Kravcovs piemērotu latviešu valodas kursu atradis AAE

Grozījumos noteiktos piecus mēnešus valodas apguvei deputāts uzskata par pārāk īsu termiņu

“Saskaņas centra” (SC) deputāts Valērijs Kravcovs piecu mēnešu ilgu termiņu latviešu valodas apguvei uzskata par īsu, jo latviešu valoda esot grūta, trešdien vēsta aģentūra BNS.

Šādi Kravcovs izteicies par Saeimas Juridiskajā komisijā skatītajiem grozījumiem Kārtības rullī, kas attiecas uz deputāta izslēgšanas procedūru nepietiekamās valsts valodas prasmes dēļ. “No personīgās pieredzes varu teikt, ka pieci mēneši valodas apguvei ir nepietiekami, par to es pārliecinājos pats. Latviešu valoda ir grūta valoda,” atzina Kravcovs.

Viņaprāt, cittautieši Latvijā saskaras ar problēmu, ka nav labu mācību grāmatu. Deputāts norādīja, ka pats tādu esot atradis lidostā Arābu Emirātos (AAE). “Es saskāros ar problēmu – valstī nav adekvātu materiālu, metodisko līdzekļu valodas apguvei. Man izdevās iegādāties latviešu valodas apguves kursu lidostā Arābu Emirātos. Latvijā līdz pat šim nevaru atrast neko piemērotu. Internetā arī nav labu resursu, bet esošie nav efektīvi,” pieredzē dalījās deputāts.

Frakcija deputātam nolīgusi augsti kvalificētu latviešu valodas pasniedzēju, kuras profesionālisma dēļ viņš sajutis progresu valodas apguvē, tomēr lielu spēju apgūt valodas viņam neesot. Viņš atzinis, ka panākumi jebkuras valodas apguvē atkarīgi arī no cilvēka spējām iemācīties valodu, bet tādu spēju viņam diemžēl neesot.

Grozījumi Saeimas Kārtības rullī un iespēja atņemt deputātam mandātu valodas nepietiekamās prasmes dēļ, viņaprāt, ir pretrunā demokrātiskas sabiedrības normām. Kravcovs arī uzskata, ka tiesībām ierosināt kādu deputātu pakļaut valodas pārbaudei jābūt lielākam skaitam deputātu nekā tikai desmit. Loģiski būtu, ja tam būtu vajadzīga vismaz puse deputātu.

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti sākuši skatīt grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas pašlaik noteic, ka parlaments var izslēgt deputātu no Saeimas sastāva, ja viņš neprot valsts valodu tādā apmērā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. Tomēr likumā nav procedūras, kā to konstatēt. Šis jautājums kļuvis aktuāls pēc Kravcova ievēlēšanas Saeimā. Viņa valodas zināšanas apšaubījusi Nacionālā apvienība, lūdzot izvērtēt mandāta atņemšanu deputātam.

Grozījumi Kārtības rullī paredz, ka deputāta valsts valodas zināšanas varēs apšaubīt desmit deputāti, kuriem būs tiesības iesniegt lēmumprojektu par deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi. Lēmumprojektam būs jāpievieno faktisko apstākļu izklāsts. Projektu bez debatēm nodos Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, kas mēneša laikā slēgtā sēdē izvērtē nepieciešamību deputāta nosūtīšanai uz valsts valodas prasmes pārbaudi un par to ziņo Saeimai.

Ja Saeima atbalstīs pārbaudes nepieciešamību, tas ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā būs jāveic Valsts izglītības satura centrā. To varēs kārtot ne vairāk kā divas reizes. Taču iecerēts arī, ka vismaz desmit deputāti varēs lūgt valsts valodas pārbaudes termiņa pagarināšanu. Deputātam būs tiesības arī apstrīdēt pārbaudes rezultātus, ja viņš tiem nepiekritīs.

Ja tiks konstatēts, ka deputāta zināšanas nav pietiekamas vai viņš piecu mēnešu laikā nebūs veicis latviešu valodas pārbaudi, Saeima balsos par deputāta izslēgšanu no Saeimas. Tad Mandātu, ētikas iesniegumu komisijai būs iesniedz Saeimā lēmumprojekts par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva.