Tiesas un politiķi vienā laivā

Mūsu tiesas skatās bargāk uz neliela apmēra zādzībām nekā uz izvairīšanos no nodokļa nomaksas

Augstākās tiesas organizētajā konferencē “Tiesas juridiskās kultūras telpā” 14.aprīlī man bija visai grūts uzdevums – runāt par tiesu un politiķu attiecībām. Šīs attiecības ir sarežģītas, un publiskās runās no abām pusēm dotie mājieni un diplomātiskos izteikumos ietvertā savstarpējā nepatika privātās sarunās izpaužas sulīgos apzīmējumos, neglaimojošos epitetos un asos izteicienos.

Tādēļ savā uzrunā tiesnešiem izvirzīju tēzi – tikai tad, kad gan tiesas un politiķi pilnībā pieņems, ka visi esam vienā laivā, kas mērķtiecīgi kustas, ja airējam vienā virzienā, bet haotiski – ja katrs savā, mēs kopā varēsim veicināt valsts labklājību. Lai tie nebūtu tikai tukši, patētiski vārdi, izmantoju konkrētu piemēru.

Kā zināms, Latvijā, salīdzinot ar Eiropas Savienības valstīm, ir trešais zemākais nodokļu slogs attiecībā uz iekšzemes kopproduktu. No Eiropas vidējā mēs atpaliekam par 11%, no Igaunijas – par 7%. Vislielākais nodokļu slogs ir Dānijā – 47,6% no IKP. Tāpēc arī Dānija var atļauties dāsnu sociālo programmu finansējumu, un arī mums pašlaik ļoti aktuālo drukātās preses subsidēšanu, lai nodrošinātu daudzveidīgu informatīvo telpu.

Tomēr pašlaik runāt par būtisku nodokļu sloga palielināšanu, lai dāsnāk finansētu daudzās vajadzības – skolotāju algas, veselības aprūpi un aizsardzību, neviens īsti neuzdrošinās. Pašlaik, ja kādam vajag vairāk, citam jāņem nost.

Tas tāpēc, ka sabiedrībā jau tāpat ir pārliecība, ka esošais nodokļu slogs ir nepamatoti smags, ka esošie nodokļi netiek pienācīgi iekasēti un ka “mazajām zivīm” ir daudz pienākumu, bet “lielās” netraucēti peld pa straumi.

Tāpēc tiesnešiem ierosināju trīs rīcības pamatvirzienus – politiķiem atrast veidu, kā saprātīgi paaugstināt valsts ieņēmums no nodokļiem, nepaaugstinot jau tā smago slogu uz darba ņēmējiem, labāk iekasēt nodokļus un panākt to, lai nopietnos noziegumos apsūdzētas amatpersonas tiktu savlaicīgi notiesātas.

Vismaz pēdējos divos virzienos ļoti liela nozīme ir tiesu darbam. 2013.gada septembrī kopējā nodokļu parādu summa bija apmēram 1,5 miljardi eiro, kas ir ceturtā daļa no 2014.gadā plānotajiem kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Ar šādu papildus summu valsts budžetā varētu gan palielināt finansējumu aizsardzībai, gan veselībai, gan izglītībai.

Tomēr, kā secinājis krimināltiesību eksperts un Saeimas deputāts Andrejs Judins “Kaut gan izvairīšanās no nodokļu samaksas saskaņā ar likumu ir atzīta par smagu [..] un sevišķi smagu [..] noziegumu, tiesu un prokuratūras sodu piemērošanas politika attiecībā uz šiem noziegumiem ir mīksta un pārkāpējus saudzējoša” (“Jurista Vārds”, 2013.gada oktobris).

Saskaņā ar A.Judina analīzi mūsu tiesas skatās bargāk uz neliela apmēra zādzībām nekā uz izvairīšanos no nodokļa nomaksas. Iztiesājot izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tiesas ļoti labprāt ņem vērā vainu mīkstinošus apstākļus, sodi reti ietver reālu brīvības atņemšanu.

Piemēram, par izvairīšanos no nodokļu nomaksas reāla brīvības atņemšana tiek piespriesta tikai 3% gadījumu, bet par neliela apjoma zādzībām – gandrīz 40% gadījumu. Tātad tiesas bargāk tiesā gadījumus, kad no plaukta nozagtas zaptes burkas nekā gadījumus, kad persona izvairījusies no nodokļu nomaksas pat lielā apmērā. Tiesu attieksmei jāmainās, jo bez šiem nodokļu ieņēmumiem mums nekad nepietiks finansējuma būtiskajām valsts vajadzībām.

Visbeidzot, ilgstošie tiesu procesi, kuros nopietnos kriminālnoziegumos apsūdzētas personas izmanto visus procesuālos līdzekļus, lai vilcinātu tiesu, atstāj demotivējošu iespaidu uz visu sabiedrību un rada sajūtu, ka viss smagums jānes uz “mazo” pleciem, kamēr “lielie” visiem nekaunīgi smejas sejā. Kamēr tā būs, īpaši saturīga saruna par to, kā iekasēt vairāk nodokļu, lai valsts vairāk varētu atļauties, nevarēs notikt.

Autore ir Saeimas deputāte, VIENOTĪBA