK smagi subsidē savas VES, lai… brīdi pa brīdim to saražoto elektrību par pusvelti atdotu kaimiņiem, un citos brīžos (kas ir daudz biežāki) par bargu naudu pirktu no viņiem. Eksperts J.Ozoliņš saka, ka elektrības deficīta apstākļos elektrības momentcena var pat simtiem reižu pārsniegt normāli vidējo.

Te nu parādās obligātā iepirkuma (OI), kas tas pats “take or pay” vien ir, atbaidošās grimases. Ko nozīmē “take or pay”? Tikai to, ka jūs maksājat vienalga, vai ņemat preci, vai ne. Lielākoties, kad nepaņemat nolīgto, maksājiet pat vairāk.

Iepriekš jau aprakstīju Apvienotās Karalistes ķezu ar VES, kad stipra vēja apstākļos neesot tuvumā draugiem (salinieki taču!) un glābjot savus elektrotīklus no pārsprieguma, bija spiesti lūgt dažas VES pārstāt malt, par to samaksājot 2,6 miljonus britu mārciņu VES īpašniekiem, lielākoties ārzemju firmām.

Un vēlreiz par OI. Paskaidrojiet man, kāpēc, ja saule, vējš ir par brīvu, no tiem ražotā elektrība ir 3 – 10 reižu dārgāka par elektrību, kas ražota no gāzes, degakmeņa vai AES? Kāpēc jāizgudro kaut kāds piespiedu OI, lai pirktu šo “lēto” elektrību? To, liekas, beidzot bija sapratis viens no pēdējiem ekonomikas ministriem Daniels Pavļuts.

Ko labu/sliktu izdarīja ministrs Pavļuts?

Iespaids tāds, ka tikai Pavļuts beidzot saprata, kādā ekonomiskā strupceļā šī OIK padarīšana ved un sāka Ekonomikas ministrijā cīņu par šī vājprāta ja ne atcelšanu, tad vismaz ierobežošanu. Trīs lietas, ko Pavļuts paspēja izdarīt:

• nolikt uz bremzēm jaunu AER projektu licensēšanu;

• uzrūkt biodegvielas ražotājiem, kad tie pieprasīja kārtējās subsīdijas;

• ieviesa subsidētās enerģijas nodokli (SEN).

Bet ar to jau pietika, lai AER spēcīgais lobijs panāktu Pavļuta “noņemšanu no trases”. Vēl, cik noprotams, Pavļuts arī saredzēja elektrības tirgus atvēršanas mājsaimniecībām bezjēdzību, tādēļ atlika. Tagad viņa pēctecis Vjačeslavs Dombrovskis ar šo problēmu cīnās kā Dons Kihots ar vējdzirnām.

Dārgi importējam “fosīlo megavatu”, lēti eksportējam šķeldu?

Atgriežamies pie gāzes, šķeldas un banāniem. Biokurināmā (šķeldas) fanātiķi patētiski brēc, ka pārdodam „pa lēto” un pērkam “pa dārgo”. Vai tas ir izdevīgi Latvijai? Latvijas energoresursu imports/eksports: Koksnes eksports ~7 TWh gadā par 10 LsMWh; gāzes imports ~7 TWh gadā par 38 LsMWh; Latvijas ekonomika zaudē aptuveni 200 miljonu Ls/gadā!!

Skan briesmīgi, bet kas tad šeit ir nepareizi? Pirmkārt, gāzes cena te ir stipri pārspīlēta, jo lielajiem patērētājiem, kādi ir TEC, gāze maksā 20-23 Ls/MWh, zaudējumi varētu būt ap 70-80 mlj.Ls, ja vispār ko zaudējam.

Otrkārt, tēlaini runājot, šeit tiek salīdzināti 7 kg kartupeļu ar 7 kg banāniem. Tāpēc ka, nokurinot gāzi ar 7 TWh siltumspēju un izlaižot caur modernizētajām Rīgas TEC CCGT turbīnām, iegūstam 4,2 TWh elektroenerģijas par cenu 91 eiro/MWh, bet nokurinot šķeldu ar tikpat lielu siltumspēju, iegūstam vismaz uz pusi mazāk, t.i., ne vairāk kā 2,1 TWh elektroenerģijas par cenu 174 eiro/MWh.

