Vislielākie tēriņi bijuši Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem
29.martā veiktā glābšanas operācija, kuras laikā no diviem Rīgas jūras līcī dreifējošiem ledus gabaliem tika nocelti 223 cilvēki, valstij izmaksājusi aptuveni 10 000 latu, ziņo LETA.
To pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) organizētās starpinstitūciju sanāksmes par glābšanas darbiem uz ledus pastāstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP). Viņš gan atzīmēja, ka šī summa ir tikai aptuvena.
Visvairāk naudas – 6000 latu – šajā operācijā iztērēja Nacionālie bruņotie spēki (NBS), kuri cilvēkus glāba ar diviem helikopteriem, pastāstīja NBS pārstāvis Ģirts Kairišs. Viena helikoptera lidojuma stunda vidēji izmaksā 1521 latu, LETA uzzināja Aizsardzības ministrijā.
Kairišs atzina, ka, ņemot vērā augstās glābšanas darbu izmaksas, būtu ļoti svarīgi sakārtot normatīvo regulējumu, kā arī strādāt preventīvi, lai atturētu cilvēkus no pārgalvīgas kāpšanas uz ledus.
Sanāksmē par glābšanas darbiem uz ledus tika nolemts Iekšlietu ministrijas pārraudzībā veidot starpinstitūciju darba grupu, kurai pāris mēnešu laikā būs jāpilnveido sistēma glābšanas darbiem uz ledus, kā arī jāizstrādā priekšlikumi normatīvo aktu grozījumiem par kāpšanu uz aizsalušām ūdenstilpēm.
Analizējot 29.marta glābšanas operāciju, secināts, ka tā noritējusi ļoti sekmīgi. Paveicies arī ar laika apstākļiem, kas bijuši labvēlīgi gan lidošanai ar helikopteru, gan tam, lai kuģis varētu pietuvoties ledus gabalam maksimāli tuvu. Pēc šīs glābšanas operācijas Latvijas vārds pozitīvi izskanēja arī aiz mūsu valsts robežām, šodien žurnālistiem atzina Kozlovskis.
29.martā Rīgas jūras līcī no krasta atdalījās un jūrā tika iepūsti divi lieli ledus gabali, uz kuriem kopumā atradās 223 cilvēki, pārsvarā zemledus makšķernieki. Vairākas stundas ilgušā operācijā, iesaistoties dažādiem dienestiem, visi cilvēki no dreifējošajiem ledus gabaliem tika nocelti un nogādāti drošībā. Pēc notikušā kārtējo reizi aktualizējās jautājums par to, ko darīt, lai šādas bīstamas situācijas vairs neatkārtotos.
Komentāri (52)
Una Grinberga 09.04.2013. 17.23
Nākamajās aukstajās ziemās ieteiktu NBS piedāvāt tūrisma atrakciju – peldi uz ledus gabala pa Rīgas līci. Iekāpšanas biļete – 100 Ls, izmaksas 45Ls, bet peļņa 55Ls uz galviņu!
2
Rita Lazda > Una Grinberga 09.04.2013. 17.33
Šādiem “ieteikumiem” parasti ir bumeranga efekts – pašam kad vajadzēs palīdzību, varēsi sūkāt ķepu, jo nespēsi apmaksāt.
Ironiskā kārtā tev pašam ir bilde ar ledus gabalu un pingvīnu(neatceros kuŗš no politikāņiem muļķu tautas apzīmējuma vietā ieviesa pingvīnus) – a ļa Latvijas lumpeņu reprezentācija: valsts kuģa vairs nav(pat ne plosta).
0
Sandris Maziks > Una Grinberga 09.04.2013. 19.52
whateva
Ekstrēmie motobraucēji, skeitbordisti un daudzi citi ir jukuši uz visu bošku, tomēr viņi ir talantīgi, viņu izrādes ir krāšņas un apbrīnas vērtas. Ko demonstrē ektrēmie zemledus copētāji?
Vanžu tiltā kāpēji, bļa!!!
0
brigita_damme_rtk_lv 09.04.2013. 20.03
Ļoti lētas mācības. Bez tām jau dienesti nevar. Ja būtu speciāli taisījuši, tad sanāktu krietni dārgāk, kā arī mazāk pietuvināti reālajiem apstākļiem. Visi dzīvi, katrs savu mācību dabūjis, tauta var diet laimībā.
0
kristaps_drone 09.04.2013. 16.37
Tagad ir jānosaka, ka šos (un visus nākamos) 10 000 latus jāsadala uz 223 galviņām, jāpiestāda rēķins un jāpiespiež to samaksāt.
