Rektoru padomes vadītājs uzskata, ka, pārejot uz kredītu sistēmu, aizbrauks vēl vairāk jauniešu
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, kā arī izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS) un Latvijas Studentu apvienības (LSA) sabiedrisko attiecību vadītāja Jurita Krūma iebilda pret Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) priekšsēdētāja Roberta Ķīļa priekšlikumu atteikties no valsts budžeta finansētām vietām augstskolās un pāriet uz ilgtermiņa valsts kredītu sistēmu, vēsta aģentūra LETA.
SAK aprīļa vidū iepazīstinās sabiedrību ar trijiem augstākās izglītības finansēšanas modeļiem, no kuriem vienā paredzēts atteikties no valsts budžeta vietām augstskolās.
Broks iebilda, ka esošajos valsts ekonomiskajos apstākļos nav iespējams pāriet uz kreditēšanas sistēmu. “Jau patlaban dārgajās studiju programmās jaunieši studē tikai par valsts budžeta līdzekļiem, viņi neņem studiju kredītus. Pat ja jaunieši vēlēsies studēt dārgajās studiju programmās, diezin vai viņi uzdrošināsies uzņemties tik lielas kredītsaistības ilgtermiņā,” norādīja Broks, piebilstot, ka zobārstniecībā un citās programmās bieži vien jāmaksā 4000 latu gadā. Viņš arī atgādināja, ka dārgākajās studiju programmās tiek sagatavoti speciālisti prioritārajām tautsaimniecības jomām.
Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis pauda izbrīnu, kādēļ SAK pārstāvji neiesaistījās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupā, kas arī izstrādāja augstākās izglītības finansēšanas modeli, bet strādāja atsevišķi. Viņš uzskata, ka pārejot uz studiju kreditēšanas sistēmu, no valsts aizbrauks vēl vairāk jauniešu.
LSA pārstāve Krūma aicināja valsts amatpersonas neatbalstīt atteikšanos no valsts budžeta vietām studijām augstskolās. Jo daudzi studenti spiesti paralēli studijām strādāt un uzturēt savus vecākus. “Eiropas līmenī bezmaksas izglītība tomēr nozīmē ne tikai ieguldījumu tautsaimniecībā, bet arī nācijas garam. Cilvēks, kurš ir studējis par valsts līdzekļiem to studiju programmu, kas viņam ir vispiemērotākā, darba tirgū spēj sniegt lielāku ieguldījumu,” teica Krūma.
Komentāri (15)
ingus 30.03.2011. 16.47
Manuprāt vismaz medicīnā šāda sistēma būtu ļoti efektīga, jo savādāk izveidojas situācija, ka cilvēks izskolojas šeit par valsts līdzekļiem par mediķi un tad aizbrauc strādāt ārzemēs. Tikai šai kredītu sistēmai vajadzētu iet roku rokā ar kredītu dzēšanas mehānismu (kas cik saprotu ir piedāvāts Ķīļa piedāvājumā), kā arī ar stipendiju sistēmu izcilībām.
Un otra lieta, es tiešām nesaprotu, kāda velna pēc 3-4 valsts augstākās izglītības iestādēm ir savā starpā jāsacenšās ar juristu bakalaura programmām? Man jau pārmērība šķiet, ka mediķus sagatavo gan LU, gan RSU, bet šīm reformām jau Broks ir par mīkstu, un jebkura šāda veida reforma ir Latvijas nākotnes apdraudējums par ko bazūnē rektori.
3
Zaiga > ingus 31.03.2011. 00.56
Parakstos zem katra vārda!
0
lama > ingus 30.03.2011. 21.04
Medicīna ir labs piemērs. Parēķini, cik gadus cilvēkam būtu jāstrādā, lai viņš ar LV ārsta algu atdotu 6 + 5 gadu ilgas, dārgas medicīnas studijas. Ar nepacietību gaidu SAKa piedāvājumu.
0
lindamarisfam > ingus 30.03.2011. 23.42
@JanisBernats
1) Neviens neliek strādāt valsts sistēmā. Skan varbūt skarbi. Bet man izskatās, ka valsts pati virzās uz savas medicīnas sistēmas sagraušanu; attiecīgi medicīna aizvien vairāk privatizēsies. Un principā tur nekā nenormāla nav. Savukārt privātajā tirgū mediķi saņems šī tirgus kapacitātei atbilstošu atalgojumu.