Tātad rezultāts tieši pretējs – ja šos 2,1 TWh elektroenerģijas šķeldas vietā saražotu ar gāzi, tad patērētāji nevis zaudētu, bet ietaupītu savus 150-170 mlj.eiro.

Elektroenerģijas vidējās biržas cenas Latvijā 2013.gadā un OI piemaksas

Var rasties jautājums (arī man sākotnēji radās), kāpēc “Latvenergo” lielajos TEC saražotai elektrībai ir uzdotas divas cenas – 10,9 centi un 9,1 cents par kWh? Izrādās, ka tāpēc, ka OI piemaksas (6,0 centu/kWh) pienākas tikai par koģenerācijā kopā ar rīdziniekiem piegādāto siltumu saražoto elektroenerģiju. Taču pietiekami biežas ir situācijas, kad pa starpsavienojumiem piedāvātās elektrības cena stipri pārsniedz šos vidējos 4,9 centus/kWh un “Latvenergo” izdevīgāk saražot savos TEC vajadzīgo elektrību uz vietas kondensācijas režīmā (~40% siltumenerģijas neizmantojot) un nesaņemot nekādas OI piemaksas.

Tādēļ, attiecinot uz visu “Latvenergo” TEC izstrādāto elektrību, vidējais OI atbalsts ir 4,2 centu/kWh, kas ir trīs reizes mazāks nekā no šķeldas biomasas stacijā ražotai elektrībai. Savukārt no šķeldas ražot elektrību kondensācijas režīmā būtu gaužām izšķērdīgi, jo 70-80% no siltumenerģijas nelietderīgi “izkūpētu gaisā”.

AER nevienu kWh nepārdod bez OI atbalsta, un ļoti liekulīga ir tā klaigāšana, ka “Latvenergo” esot saņēmis lauvas tiesu zaļai enerģijai paredzētā pabalsta. Klaigātāji par gāzes aizstāšanu ar šķeldu kautrīgi noklusē faktu – ja “Latvenergo” TEC no dabasgāzes saražotais elektroenerģijas daudzums būtu saražots biokoģenerācijas stacijās no šķeldas, tad nepieciešamais atbalsts nevis samazinātos, bet gan trīskāršotos!

Šķeldu pieņemts saukt par biokurināmo, dažkārt arī ekokurināmo, kur vieni ar to saprot, ka šķeldu kurināt ir ļoti ekonomiski, citi ar to pašu, ka tas esot ļoti ekoloģiski. Manuprāt, ne viens, ne otrs.

Vai šķelda ir ekonomiskāka par dabasgāzi?

Kā jau teicu, salīdzināt šķeldu ar dabasgāzi ir tas pats, kas kartupeļus ar banāniem. Tomēr mēģināsim. Sadedzinot kilogramu šķeldas, iegūst 2,8 – 2,2 kWh siltumenerģijas atkarībā no šķeldas mitruma (40% vai 50%). Sadedzinot kilogramu dabasgāzes (~1,5 nm3), iegūst 14 kWh siltuma. Nu jā, kurš tad gāzi mēra kilogramos?

Tādēļ salīdzināsim vēl ar kaut ko tikpat pazīstamu un izplatītu, bet cietu kurināmo – akmeņoglēm. Sadedzinot kilogramu akmeņogļu, iegūst 6,9 kWh siltuma, t.i., 2,5 reizes vairāk. Ja salīdzina pēc tilpuma, tad attiecība vēl trakāka: lai iegūtu to enerģiju, ko sadedzinot kubikmetru akmeņogļu, jāsadedzina ~7 m3 šķeldas! Pieņemot, ka pārejam no akmeņoglēm uz šķeldu, mums būtu 2,5 reizes jāpalielina transporta kravnesība un septiņas reizes ietilpība.

