ASV Janukoviču vairs neuzskata par Ukrainas prezidentu (papild.)

Baidens sola ASV atbalstu Ukrainas jaunajam premjeram

ASV vairs neuzskata Viktoru Janukoviču par Ukrainas prezidentu, jo viņš atteicās no atbildības un ar savu bēgšanu no Kijevas sagrāvis pats sava amata leģitimitāti, ziņo UNIAN, atsaucoties uz ASV prezidenta runasvīru Džeju Kārniju.

“Viņu ievēlēja par prezidentu. Viņš atteicās no savas atbildības – uzreiz pēc vienošanās [ar opozīciju] parakstīšanas, kas pielika punktu vardarbībai, viņš neuzsāka darbības, uz kurām viņu aicināja daudzi pasaulē, konkrēti – izveidot vienotības valdību, lai stātos pretī vardarbībai, un virzītos uz pirmstermiņa vēlēšanām. Viņš sapakoja čemodānus un pazuda,” teica Kārnijs. Šodien Janukovičs sola sarīkot preses konferenci Krievijā, Rostovā pie Donas, kur viņš jau esot ieradies.

Tikmēr ASV viceprezidents Džo Baidens ceturtdien telefonsarunā jaunajam Ukrainas premjerministram Arsēnijam Jaceņukam solījis “pilnu” ASV atbalstu Ukrainas pagaidu līderiem, vēsta LETA/AFP.

Viņš piezvanījis Jaceņukam, lai “paustu gandarījumu par jaunās Ukrainas valdības izveidošanu”, teikts Baltā nama paziņojumā.

Baidens “uzsvēra, ka tā ir svarīga iespēja ne tik vien nodrošināt Ukrainai mieru, stabilitāti un vienotību, bet arī atjaunot Ukrainas tautas ticību savas valsts demokrātiskajām institūcijām laikā, kad viņi gatavojas maijā gaidāmajām vēlēšanām”, teikts paziņojumā.

“Viceprezidents no jauna apliecināja premjerministram, ka ASV piedāvās pilnu atbalstu, Ukrainai uzņemoties reformas, kas ir nepieciešamas, lai atgrieztos pie ekonomiskās veselības, lai īstenotu izlīgumu, ievērotu savas starptautiskās saistības un tiektos pēc atklātām un konstruktīvām attiecībām ar visiem kaimiņiem.”

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs iepriekš sacīja – Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs viņam solījis, ka “Maskava respektēs Ukrainas teritoriālo integritāti”. Lavrovs arī uzstājis, ka Maskava nestāv aiz ceturtdien no rīta notikušā bruņotu, prokremliski noskaņotu cilvēku iebrukuma Krimas parlamentā.

Baltais nams arī no jauna pauda ASV brīdinājumu, ka Krievijai vajadzētu izvairīties no “kļūmīgiem aprēķiniem”, Ukrainas pierobežā īstenojot militārus manevrus.

Jaunajai Ukrainas valdībai jāpierāda, ka tā aizstāv visu ukraiņu intereses – gan valsts austrumos un rietumos, gan ziemeļos un dienvidos, ceturtdien pirms tikšanās ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju paziņoja Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeijers.

Šteinmeijers teica, ka valdības vadītājam Jaceņukam ir sarežģīts uzdevums, kuru īstenot nebūs viegli, ņemot vērā Ukrainas finansiālo stāvokli un nemierīgo iekšpolitisko situāciju, vēsta DW.de.

Šteinmeijers arī uzsvēris nepieciešamību Kijevai sadarboties ar starptautiskām institūcijām, kā arī citām valstīm, lai stabilizētu finansiālo stāvokli Ukrainā, kuras kaimiņiem būtu jāizrāda līdzjūtība tām ciešanām, ko piedzīvojuši Ukrainas iedzīvotāji pēdējo mēnešu laikā. Viņš aicināja Starptautisko Valūtas fondu iespējami ātrāk nosūtīt ekspertus uz Kijevu, lai saprastu, kāda palīdzība nepieciešama Ukrainai.

Piektdien arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) darba vizītē apmeklēs Ukrainu, informē Ārlietu ministrija. Vizītes laikā plānotas tikšanās ar Ukrainas vadību, kā arī citām valsts amatpersonām. Vizītes mērķis ir izteikt Latvijas politisko atbalstu Ukrainai, pārrunāt Ukrainas iekšpolitiskās situācijas attīstību, kā arī apspriest Eiropas Savienības un Ukrainas sadarbības tālākās perspektīvas.

Kvasņevskis: Ukrainas situācija var būt liela problēma visam reģionam

Tomēr Ukrainas situācija var būt liela problēma visam reģionam un visai Eiropai gan šodien, gan rīt, gan tuvākajos gados, uzskata bijušais Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis, kas ceturtdien viesojās Viļņā.

Pēc tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti viņš atzinīgi izteicies par jauno Ukrainas premjerministru Arsēniju Jaceņuku, vērtējot viņu kā jaunu, bet ļoti pieredzējušu politiķi.

Kā uzskata Kvasņevskis, kas pirms desmit gadiem kopā ar toreizējo Lietuvas prezidentu Valdu Adamku Ukrainas Oranžās revolūcijas laikā uzņēmās pildīt starpniecības misiju, šoreiz līdzīgs solis nebūtu palīdzējis atrisināt krīzi, jo situācija ir atšķirīga.

“Pirms desmit gadiem Ukraina bija citāda. (..) Toreiz mūsu misiju pieņēma prezidents Leonīds Kučma, un tas daļēji palīdzēja rast risinājumu dramatiskā situācijā. Šoreiz nebūtu bijis pieņemošās personas. Viktors Janukovičs tas nevarēja būt, viņš bija šā konflikta daļa un viens no tā galvenajiem cēloņiem,” spriedis bijušais Polijas valsts vadītājs, viens no Eiropas Parlamenta (EP) misijas īpašajiem sūtņiem, kas iepriekšējo divu gadu laikā apmeklējis Ukrainu vairāk nekā 20 reižu, gatavojot asociācijas līgumu.

Vienlaikus Kvasņevskis izteicis pārliecību, ka nozīmīga loma asinsizliešanas apturēšanā bija Polijas, Francijas un Vācijas ārlietu ministru vizītei Kijevā. “Lai gan tas, ko viņi parakstīja ar Janukoviču un opozīciju, bija spēkā īsu brīdi, jo nakts laikā viss mainījās, tomēr doma doties uz Kijevu un apturēt vardarbību bija pilnīgi pareiza un svarīga,” viņš piebildis, atzinīgi vērtējot arī prezidentes Grībauskaites veikumu un Lietuvas ārlietu ministra Lina Linkeviča ceturtdienas vizīti Kijevā.

“Ukrainas kaimiņvalstīm ir jābūt ļoti aktīvām, Lietuva ir viena no ļoti nozīmīgām Ukrainas partnerēm un viena no vadošajām valstīm Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības procesā,” viņš uzsvēris.

(papildināta ar Šteinmeijera viedokli)