Ministrija Šišona un LNSO situāciju risinās nākamgad

Šišons paziņo par aiziešanu no LNSO diriģenta amata

Kultūras ministrija (KM) nākamā gada sākumā plāno tikties ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) vadību un mūziķiem, lai spriestu par iespējām nākamgad risināt orķestrī izveidojušos situāciju saskaņā ar esošo budžetu un domātu par tālākajām darbībām. Taču uz papildu finansējumu LNSO varētu cerēt tikai 2014.gadā, aģentūru LETA informēja ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Annija Senakola.

Jau ziņots, ka pazīstamais diriģents Karels Marks Šišons ceturtdien paziņoja, ka no 2013.gada 1.janvāra aiziet no Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja amata. Iemesls šādai rīcībai tāpat kā pagājušajā gadā ir nepietiekamais finansējums LNSO, medijiem izplatītajā paziņojumā pauž Šišons.

KM atzīst, ka finansējums ir nepietiekams, tomēr ierēdņi ir pārliecināti, ka arī nākamgad kopīgi ar LNSO vadību spēs rast risinājumu šajā situācijā.

Ministrija uzskata, ka LNSO, tāpat kā pārējām kultūras iestādēm, finansējums ir nostabilizēts, taču, ja apstiprinātajā valsts 2013.gada budžetā kādam kultūras kolektīvam vai iestādei gribētu piešķirt vairāk līdzekļu, tad kādam to nāktos atņemt, un tas nav pieļaujams, uzsvēra Senakola.

“Iespēja palielināt finansējumu kultūras nozarei ir atkarīga no valsts budžeta iespējām un valsts ekonomiskās situācijas. Kaut situācija uzlabojas, kultūras joma arvien vēl turpina izjust krīzes ietekmi. Taču KM turpinās risināt jautājumu par finansējuma palielinājumu 2014.gada budžetā,” sola KM.

KM pozitīvi vērtē orķestra darbību Karela Marka Šišona vadībā, orķestra sasniegumus un panākumus un vēlas pateikties orķestra mūziķiem un Šišonam, uzsvēra Senakola.

Ministrijas aprēķini par vidējo algu uz visiem LNSO strādājošajiem liecina, ka tā ir 604 lati pirms nodokļu nomaksas. Šajā gadā plānotā atalgojumam atvēlētā summa ir 917 838 lati.

Šišons tomēr nevēloties apbēdināt publiku Rīgā un nolēmis „piedāvāt LNSO diriģēt koncertus 2013.gada februārī, martā un maijā, kuros bija ieplānots, ka es diriģēšu, lai nevienu neapbēdinātu. Šobrīd LNSO ziņā paliek izlemt, vai pieņemt vai noraidīt manu piedāvājumu, un paziņojums tiks veikts pienācīgā kārtā, kā tas tika apspriests”, vēsta diriģents. Viņš norāda, ka teorētiski viņa atkāpšanās nozīmē to, ka koncerti, kas ieplānoti ar LNSO 2013.gadā, būs jāatceļ, „jo man vairs nav līguma”.

Šišons paziņojumā norāda, ka viņa sadarbība ar LNSO ir ilgusi 13 gadus, sasniedzot virsotni 2009.gadā, „kad orķestris mani izvēlējās par galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju”. „Šajā laikā kopā esam piedzīvojuši daudzus neaizmirstamus muzikālus mirkļus, kas vēl ilgi paliks manā atmiņā un sirdī. Tomēr mūsu vissvarīgākais sasniegums bija tas, kā mēs pacēlām orķestra līmeni un padarījām to par vislabāko orķestri Baltijas valstīs, neraugoties uz finansiālajām grūtībām, ar kādām nācās saskarties visā valstī un jo īpaši Latvijas kultūras jomā kopš 2009.gada,” raksta Šišons.

Lai arī Šišons ir ļoti lepns par to, ka atstāj LNSO daudz augstākā muzikālā un profesionālā līmenī nekā tas bija, kad viņš kļuva par galveno diriģentu, bez pietiekama Kultūras ministrijas atbalsta nākotnē turpmāka sadarbība vairs nav iespējama. Šišons norāda, ka viņš jau vairakkārt publiski teicis – „ja Kultūras ministrija nepalielinās LNSO finansējumu, es atkāpšos no amata, jo jūtu, ka vairs nevarēšu stimulēt mūziķus, kuri ik dienas cīnās par izdzīvošanu”.

Šišons uzskata, ka ministrija turpina pakļaut mūziķus nepieņemamām un gandrīz necilvēcīgām algām un apstākļiem, tāpēc viņš vairs nevar paļauties uz daudzajiem solījumiem, kurus saņēmis, bet tie netiek pildīti. Kultūras ministrijas attieksmē pret LNSO šajos gados nav notikušas būtiskas izmaiņas uz pozitīvo pusi. „Tā visa rezultātā es jūtu, ka esmu zaudējis atbalstu no lielākās daļas LNSO mūziķu vidus, lai sasniegtu manus mākslinieciskos mērķus. Pēdējā gada laikā es neesmu spējis īstenot nevienu no maniem mākslinieciskajiem mērķiem, jo sajūtu pretestību no lielākas daļas LNSO mūziķiem, kuri varētu atbalstīt mani šajos jautājumos,” raksta Šišons.

Diriģents arī satraukts, ka „LNSO notiek būtiska šķelšanās visos jautājumos, kas skar viņus, un es vairs nevaru viņus ietekmēt kā agrāk”. Atmosfēra un vispārējā orķestra ikdienas darbība vairs nenotiek ar domu padarīt orķestri labāku, norāda Šišons. Viņam ir skumji, ka LNSO tagad galvenā interese ir izdzīvot – mākslinieciskā kvalitāte vairs nav prioritāte. „Tas ir tas iemesls, kas liek man saprast, ka mans laiks LNSO ir beidzies,” saka diriģents un lūdz piedošanu „manai mīļajai Rīgas publikai”.

2012. gada jūnijā atzinībā par nopelniem mūzikā Viņas Majestāte Anglijas karaliene Elizabete II piešķīra Šišonam Britu impērijas ordeņa virsnieka pakāpi (OBE). 2009. gada septembrī Šišons sāka darbu kā LNSO galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs. No 2011. gada septembra viņš ir arī Zārbrikenas Kaizerlauternes Vācu radio filharmoniskā orķestra galvenais diriģents. No 2006. līdz 2009. gada Šišons bija Grācas simfoniskā orķestra galvenais diriģents.

Paralēli darbam Zārbrikenā un Rīgā Šišons regulāri diriģē arī Vīnes Valsts operā, Berlīnes Vācu operā, Bavārijas Valsts operā Minhenē, Romas un Boloņas operteātros, Madrides “Teatro Real” un Barselonas “Gran Teatre del Liceu”.

Šišons ir pazīstamās latviešu operdziedātājas Elīnas Garančas dzīvesbiedrs.