“Latvenergo” speciālisti bija rēķinājuši – ja rekonstrukcijas gaitā CCGT gāzes turbīnu vietā būtu uzstādītas tvaika turbīnas ar šķeldu kurināmas, tad visu laiku ik pa 6 minūtēm būtu jāierodas mašīnai ar 80-90 kubikmetru šķeldas kravu.

Turklāt šķeldu, lai salasītu tādos daudzumos, būtu jāved bezmaz no visas Latvijas. Tai pašā laikā visi ir vienisprātis, ka šķeldu kā kurināmo ar zemu siltumspēju ir lietderīgi izmantot tuvu ieguves vietai jeb ne tālāk kā 30, maksimums 50 km rādiusā.

Jā, jā, un ražojam OI elektrību no lētās šķeldas par 17,4 centiem/kWh vai no dārgās gāzes TEC2 par 9,1 centiem/kWh! Ek, ja nebūtu izdomāts šis viltīgais OIK, kas šīs atšķirības izsmērē pa visu pārdoto elektrību, bet varētu izvēlēties, kuru pirkt – “gāzes elektrību” vai “šķeldas elektrību” -, es izvēlētos pirmo, otro atstādams zaļajiem ekstrēmistiem.

Bet varbūt no lētās šķeldas iznāk pavisam lēts siltums (salīdzinot ar gāzi)? Enerģētiķi man saka priekšā, ka siltuma ražošanā šķelda vēl ir kaut cik konkurentspējīga gāzei, bet elektrības ražošanā – galīgi garām.

Lai nebūtu sausa runa par šķeldas mazefektivitāti, nupat veicu nelielu salīdzinājumu starp siltuma tarifiem Jelgavā (“Fortums”) un Jūrmalā-Kauguros (“Jūrmalas siltums”). JS Kauguros ražo no gāzes tikai siltumu bez koģenerācijas, JF – koģenerācijā ražo gan siltumu, gan elektrību, agrāk tikai no gāzes, tagad – lielu daļu (85%) arī no šķeldas. JF cena par 1MWh siltuma 2012.gada janvārī bija 49,52 Ls, bet 2013.gada decembrī – 43,10 Ls, Kauguros – attiecīgi 52,99 Ls un 47,51 Ls.

Tātad Jelgavā rēķini par apkuri samazinājās par 13%, bet Kauguros – par 9,8%. Trakums, jelgavnieki taču pelnījuši, jo pārgāja uz lēto šķeldu, bet par ko jūrmalniekiem, kas turpina kurināt dārgo gāzi?? Lieta tāda, ka par 13% nokritās arī gāzes cena no 230 Ls par tūkstoti kubikmetrā uz 200 Ls gan vieniem, gan otriem. Vērīgs līdzi rēķinātājs tūlīt iesauksies: pag, pagaidi, tad jau jelgavnieku rēķini, arī nepārejot uz šķeldu, būtu samazinājušies par kādiem 10%, un no pārejas uz šķeldu jelgavnieku tīrais ieguvums tikai nieka 3%? Vai tad bija vērts?

Kā nu kuram. “Fortumam”, iespējams, tomēr bija vērts, jo, saņemot atbalsta maksājumu par jaudu biomasas koģenerācijā saražotai elektrībai papildus tirgus cenai, summā saņem vairāk nekā saņemtu, par tirgus cenām pārdodot savu kodolelektrību no AES Somijā. Tiem, kas nezina, paskaidroju, ka “Fortum OY” pieder Lovīsas AES, kā arī akcijas Oikiluoto AES (26,6%), arī zviedru Oskaršamnas (43%) un Forsmarkas AES (22%). No visas “Fortum OY” 2012.gadā saražotās elktrības gandrīz trešdaļa – 23,4 Twh bija kodolelektrība.

Lasu, ka “Fortum OY” 2013.gadā bija pārdošanas apjoms 61 miljardu eiro, bet peļņa 1,6 miljardu eiro (26%); “Fortum Jelgava” 2012.gada apgrozījums 13,2 miljonu latu, peļņa 1,2 miljonu latu (~9%). Bet mūsu publiku ne pa jokam sadusmoja ziņa, ka 2013.gadā “Latvenergo” ieņēmumi bijuši 1,1 miljardi eiro un 3,8% peļņa 42,3 miljonu eiro apmērā, kas lielākā daļa ieskaitīta valsts kasē un šādā vai tādā veidā nonāk sabiedrībai atpakaļ. Vai tiešām dažkārt nekļūstam jocīgi?

