Ja Ēģiptes nemieri nebūs ilgstoši, to iespaids uz finanšu tirgiem būs īslaicīgs un pārejošs
Viens no Ziemeļāfrikas nemieru iemesliem ir pārtikas izejvielu – rīsu un kviešu – cenu pieaugums, tā biznesa portālam "Nozare.lv" norādījis ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Wealth Management" Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds.
Viņaprāt, krīze Ēģiptē vismaz daļēji ir sekas pārtikas cenu kāpumam, lai arī patlaban situācija, piemēram, pasaules akciju tirgos, ir stabilizējusies. "Šķiet, ka ārpus Ēģiptes un Tunisijas investori jau mēģina palielināt akciju ieguldījumu apjomu pēc pagājušās nedēļas cenu samazinājuma," teica Rozenfelds.
Viņš norādīja, ka naftas tirgū pēdējā laikā ir parādījušās būtiskas atšķirības starp Eiropas un ASV jēlnaftas cenām. ASV naftas krājumi esot pieauguši, neļaujot tās cenai palielināties, kamēr Eiropā "Brent" markas naftas cena ir strauji reaģējusi uz situācijas saasināšanos Tuvajos Austrumos.
"Ja Ēģiptes nemieri nebūs ilgstoši, tad to iespaidam uz pasaules finanšu tirgiem vajadzētu būt īslaicīgam un pārejošam. Arī naftas cenām abpus Atlantijas okeānam šādos apstākļos vajadzētu atkal tuvināties, iespējams, starp 90 un 100 dolāriem par barelu," pieļāva Rozenfelds.
Ja naftas cenas tomēr turpinās pieaugt Ēģiptes nemieru vai arī vienkārši globālās ekonomikas atkopšanās un pieprasījuma pieauguma dēļ, tad OPEC kartelis noteikti mēģināšot palielināt naftas ieguves apjomus.
"Latvijas iedzīvotāju maciņus iepriekšminētie notikumi varētu ietekmēt caur pārtikas un degvielas cenu pieaugumu, tomēr domāju, ka rīsu cenas kāpuma iespaids uz Latvijas patērētāju pirktspēju būs daudz mazāks nekā Tuvajos Austrumos," teica eksperts.
Jau vēstīts, ka naftas cenas pasaules tirgū otrdien, 1.februārī, nedaudz samazinājās, taču joprojām turējās virs 100 dolāru par barelu atzīmes, kas skaidrojams ar bažām par Ēģiptes nemieru negatīvo ietekmi uz naftas plūsmu cauri Suecas kanālam. Ēģipte nav nozīmīga naftas ražotājvalsts, taču tajā atrodas svarīgais Suecas kanāls, pa kuru tiek transportēti aptuveni 2,4 miljoni barelu naftas dienā. Investori bažījas, ka līdzīgas demonstrācijas tām, kas skārušas Tunisiju, Jemenu un Jordānu, varētu izvērsties arī citās ar naftu bagātajās Tuvo Austrumu valstīs.
Komentāri (35)
maris 02.02.2011. 19.50
Un pārtikas cenas aug dēl ASV Bankas inflācijas eksporta drukājot dolārus. Tas izraisa nestabilitāti, kas savukārt palielina ASV dolāra vērtību neskatoties uz sadrukāto. Līdz ar to, pašā ASV inflācija aug lēnāk, bet tā tiek eksportēta.
Pagaidām izskatās, ka nemieri Ēģiptē būs ilgi, un ASV Banka turpinās drukāt dolārus vismaz pusgadu, tā kā pārtikas cenu izraisīti nemieri būt arī citās relatīvi trūcīgās valstīs. Varbūt arī Latvijā.
Ļoti riskanta spēle. ASV banku izmaksātie bonusi 2010. gadā sasnieguši visu laiku rekordu. Un viss tas krīzes laikā, neradot nekādu vērtību, neaizdodot naudu biznesiem kam tā vajadzīga. Liekēžu kasta,kas pamanās kontrolēt ASV valdības un ASv bankas rīcību savas peļņas nolūkos pat krīzes laikā.
1
0
0
Atbildēt
@lebronj2356 > maris 02.02.2011. 21.13
Tā ir viena monētas puse, bet neba jau viss ir dolāros. Man liekas, ka lielāka problēma ir, ka šī visa kolosāli sadrukātā nauda atrodas ierobežotās rokās, jeb banku karteļos, spekulantu kontos, utt. Un šie alkatīgie turētāji biržās spekulē uz ko vien iespēj, tā mums veidojas naftas burbuļi, pārtikas burbuļi, NĪ burbuļi un citas afēras. Visi šie burbuļi plīst, bet savā gaitā rada postošas sekas. Par pamatu tiek celta histērija, visādas likstas, lai attaisnotu cenu skrējienus – patiesība gan pārtikas pasaulei ir gana, gan arī enerģijas, taču tā ir nevienmērīgi izplatīta uz planētas, no kā rodas ķibeles.
Es domāju, ka beigās mēs būsiem spiesti atgriezties pie kaut kā līdzīga dārgmetālu standartam, kad nauda ir nodrošināta ar kaut ko, nevis tikai spekulantu iegribām, bet ceļš pie tā nebūs viegls !
0