22
+1
-3
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+2
-3
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+6
-6
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+7
-6
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+7
-6
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+4
-2
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+7
-4
Atbildēt
@kristaps_drone > kristaps_drone 10.04.2013. 11.34
“Glābšanas dienesti tiek uzturēti t.sk. par šo bļitkotāju samaksātiem nodokļiem un par kaut ko viņi maksā arī pērkot makšķerēšanas kartes.” – diez vai no šo 223 bļitkotāju nomaksātajiem nodokļiem pietika viņu glābšanas apmaksāšanai. Starp citu, būtu interesanti zināt, cik no viņiem patiešām ir nodokļu maksātāji, cik ir aplokšņu saņēmēji un cik – okupācijas armijas pensionāri. Bet “cepties” vajag gan par Godmaņa parex žīdu glābšanā notriektajiem miljardiem, gan par relatīvi nenozīmīgu, bet arī notriektu summu.
0
Sandris Maziks > kristaps_drone 10.04.2013. 16.45
zirnekliene Šeloba
Tad ko, metam valsti atejpodā un noraujam ūdeni, ka nav tad nav.
Vismaz izglābtajiem jau nu varēja likt parakstīt papīru, ka brīdināti, ka ja vēl reizi tiks pieķerti uz ledus, tad zem tā arī pašus pabāzīs. Būtu nu Jūs atradusi sev interesantāku nodarbi kā ar večiem mormišku raustīt un aukstu šņabi lakt.
0
kristaps_drone > kristaps_drone 10.04.2013. 15.52
Es arī esmu dziļi sašutis par to, ka valsts Godmaņa un pakalpīgo Saeimas deputātu personā glāba k&k (pie tam vēl tieši tādā veidā, kā tas notika!) neņemot vērā nedz manu viedokli, nedz veselo saprātu. Tāpat es esmu sašutis, ka varneši gļēvi pieļāva nepilsonim Lindermanim rīkot referendumu par valsti graujošu jautājumu, bet cietu ģīmi izliekas nedzirdam pilsoņu nospiedošā vairākuma vēlmi vismaz pagaidām palikt pie latiem vai vismaz rīkot referendumu par šo jautājumu. Diemžēl izskatās, ka mums, reņģēdājiem – vēlētājiem nav nekādu, pat ne mazāko iespēju, ietekmēt varnešu lēmumus, jo vēlēšanas reizi 4 gados neko neiespaido, tās aizvien vairāk sāk izskatīties pēc farsa, un citu veidu ko ietekmē, mums nav.
0
kristaps_drone > kristaps_drone 10.04.2013. 14.01
“”Mazo lietu” sakārtošana, nesakārtojot lielās,…” – nu gan man jāatkārtojas – gan vienas, gan otras lietas var kārtot vienlaikus.
“cik ētiski ir rēķināt naudā cilvēka dzīvības cenu pat tad, ja cilvēks pats to apzināti vai neapzināti pakļauj riskam?” – kaut kā nevienā komentārā nemanīju, ka kāds te būtu rēķinājis cilvēka dzīvības cenu, te bija rēķināta glābšanas dienestu iztērētās degvielas utt. cena. Ja runājam par ētiku – cik ētiski ir ar varu iejaukties cita cilvēka labprātīgā un apzinātā rīcībā, ko viņš veic attiecībā uz sevi?
0
kristaps_drone > kristaps_drone 10.04.2013. 13.29
>zirnekliene
“Varbūt sakārtosim prioritātes un ar sīkumiem sāksim nodarboties, kad tiks novērsta miljardu izsaimniekošana?” – varbūt tad cīnīsimies tikai ar oligarhiem, un ļausim kabatzagļiem iztīrit mūsu kabatas? Negribas te ņemties par tiem zemledus makšķerniekiem, it īpaši tādēļ, ka 95% gadījumos mūsu viedokļi pilnīgi sakrīt (un man pat nav jāpārvar slinkums un jāraksta viedoklis, varu vienkārši pielikt Tev + :o), taču var darīt visu vienlaikus – gan sakārtot sīkumus, gan lielas lietas, ja vien ir politiskā griba (jo mazo cilvēciņu vēlmes un viedokli politiskās gribas paudēji vienkārši ignorē). Ja sāksim sīkās lietas atlikt, un gaidīt, kamēr varneši uzdrošināsies pieprasīt no parex žīdiem, lai tie atmaksā, tad nebūs ne mazās, ne lielās lietas sakārtotas. Līdzīgi ir arī gadījumā, kad kāds pārgudrelis deklarē, ka vispirms sakārtosim ekonomiku, un tad ķersimies pie citām lietām.
