KNAB ierosināta disciplinārlieta arī pret Strīķi

Darbinieku ziņojumā nopietnākie pārmetumi par informācijas nopludināšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis ierosinājis disciplinārlietu arī pret savu vietnieci Jutu Strīķi, vēsta portāls pietiek.com. Portālā publiskots arī KNAB vadītāja vietnieku ziņojums pārraugam premjerministram un ģenerālprokuroram par Vilnīša 76 pārkāpumiem. Starp tiem īpaši nopietni ir pārmetumi par iespējamu operatīvās un klasificētās informācijas nopludināšanu, kas būtu pamats rosināt Saeimu lemt par KNAB priekšnieka atstādināšanu.

Disciplinārlieta ierosināta par KNAB priekšnieka vietnieces korupcijas apkarošanas jautājumos Strīķes oktobra beigās bez saskaņošanas ar priekšnieku sniegtajām intervijām trijiem medijiem – portālam Pietiek, TV3 un TV5 raidījumam ''Bez cenzūras''. Jau vēstīts, ka 25.novembrī Vilnītis disciplinārlietu ar līdzīgu ieganstu ierosināja pret otru savu vietnieku Alvi Vilku.

Intervijās Strīķe kritiski izteicās par Vilnīša piedāvāto KNAB reorganizācijas shēmu, kas bija konceptuāli atbalstīta Valsts prezidenta valdītās Nacionālās drošības padomes (NDP) iniciētajā starpinstitūciju komisijā. Strīķe norādīja, ka Vilnīša darbība ir pretrunā ar KNAB izveidošanas mērķi un, īstenojot Vilnīša iecerēto KNAB reorganizāciju, faktiski tiktu mazinātā KNAB loma korupcijas apkarošanā. Vairāku ekspertu vērtējumā Vilnīša iecerētā KNAB reorganizācija oligarhiem ļautu beidzot tikt vaļā no Strīķes, jo jaunā KNAB pārvaldes shēma viņas amatu nemaz neparedz.

Strīķe piektdien saņēmusi Vilnīša rīkojumu par disciplinārlietas ierosināšanu. Kā raksta Pietiek, Vilnīša rīkojums par disciplinārlietu pret Strīķi, iespējams, ir prettiesisks, jo nokavēti lietas ierosināšanas termiņi. Saskaņā ar likumdošanu disciplinārlietu var ierosināt mēneša laikā pēc pārkāpuma izdarīšanas. Interviju portālam Pietiek Strīķe sniedza 28.oktobrī, līdz ar to piektdien, 3.decembrī, likumā noteiktais termiņš būtu nokavēts.

Jau vēstīts, ka KNAB darbinieki vēstuli par Vilnīša pārkāpumiem biroja pārraugam premjerministram Valdim Dombrovskim (''Vienotība'') un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram iesniedza pirms nedēļas, reakcijas no amatpersonām pagaidām nav. KNAB vadītāja vietnieku iesniegumā starp 76 punktiem minēta virkne tādu faktu, kuri prasītu nopietnu izmeklēšanu un var kalpot par pamatu, lai aicinātu Saeimu lemt par Vilnīša atbilstību amatam.

Iesniegumā teikts, ka Vilnītis un ar viņa ''svētību” pieņemtie KNAB darbinieki, iespējams, nopludina operatīvo informāciju, kas ir būtiski ietekmējusi izmeklēšanu, iespējams, pat izjaukusi kādu KNAB sāktu kriminālprocesu. Dokumentā minēts fakts, kas ļauj secināt, ka Vilnītis, izmantojot savas pilnvaras, bez saskaņošanas ar izmeklētājiem izbeidzis pārbaudes par augstām amatpersonām, to vidū ar iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci (''Vienotība'') un Ceļu satiksmes drošības direkcijas priekšnieku Andri Lukstiņu saistītās administratīvās pārbaudes lietās.

Neoficiāli izskan, ka pamats rosināt Saeimu lemt par Vilnīša atstādināšanu ir vairāk nekā pietiekams, jo uzskaitītie pārkāpumi nav tikai formāli. Taču galvenais esot jautājums, vai politiķiem tam pietiks gribas un vai KNAB priekšnieka lieta netiks ''sakārtota” Saeimas partiju kuluāru sarunās, lai tas būtu izdevīgi politiskajai varai. Otrs jautājums ir – vai ģenerālprokuroram Kalnmeieram, ņemot vērā viņa apstiprināšanas aizkulises un Saeimas kuluāros izskanējušās norādes par apsūdzētā Ventspils mēra, ZZS faktiskā vadītāja Aivara Lemberga atbalstu, būs drosme sākt nopietnu izmeklēšanu par Vilnīša darbību.

Vilnītis KNAB priekšnieka amatā tika izraudzīts Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības laikā 2009.gada februārī. Viņš toreiz tika saistīts ar Aināra Šlesera partijas LPP/LC un Lemberga ietekmi.  Balsojums par Vilnīša apstiprināšanu KNAB priekšnieka amatā () notika 2009.gadā 12.martā. Balsojums bija slēgts. Par Vilnīti balsoja 63 deputāti, pret – 25. Vilnītis amatu ieguva ar toreizējās koalīcijas – TP, LPP/LC, ZZS, TB/LNNK atbalstu. Pret bija ''Vienotības'' partijas – ''Jaunais laiks'', ''Pilsoniskā savienība'', ''Sabiedrība citai politikai'', kā arī apvienība PCTVL. Apvienībai ''Saskaņas centrs'' toreiz bija brīvais balsojums. Saskaņā ar likumu Saeimā KNAB priekšnieku ieceļ amatā uz pieciem gadiem, un tikai Saeima ir tiesīga lemt par biroja priekšnieka atstādināšanu.