Vai šķelda ir ekoloģiskāka par dabasgāzi?

Nav arī tik pārliecinošs jautājums par šo kurināmo draudzīgumu dabai. Viens gan ir skaidrs – ka gāze ir dabai draudzīgākais kurināmais no pārējiem fosīlajiem kurināmiem, jo tikai gāzei pielietojama CCGT tehnoloģija, kas ļauj ar visaugstāko lietderību gāzes siltumspēju pārvērst elektroenerģijā. Ja par fosīlo kurināmo CO2 izmešiem daudz kur var atrast informāciju, tad par biokurināmo parasti tikai to, ka tas esot neitrāls, t.i., cik sadedzinot veido CO2, tik ataugot no jauna piesaista atpakaļ. Bet cik tad veidojas CO2 salīdzinājumā ar fosīlajiem?

Visi biokurināmā propagandisti, ieskaitot RTU prof. Dagniju Blumbergu (direktore institūtam ar visai jancīgu nosaukumu: Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts) klusē kā partizāni par šķeldas darbināmo TEC izmešiem, vienīgi atkārto to mantru par CO2 neitralitāti, kas, strikti ņemot, nemaz nav taisnība. Lai nonāktu pie minētā CO2 izmešu salīdzinājuma, bija jārokas tīmeklī un jāpavingrinās “parastā aritmētikā”.

Lūk, ko var atrast: gāzi dedzinot, uz katru iegūto siltuma kWh izdalās 180g CO2, bet koksni – 300 g/kWh, pat vairāk, nekā kurinot mazutu vai krāšņu degvielu (250 g/kWh). Tikai akmeņoglēm, brūnoglēm un antracītam ir vairāk – 330-350 g/kWh. Bet, ņemot vērā atšķirīgās efektivitātes, ar kādu šis gāzes un šķeldas siltums var tikt pārvērsts elektroenerģijā, tad atšķirība vēl izteiktāka. Iegūstot 1 kWh elektrības no gāzes tiek emitēts apmēram 300 g CO2, bet no šķeldas ~1200 g CO2, t.i., četras reizes vairāk. Un lai viņi nesmīdina mani, mēģinot iestāstīt, ka šķeldai CO2 molekulas zaļas, bet dabasgāzei – melnas, viltīgi manipulējot ar kaut kādu izdomātu CO2 neitralitāti biokurināmam. Pat Eiropas Vides aģentūra sāk jau bikli taisnoties, ka tā jau gluži nav taisnība ar to CO2 neitralitāti…

Nu, nav jau arī neitrāls, kaut vai tāpēc, ka šis samērā mazkaloriju kurināmais jādabū nost no kājas, jāsašķeldo un arī līdz krāsnij pats neaiziet. Tam vien aizejot 10 – 30% no enerģijas ieguvuma. Protams, ka motorzāģus un baļķu/šķeldas vedējus, kā arī šķeldošanas mehānismus nebaro ar malku, bet gan ar benzīnu un dīzeļdegvielu. Sanāk – lai tiktu pie šī “CO2 neitrālā biokurināmā”, nokurinām tuvu dabasgāzes daudzumam, tikai citus fosīlos, kuri izmešu ziņā (CO, CO2, PAH, NOx, PM10) ir vēl nedraudzīgāki dabai, tā arī mūsu deguniem un plaušām. Pēc tam, priecājoties par CO2 neitrālumu, nokurinām vēl šķeldu, apgalvojot, ka pēc gadu desmitiem, vietā izaugot jauniem krūmiem, kokiem, pēdējais (zaļais) CO2 tiks atkal piesaistīts. Bet kā ar “melno CO2”, kura daudzums nelabvēlīgos apstākļos (lieli šķeldas piegādes attālumi, kopšanas cirtes, kur jāsalasa no lielām platībām, celmu raušana un šķeldošana) sasniedz jau to pašu daudzumu, kas būtu radies pa tiešo elektrību ražojot no fosīlā kurināmā – dabasgāzes?

