Agronome: Sausuma dēļ uz augstām ražām nevar cerēt

Vēlāk sētiem vasarājiem trūkst mitruma, tie nedīgst, rapšiem neveidojas sānu zari

Ieilgušā sausuma dēļ situācija ar sējumiem sāk kļūt nopietna un uz augstām ražām šogad vairs nevar cerēt, vēsta aģentūra LETA, atsaucoties uz Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītāju Ingrīdu Grantiņu.

“Situācija sāk kļūt nopietna, jo īpaši Zemgalē un Kurzemē, kur nokrišņi nav bijuši kopš sniega nokušanas. Uz augstām ražām cerēt šogad nevaram, jo sausais pavasaris nav veicinājis ziemāju cerošanu, kas būtiski ietekmē ražu. Vēl varam cerēt uz graudu kvalitāti, kas kaut nedaudz spēs kompensēt ieguldītos līdzekļus graudu audzēšanā,” norādīja agronome.

Raksturojot sējumu kvalitāti, Grantiņa sacīja, ka ziemas kvieši pēc grūtās ziemas patlaban ir salīdzinoši labākā stāvoklī nekā citas kultūras. Ar ziemas rapsi esot sliktāk. “Pirmkārt, ziemas iespaidā reti kurš rapša sējums ir ar optimālu augu biezību, turklāt tagad no sausuma neveidojas sānu zari, līdz ar to uz augstām ražām arī nevaram cerēt. Vasarāji – kvieši, mieži, rapsis – nupat apsēti. Agrākie sējumi jau sadīguši un turpina attīstību, bet vēlāk sētie mitruma trūkuma dēļ vēl nedīgst.”

Arī Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas vadītājs Gints Melkins iepriekš norādīja, ka ieilgušais sausums varētu atstāt negatīvu ietekmi uz sējumiem un jauno ražu. “Kopš sniega nokušanas nav lijis lietus, lauki ir izžuvuši, un ziemājiem sāk trūkt mitruma – augi paliek bāli, jo mitruma trūkuma dēļ no augsnes augi pietiekami nevar uzņemt barības vielas. Turklāt arī lauksaimnieki nevar uzsēt ziemājiem nepieciešamo papildu mēslojumu, jo uz sausas zemes mēslojums neizšķīst, neiesūcas augsnē, un augi to nevar uzņemt. Ja tuvākajā laikā nelīs, tad sausums atstās negatīvas sekas uz ražu, – tā varētu būt mazāka nekā plānotā,” norādīja Melkins.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem atbilstoši tirgus pieprasījumam un augošajām iepirkuma cenām arvien vairāk tiek audzēti kvieši, kuru īpatsvars kopējā graudaugu platībā pieaudzis no 53% 2009.gadā līdz 57% 2010.gadā. Savukārt rapša sējplatības pret 2009.gadu pērn pieaugušas par 17,3% jeb 162 000 hektāru.

Tikmēr iznīkušo un nenovākto graudaugu sējumu īpatsvars 2010.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis vairāk nekā divas reizes un veidoja 24 200 hektārus jeb 4,5% no kopējās graudaugu sējplatības. Nenovākti palika vai iznīka 4,7% rudzu, 5,9% vasaras miežu, 10,4% auzu, 20,7% griķu sējumu.