0
kristaps_drone > kristaps_drone 10.04.2013. 09.38
>sirtaki
“Par jebkādu palīdzību nelaimē nonākušam.” – šeit nav runa par nelaimē NONĀKUŠAJIEM, bet par tiem, kas paši APZINĀTI GĀJA uz nelaimi, un daudzi no viņiem to neatlaidīgi dara katru gadu.
0
dzintarz > kristaps_drone 10.04.2013. 00.07
Svarīgi ir: kāds bij piebaltijas kara apgabala pensionāru un to atvašu īpatsvars 223 bļitkotāju pulkā?
Ja lielāks par 66% (saudzīga prognoze), lai peld vien viss bars prom pa jūŗu, līdz pat Somu līča pašam galam – Svētajai Pēterburgai!
0
kristaps_drone > kristaps_drone 10.04.2013. 14.22
Godīgi sakot, man apnika te ņemties ar jautājumu,vai vienlaikus var kārtot gan lielas, gan mazas lietas, jo “glābšanas izdevumus” varneši var, ja viņiem radīsies griba, pieprasīt gan no k&k, gan no tiem, kas sēž uz kūstoša ledus. Paliksim katrs pie sava. Bet par tiem makšķerēšanas entuziastiem kaut kur gadījās izlasīt ļoti prātīgu viedokli: “Pēc redzētā, kā tika glābti izklaidēties gribētāji no ledus gabaliem jūrā, atcerējos, ka Igaunijā par glābšanu šādā gadījumā jāmaksā soda nauda. Tas jau nav nelaimes gadījums, bet brīva izvēle doties briesmās. Sods būtu uzliekams vismaz Ls 100 apmērā. Kādēļ mūsu nabadzīgajā valstī jāsniedz šāda palīdzība, ja izglābtie priecājās, ka pavizinājušies ar helikopteru, ar kuģi, bet otrā rītā atkal solīja doties meklēt tādus pašus piedzīvojumus.”
0
Sandris Maziks > kristaps_drone 09.04.2013. 17.45
sirtaki
Lai saldē savas olas pagalmā, sniega kaudzē, bet nelien uz nedroša ledus!!! Ļaut izdzīvot “Nāves ēnā” pirms vilkšanas krastā. Beidzas slimajiem bļitkošanas sezona, sākas kūlas dedzināšanas.
0
gliters > kristaps_drone 11.04.2013. 08.53
Valsti rauj podā nevis zemledus makšķernieki, bet plašā nozīmē “rēķinu piestādītāji” ar savu ikdienas darbību. Ja kas, nemakšķerēju ne vasarā, ne ziemā un pat neizprotu kaifu no šīs nodarbes, bet man vnk zb, līdz brošai un pāri galvai varnešu prakse risināt visas lietas uz vienkāršās tautas rēķina, izmantojot jebkuru izdevību sacerēt jaunas soda naudas un nodevas.
0
Inese Birzniece > kristaps_drone 09.04.2013. 17.26
Nu, nu. Ugunsdzēsējiem par dzēšanu, par policijas, ātro izsaukšanu. Par jebkādu palīdzību nelaimē nonākušam.
0
gliters > kristaps_drone 10.04.2013. 13.08
Lai vispirms parex žīdi atmaksā budžetā viņu dzīvību glābšanai iztērēto naudu, tad arī parunāsim par bļitkotājiem.
0
Rita Lazda > kristaps_drone 09.04.2013. 17.28
Ļoti neglīta doma, ja tā rēķina naudā – man sanāk plusā: 223 x Ls 200 000(aptuveni tik ir vērts cilvēks Latvijā) – Ls 10 000. Bez tam NBS eksistē lai aizsargātu cilvēku dzīvības un mantu, nevis iebruktu citās valstīs un šī ir tā reize, kad var izmēģināt savus spēkus reālā darbībā. VUGD Latvijā ir ļoti mazs budžets un viņiem katru gadu kaut kas ir jāknapinās, jo visam nepietiek – īpaši jaunas tehnikas un degvielas, nu un reāli par ko tad tika samaksāts – par degvielu, pilota darba samaksa(vismaz pilots nav bezdarbnieks un visiem viņa priekšniekiem arī alga sanāk :D), VUGD darbinieku alga, kuru viņi ugunsgrēku un citu ārkārtas situāciju gadījumā tāpat saņem. Tāpat tika lietots ekipējums un tehnika kurai ir sevi jāatpelna – jo tās stāvēšana dīkstāvē ir lieki izmesta nauda. Jā un Ls 45 iztērēt no nodokļu naudas par to, ka neaizgāja bojā 223 cilvēki ir stipri lētāk par uzpeldošo līķu savākšanu pavasarī un apbērēšanas izmaksām un iespējamām kompensācijām un tiesu darbiem pret valsti kura nespētu savā teritorijā palīdzēt. Un no otras puses Ls 10 000 ir ļoti lēta glābšanas operācija jebkuŗā valstī, un Latvijā arī dažiem valsts ierēdņiem tie ir mēneša ieņēmumi par vairākiem amatiem vai “darbu” padomēs – šis ir daudz sāpīgāks jautājums, no kura katru gadu valstij zūd miljoni un cilvēki, nevis, atvainojos, kapeiku pi**ju satraukumi(glābšanas izmaksas ir Ls 0,005 no katra Latvijas iedzīvotāja) par to kur pazūd nauda reālām un vajadzīgām nepieciešamībām.