Nekur pasaulē (izņemot Kubu) laba medicīna nav par velti, un tai arī nav jābūt! Un mediķim jābūt prestižai un labi atalgotai profesijai (pie attiecīga profesionālisma, protams). Tas ir lietu dabā.
Tāpat kā ir lietu dabā, ka medicīna var arī nebūt viegli pieejama (kas ir tās dārdzības blakne). Latvijā cilvēki šajā ziņā ir izlaisti.
2) Daudziem mediķiem Latvijā ir neadekvāti zems atalgojums. Tā ir problēma, bet nedrīkst uz šīs vienas problēmas rēķina nerisināt citas. Iespēju robežās, protams, jārīkojas kompleksi, bet izglītības sistēma var piecreiz nogrimt, pirms medicīnas sistēma sakārtosies. Savukārt šis būtu pozitīvs impulss.
3) Zobārsts kā reizi ir labs piemērs. Visa nozare privāta! Starp citu, nav arī dzirdēts, ka zobārsti pēc studijām īpaši izbrauktu.
Tad vēl visa epopeja ar zobārstu kabinetu aprīkošanu. Visā pasaulē tā ir viņu lielākā galvassāpe uz visu atlikušo mūžu, jo viņi atdod kredītu par kabineta aprīkojumu.
Izglītība šajā gadījumā ne ar ko principiālu neatšķiras no kabineta aprīkojuma – tā ir investīcija.
4) Pasaulē ir daudzas valstis, kurās vispār nav bezmaksas augstākās izglītības. Un vai tādēļ tajās nav universitāšu, mediķu, tehnisko speciālistu… Vienkārši tad ir a) reālistiski jāizvērtē savi nākotnes plāni, b) atbildīgāk jāattiecas pret studijām, c) vajadzīgs bagāts tētuks (ja ir c, a un b var nebūt). Ne velti studijas “uzreiz pēc vidusskolas” nebūt nav universāli izplatīta parādība.
Skan varbūt krietni skarbāk, kā es to pats redzu. To visu var mīkstināt ar dažādiem izņēmumiem un bonusiem. Bet pamatparadigmai jābūt tieši šādai. Šī sabiedrība (ieskaitot rektoru un studentu padomes) grib naudu, bet negrib strādāt. Attiecīgi viņus pie vietas var nolikt tikai tirgus.
Ja rektori saka, ka cilvēki neņems kredītu dārgajiem kursiem, tas nozīmē, ka:
1) mācību iestāde nenodrošina pietiekami kvalitatīvu izglītību, lai to varētu atpelnīt;
2) cilvēks nav piemērots šīm studijām vai neredz savas/šīs profesijas perspektīvas;
3) šī mācību iestāde/kurss Latvijā ir lieks;
4) kurss ir nevajadzīgi sadārdzināts, un to ir iespējams pārdot arī par zemāku cenu.
utt.
Lieliski! Tātad mēs esam atbrīvojušies no veselas rindas problēmu, vienkārši konfrontējot visas puses ar realitāti.
0
austrisv 30.03.2011. 16.38
Bet, ko gan citu, lai viņi iebilstu: mazāk naudas no budžeta un mazāk budžeta vietu, un mazāk šiem augstskolu un mazāk rektoru! kurš tad sev kapu pats raks. Skaidrs, ka iebilst un iebildīs un organizēs protestus, jo neba jau sev paši to roku cirtīs, kas baro viņus.
0
Una Grinberga 30.03.2011. 17.44
Visu cieņu SAK. Tā, manuprāt, ir viena no lielākajām pievienotajām vērtībām, ko Zatlers savā laikā ir iniciējis. Ir arī savas kļūdas Ķīlis pielaidis, bet katrā ziņā viņš skatās ilgtermiņā un attiecībā uz izglītību mums cits modelis neder, jo cilvēkiem ir jānes atbildība par saviem lēmumiem. Nu, nav ja grūti arī izstrādāt kaut kādus papildus noteikumus, ka, ja valsts kļūdās ar prognozēto pieprasījumu, tad to “kredītņēmēju” atbrīvo un ļauj strādāt citā nozarē vai ārvalstīs, bet tam noteikti nevajadzētu būt par pašmērķi – iegūt izglītību par brīvu un pazust uz kādu labi apmaksātu darbu ārvalstīs uz visiem laikiem!
Suns sev pats asti nenokodīs – tā arī rīkojas rektori!
0