Drīzāk, ja mēs nenokurinātu šos kokus un krūmus, tad tie daudz īsākā laikā tiktu galā ar to relatīvi mazāko CO2 daudzumu, kas radies lietojot dabasgāzi. Dzirdu jau, ka šie šķeldas piromāni iebilst, ka veci koki/krūmi vairs nepiesaista CO2 un ka mežizstrādes atlikumi tik un tā satrūdot rezultē CO2. Diemžēl atkal puspatiesības, jo, ja arī vecajiem kokiem/krūmiem nav vairs būtiska koksnes masas pieauguma, taču, kamēr vēl zaļo, katru gadu lapās piesaista oglekli un nogādā to augsnē, bagātinot tās humusa slāni. Līdzīgi ar mežizstrādes pārpalikumiem – pārvērsti šķeldā un nokurināti, tie momentā pārvēršas CO2, bet satrūdot mežā, tie gadu desmitiem bagātina augsnes auglību un uz tikpat ilgu laiku deponē piesaistīto oglekli augsnē.

Starp citu, jebkurš fosīlais kurināmais pamatvilcienos sastāv no šāda tikai ļoti, ļoti sen deponēta organiskā oglekļa. Nevajadzētu būt tik alkatīgiem meža bagātību apsaimniekošanā, vai tiešām mums nepietiek ar meža dāvāto malciņu un kokmateriāliem, kā arī to apstrādes pārpalikumiem?

Vēl mazliet par apriti. Jau rakstīju par organisko vielu nozagšanu augsnei. Izrādās, ka ar to vēl nepietiek – arī minerālvielas tiek pastiprināti nozagtas mežam. Lasu par “Ventspils siltuma” jauno šķeldas kurtuvi: “Pelni tiks izvesti periodiski uz …atkritumu uzglabāšanas poligonu Pentuļi.” Liepājā līdzīgi – uz poligonu. Jādomā, ka visur citur tas pats, jo grūti iedomāties pretējo – ka kāds apbraukā visas tās vietas, kur ņemta šķelda un kaisa tur pelnus, lai gan teorētiski tas tiek apgalvots.

“Fortum” pasūtījis pētījumu LLU par pelnu sastāvu un ieteikumiem, kur tos izmantot. Nu ko, jauka aprite – “Fortum OY” nokurina, “Kemira OY” (somu minerālmēslu ražotājs) laipni piegādā vietā! Tad jau kūlu dedzināt iznāk dabai draudzīgāk – vismaz minerālvielas paliek uz vietas! Joks, protams!

Nedaudz no sazvērestību teorijas

Mūsu ārzemju konkurenti kokmateriālu un koka izstrādājumu starptautiskajā tirgū pavisam nesen ar mūsu “zaļo ekstrēmistu” piepalīgu centās izstumt no starptautiskā tirgus ar saukļiem par visādu tur zaļo sertifikātu neesamību un bļāvienu “Latvijas mežus mežonīgi izcērt!”. Neizdevās. Bet brīdi pa brīdim turpina, arī pašlaik sarosījušies. Tagad mēģina vēl no otra gala – musinot, lai tad vismaz lielu daļu nokurina, nevis pārvērš derīgākās precēs. Saldi dūdojot, ka tas būšot lētāk un ekoloģiskāk, nekā kurinot Krievijas gāzi. Neizturēju un tviterī noprasīju: “Tieciet reiz skaidrībā “zaļie” – Latvijas mežus par daudz izcērt vai par maz nokurina?”