0
gliters > kristaps_drone 10.04.2013. 16.12
Tā nu ir – ja mēs reāli nevaram panākt, lai valsts neatlaiž 1 miljardu lielu “glābšanas izdevumu” parādu 2 “izredzētajiem”, tad nav ko ļaut varnešiem novirzīt savas emocijas uz 223 pajoliņiem – “reņģēdājiem” nepaliks ne par mata tiesu labāk, ja katrs no viņiem šķirsies no tiem 40Ls. Visticamāk tā nauda aizies “savējo” prēmijās vai kāda augsti atalgota tētiņa “māmiņalgā”, vai vnk tiks “sazāģēta”.
0
gliters > kristaps_drone 10.04.2013. 14.48
Lieta ir tāda, ka varneši ir vienmēr gatavi iekasēt no sēdētājiem uz plānā ledus jau tagad, bet kā lai viņiem rada GRIBU kaut ko iekasēt no k&k?
Igaunijā vēlme sakārtot gan lielās, gan mazās lietas ir daudz lielākā līdzsvarā, nekā pie mums, turklāt tur nav k&k, kuru “glābšanas izdevumus” valsts faktiski ir norakstījusi.
Laikam paliksim katrs pie sava, bet es personiski neesmu ar mieru, ka man neviens nejautāja, vai gribu maksāt nodokļus k&k glābšanai, bet tagad manā, kā nodokļu maksātājas vārdā, valsts pieprasa līdz santīmam segt glābšanas izdevumus tādiem pašiem “reņģēdājiem”, kā es.
0
gliters > kristaps_drone 10.04.2013. 14.17
“…nu gan man jāatkārtojas – gan vienas, gan otras lietas var kārtot vienlaikus.”
Tikai teorētiski, jo mūsu varneši nav ieintersēti sakārtot lielās, toties modri seko, lai nepalaistu garām jebkādu iespēju uzvārīties uz ierindas cilvēka rēķina “mazo lietu sakārtošanas” vārdā.
Tāpēc atkārtošos arī es – piekritīšu, ka šiem bļitkotājiem kaut kas jāmaksā tikai tad, kad savus “glābšanas izdevumus” samaksās k&k, jo viens likums, viena taisnība visiem.
0
Inese Birzniece > kristaps_drone 10.04.2013. 10.29
Ciniķis. Tūkstošiem ļautiņu apzināti ik gadus dodas purvos dzērvenēs, daži ļaunprātīgi apmaldās; vēl esot tādi, kuri vasarā peldas, brauc ar laivām, daži ļaunprātīgi slīkst. Nu ja- glābšanas un drošības dienestiem jābūt pelnošām organizācijām, vēl cenrādi derētu.
0
dro > kristaps_drone 10.04.2013. 12.46
zirnekliene Šeloba. Desmitniekā! Sākumā rēķināja, ka Parex glābšana izmaksās “tikai” 200 miljonus, bet pēc tam iztērēja 5x vairāk, tagad uztraukums par 10 tūkstošiem:):):)
0
gliters > kristaps_drone 10.04.2013. 11.53
To mēs nezinam, vai ar viņu nodokļiem pietika, vai ne. Piekrītu arī, ka lilum lielais vairums bļitkotāju ir krievvalodīgie, taču tas nemaina lietas būtību – ir amorāli apspriest, kādos gadījumos dzīvības glābšana ir “līdzekļu šķērdēšana” un kādos nē. Otrkārt, kā jau teicu gan es, gan citi pirms manis – lielākajā daļā negadījumu var (īpaši ja labi grib) sameklēt pašu upuru vainu, taču ja pamatojoties uz šo valsts politika turpmāk būs “slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās”, tad nav nekāda pamatojuma uzturēt no nodokļiem glābšanas dienestus – tiešām, lai publicē cenrādi un dzīvo no pašu ieņēmumiem.
