Heigs: Notiekošais Ukrainā “ir lielākā krīze Eiropā 21.gadsimtā”

Somijas ministrs atceļ vizīti Krievijā; ASV nepieņem Krievijas ekspertus

Notiekošais Ukrainā ir “lielākā krīze Eiropā 21.gadsimtā”, pirmdien paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs. “Ir grūti novērtēt šādas lietas, taču noteikti tā ir lielākā krīze Eiropā 21.gadsimtā, un tam būs jāvelta visi diplomātiskie centieni,” britu raidsabiedrības BBC radio no Kijevas sacīja Heigs.

Lielbritānijas ārlietu ministrs, kurš patlaban atrodas vizītē Ukrainā, arī mudināja Krieviju atvilkt savus spēkus no Krimas, pretējā gadījumā brīdinot par “būtiskām izmaksām”.

Jautāts par Lielbritānijas un citu valstu lēmumu izstāties no sarunām, kuru mērķis bija sagatavot Krievijā gaidāmo G8 sanāksmi, Heigs norādīja: “Ir tādi diplomātiski pasākumi, ko jau esam sākuši. Ir virkne citu būtisku izmaksu. Es nevēlos tās šobrīd uzskaitīt, tās kopā ar maniem kolēģiem ES ārvalstu ministriem šodien tiks apspriestas. Tās tiek apspriestas arī ar Savienotajām Valstīm, Japānu, Kanādu un citām valstīm.”

“Taču nav šaubu, ka šādas izmaksas būtu. Pasaule nevar vienkārši ļaut tam notikt. Pasaule nevar pateikt, ka ir labi patiesībā šādā veidā pārkāpt citas valsts suverenitāti,” viņš piebilda.

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs svētdien brīdināja, ka Krievija varētu zaudēt savu vietu pasaules industriāli attīstītāko valstu grupā G8.

Savukārt Maskavas reakciju paudis Tautību padomes starptautisko lietu komitejas priekšsēdis Mihails Margelovs, paziņojot, ka Rietumi negrib koleģiāli apspriest situāciju Ukrainā. Viņu pārsteidzot ASV un to sabiedroto “neadekvātā reakcija” uz Krievijas pozīciju Ukrainas jautājumā, ziņo UNIAN.

Margelovs arī norādījis, ka patlaban Krievijai tiek izteikti dažādi draudi par iespējamu izolāciju, taču šāda izolācija, “lai atbalstītu Banderas grupējumus” var dārgi maksāt pasaulei, jo pastāv daudz problēmu, kas prasa Krievijas līdzdlaību to risināšanā.

ASV nepieņem Krievijas ekspertus

Somijas aizsardzības ministrs Karls Haglunds uz nenoteiktu laiku atlicis vizīti Sanktpēterburgā, kur viņam pirmdien bija paredzēta tikšanās ar Krievijas kolēģi Sergeju Šoigu. Tikšanās ieplānota vēl pirms pusgada Somijas un Krievijas aizsardzības sadarbības nostiprināšanas procesa ietvaros, vēsta ziņu aģentūra “Interfax”.

Ministrs lēmumu par vizītes atcelšanu pieņēmis, ņemot vērā pēdējos notikumus Krimā, vēsta Somijas laikraksts “Helsingin Sanomat”.

Vienlaikus kļuvis zināms, ka Vašingtonā, kur bija jāatsākas sarunām par Kazahstānas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai, ASV atsakās pieņemt Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta (“Rosseļhoznadzor”) ekspertu delegāciju, ziņo LETA.

“Mazāk nekā stundu pirms izlidošanas ASV vēstniecība pa e-pastu un telefonu informēja Krievijas sarunu grupas vadītāju “Rosseļhoznadzor” priekšsēdētāja vietnieku Nikolaju Vlasovu par to, ka Krievijas ekspertu vizīte ASV nav pieņemama. Vienlaikus Kazahstānas sarunu grupa uz Vašingtonu ir izlidojusi,” teikts dienesta paziņojumā.

Ukraina apsver slēgt robežu ar Krieviju, lai nepieļautu provokatoru iebraukšanu

Ukraina meklē iespējas slēgt robežu ar Krieviju, lai nepieļautu provokatoru un krievu aktīvistu iebraukšanu no Krievijas, pavēstījis Ukrainas vicepremjers Vitālijs Jarema.

“Tiek risināts jautājums par valsts robežas slēgšanu un stingras kontroles ieviešanu Krievijas pilsoņiem, kas vēlas šķērsot robežu,” sacīja Jarema.

Viņš apstiprināja, ka uz prokrieviskajiem mītiņiem Ukrainas austrumu reģionos masveidā tiek ievesti Krievijas pilsoņi. Tikmēr tviterī parādījušies sludinājumi, kurā tiek aicināti aktīvisti no Krievijas pievienoties “pretestības akcijām” Odesā, Harkovā un Doņeckā, ziņo LETA/UNIAN.

Potenciālajiem braucējiem ieteikts “neuzdot liekus jautājumus” un atcerēties, “ka viņi ir vienkārši tūristi”.

Ukrainas mediji vēsta, ka nedēļas nogalē Harkovā notikušās nekārtības izraisīja aptuveni divi tūkstoši aktīvistu, kas autobusos ievesti no Krievijas Belgogradas apgabala.

Līdz nedēļas nogalei situācija Harkovā bija izteikti mierīga, taču sestdien daudzās Ukrainas dienvidaustrumu pilsētās notika separātiski mītiņi.