Didzis Palejs no Latvijas Biomasas asociācijas atzīst, ka koksnes produktu pievienotā vērtība ir 10 reizes lielāka nekā pievienotā vērtība enerģijas ražošanā, to sadedzinot. Bet kurināmās šķeldas propagandētāji mums cenšas iestāstīt, ka šķelda esot ļoti izdevīga, ja jau somi un zviedri esot ar mieru pirkt gan kurināmo, gan tehnoloģisko šķeldu, pat ar kuģiem vest. Kurināmo pat vairāk nekā tehnoloģisko, ko izmanto papīra ražošanai, jo pirmā ir būtiski lētāka. Pēc līdzības ar benzīna metamorfozēm mūsu valstī, kur laiku pa laikam uzpeld fakti, ka par lētu cenu iepirktu šķīdinātāju cisternas pēkšņi pārvēršas pietiekami dārgā benzīnā.

Vai esat pārliecināti, ka visa šī kā kurināmā šķelda tik tiešām tiek nokurināta šķeldas veidā, nevis pārvērsta daļēji papīrā un nokurināts tikai ražošanas atkritums – melnais atsārms, kas arī joprojām tiek uzskatīts AER kurināmais? Statistika liecina, ka 2012.gadā Somijā 14% no visas elektrības saražots no biokurināmā, tai skaitā puse no tā, dedzinot melno atsārmu. Arī Zviedrijā AER būtisku daļu veido šis papīrrūpniecības atkritums.

Biokurināmā aizstāvji patētiski brēc par to, ka gāzes koģenerācijā saražotā elektroenerģija 2012.gadā saņēmusi 74% no visa OI atbalsta, bet visi AER kopā ņemot tikai 26%! Kāda klaja netaisnība! Tikai “kautrīgi aizmirst” pastāstīt, ka būtībā atbalsts viņiem ir pat treknāks, jo tas saņemts nevis par 1/4, bet gan tikai kādas 1/10 no visas OI elektrības saražošanu.

Šoreiz izdevās tikt pie 2013.gada datiem, kur jau biogāzes un biomasas stacijas vairāk sasparojušās saražojot attiecīgi 11% un 6% no visas OIK atbalstītās elektrības, bet saņēmušas atbilstoši jau 19% un 10% no visa atbalsta. Salīdzinājumam “Lavenergo” abi TEC gāzes koģenerācijā saražojuši nedaudz vairāk par pusi no OI elektrības, bet atbalsta maksājumos saņēmuši stipri mazāk par pusi (38%) no visa atbalsta.

Secinājumi?

Visa šī pagarā apskata mērķis bija parādīt, ka AER un konkrēti biokurināmie (biogāze un biomasa) diemžēl nespēj aizstāt dabasgāzi elektroenerģijas ražošanā. Rūpīgāka visa procesa analīze rāda, ka dabasgāzes aizstāšana ar šķeldu neattaisnojas ne ekonomiski, jo gala produkts – elektrība izmaksā būtiski (2x) dārgāk, ne arī ekoloģiski, jo patiesībā CO2 un citu izmešu ir daudzkārtīgi vairāk, kā arī patiesībā mēs viena fosīlā resursa (gāzes) importu aizstājam daļēji ar palielinātu citu fosīlo resursu – šķidrās degvielas importa pieaugumu. Kas bagātīgi tiek izmantots šīs šķeldas sagatavošanā un piegādē. Par biomasas pielietojumu centralizētajā un sevišķi lokālajā apkurē – varbūt attaisnojas.

Autors nebūt nenostājas pret kokapstrādes atlikumu (skaidu, mizu, un atgriezumu) izmantošanu par kurināmo. Lai gan apzinās, ka arī to pārvēršana lietojamākos produktos (skaidu platēs, papīrā vai vismaz siltumizolācijas materiālos) dotu daudz lielāku pievienoto vērtību kā arī koksnē piesaistīto oglekli deponētu uz ilgāku laiku, nevis sadedzinot tūlīt CO2 veidā izkūpinātu gaisā.

Vēl mazāk man ir iebildumi pret tradicionālo malkas apkuri individuālajā siltumapgādē. Pats lietoju. Vairāk mani piesardzīgu dara prognozes, ka alkatības dzīta biomasas koģenerācijas nekontrolēta attīstība var uzdzīt augšā ne tikai elektrības, bet arī malkas cenas, tādējādi “sitot pa kabatu” lielākajai daļai vidēji un maznodrošinātajiem.