Varbūt sakārtosim prioritātes un ar sīkumiem sāksim nodarboties, kad tiks novērsta miljardu izsaimniekošana? Jo ir amorāli, ka ierindas cilvēkam jāatbild pēc pilnas programmas pat par kļūdu un neapdomīgu, kamēr “dzīves saimnieki” neatbild ne par ko. Tā jau līdz 1905.g. nav tālu…
P.S. Kur var būt vēl ačgārnāk – mēs mīlam lietas (materiālās vērtības) un lietojam cilvēkus.
0
gliters > kristaps_drone 10.04.2013. 10.35
Smieklīga izklausās cepšanās dēļ 10000 par nesaprātīgo bļitkotāju izpestīšanu, ja Parex’a darboņu glābšanai no krievu bandītiem ir iztērēts 1 miljards.
Glābšanas dienesti tiek uzturēti t.sk. par šo bļitkotāju samaksātiem nodokļiem un par kaut ko viņi maksā arī pērkot makšķerēšanas kartes.
Domu gājiens “biji vainīgs, par savu glābšanu maksā pats” ir vairāk, nekā slidens – ja kādam uz ielas ir palicis slikti ar sirdi, pilnīgi iespējams, ka objektīvi ņemot, pats vien pie tā vainīgs – neveselīgi ēda vai nodevās kaitīgiem ieradumiem. Ja tas tā būs bijis, arī lai pats maksā? Sāksim totālu privātās dzīves kontroli, lai zinātu, kuram šādos gadījumos rēķinu piestādīt, kuram – nē? Šādi var aiziet līdz pilnīgam absurdam…
Tāpēc jau Latvijā bērni nedzimst un vispār notiek depopulācija, ka valsts attieksme pret pilsoņiem ir tāda, ka vienkāršam cilvēkam valsts kāro piestādīt rēķinu nu jau pat par dzīvības glābšanu, bet “izredzētajiem” (te es nedomāju “izredzēto nāciju”) ir radīts bezmaz komunisms – “katram pēc vajadzībām”… Dīvaini, ka atrodas tie, kas šādu pieeju atbalsta – ka nesanāk kost pirkstā, kad “arguments” rēķina piestādīšanai būs, pemēram, tāds “pats vainīgs, dzirdēji brīdinājumu, ka ceļi slideni – kāpēc vispār kaut kur brauci?”
Vajag tik sākt…
0
gliters > kristaps_drone 10.04.2013. 13.45
Es domāju, ka visi šie bļitkotāji tos 40 ar astīti Ls no deguna pilnīgi noteikti sava mūža laikā ir samaksājuši nodokļos un nodevās, tāpēc šajā gadījumā pārmetumi “naudas izšķērdēšanā” ir netaisnīgi. “Mazo lietu” sakārtošana, nesakārtojot lielās, faktiski nerada neko citu, kā sociālo netaisnību ar visām ekonomiskajām un morālajām sekām, kas no tās izriet.
Turklāt jautājums paliek – cik ētiski ir rēķināt naudā cilvēka dzīvības cenu pat tad, ja cilvēks pats to apzināti vai neapzināti pakļauj riskam?
Otrs – vismaz es uzskatu, ka valsts pastāv cilvēku dēļ, nevis otrādi.
0
ineta_rr > kristaps_drone 09.04.2013. 21.02
Kāpēc sirtaki salika mīnusiņus? Ak bļitkotāji paši vainīgi? Bet lielākais vairums ugunsgrēku ir pašu vaina! Rupjākajos gadījumos aizmieg ar cigareti gultā, vidēji rupjos nav iztīrīti skursteņi vai tiek pārkurinātas krāsnis, maigākos neparūpējas par ēkas elektroinstalāciju, tad vēl droši vien kādu ugunsgrēku vismaz reizi pāris gados izraisa zibens (kur zibens novedējs?), bet galu galā paši vien ir vainīgi lielākajā vairumā gadījumu. Protams, ir jau reizes, kad tiešām notiek nelaimes gadījums vai ļaunprātīga dedzināšana, bet ne jau tik bieži.
Tad kāpēc pēkšņi slīcējiem vasarā un ugunsgrēku upuriem visos gadalaikos pēkšņi viss ir bez ierunām piedots, bet bļitkotājiem ne? Skauž? Kaut kādi kompleksi pret citiem?
0