Šādu scenāriju neizslēdz arī siltumapgādes eksperti. Pēdējos 5 – 6 gados malkas cenas ir dubultojušās. Kas tālāk? Ērtāk taču ir sašķeldot mazvērtīgo koksni, nevis piepūlēties, skaldot malciņu vai arī lasot šķeldojamo materiālu pa kopšanas cirtēm, vai ķēpājoties ar celmiem, kā prof. Blumberga iesaka. Vai ne?

Apzinos, ka pašreizējā starptautiskajā situācijā ir visai kutelīgi apstrīdēt gāzes aizstāšanu ar šķeldu, jo mūs visus biedē atkarība no Krievijas gāzes piegādēm un viegli tikt apvainotam “Gazprom” lobēšanā. Manuprāt, situācija nav tik bezcerīga, nepieciešama tikai politiskā griba, ne kašķi. Jo ne jau pati Krievijas gāze ir slikta, bet gan monopolatkarība no tās. Tās mazināšanai bez ne sevišķi veiksmīgā šķeldas ceļa ir vēl vismaz trīs ceļi:

a) gadījumos, kad Rīgas apkurei nav nepieciešams siltums, nedarbināt Rīgas TEC-1, 2 un elektrību pirkt pa starpsavienojumiem, iedarbinot kondensācijas režīmā tos tikai tad, kad cenas paceļas tiktāl, ka lētāk ražot uz vietas (“Latvenergo” to jau dara);

b) būvēt sašķidrinātās dabasgāzes – SDG termināli (kā mūsu dienvidu kaimiņi jau dara), jo kaut gan SDG būšot būtiski dārgāka, tomēr joprojām var izrādīties, ka no tās elektrību ražot vēl joprojām lētāk nekā kurinot šķeldu;

c) būvēt savu AES, vai piedalīties ar savu paju Visaginas AES, jo, saņemot par pašizmaksu 20% (270 MW), gadā saņemam 2,1 mlrd. kWh. Pat nedaudz vairāk nekā visi gāzes koģenerācijas TEC kopā saražoja 2013.gadā.

Tiem, kas ar vieglu roku gribēs vainot mani “Gazprom” lobēšanā, iesaku pavērot un paanalizēt Krievijas gāzes tirgotāja Latvijā Savicka kunga attieksmi pret apskatītajiem jautājumiem. Viņam dziļi vienaldzīgi AER, biogāzes un biomasas stacijas, jo neredz tajās apdraudējumu gāzes biznesam. Citādi ar SDG termināļiem un AES. Šis viens no retajiem oficiālajiem čekistiem (amatu apvienošanas kārtībā arī “Gazprom” pārstāvis) Latvijā Savicka kungs bija par AES celtniecību Latvijā, tikai vēlāk viņš nez kāpēc kategoriski iestājās pret Latvijas līdzdalību Visaginas AES.

Kur tas suns aprakts? Tiem, kas nesaprot jokus par suņiem, paskaidroju sīkāk. Šis Savicka kungs skaidri apzinājās, ka AES Latvijai vienai pašai tuvākā laikā nebūtu pa spēkam, bet kopā ar brāļiem lietuviešiem gan būtu, un saņemtā elektrības daļa stipri samazinātu vai pat pilnībā atceltu “Gazprom” gāzes vajadzību elektrības ražošanā.

Lai arī AER reklāma saldi dūdo par lielām priekšrocībām (saules, vēja, viļņu enerģija par velti, šķelda – lēta utt.), praksē diemžēl izrādās pati dārgākā elektroenerģija. Kad AER spēs pastāvēt bez visām šīm milzonīgajām subsīdijām un piegādāt lētāku enerģiju nekā fosīlie, tad arī runāsim.

Pagaidām aizstāt gāzi ar šķeldu būtu tas pats, kas iešaut sev kājā. Nepatīk “Gazprom” gāze? Pērkam LNG? Hm…dārgi… Nu, tad būvējam savu vai kopā ar broļukām AES un pasūtām bekot visas šīs gāzes, naftas, šķeldas un pārējos dārgos AER! Punkts.

Autors ir fizikas doktors, pensionārs