Eksperte: mulsina algu kāpums sabiedriskajā sektorā

Rodas jautājums par nākamā gada budžeta konsolidāciju un kvalitatīvām pārmaiņām

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati par darba algas pieaugumu šī gada 2.ceturksnī, kas sabiedriskajā sektorā rāda pat 6,4% kāpumu ir mulsinoši, uzskata ''Swedbank'' vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Šāda tendence varot liecināt pat par sabiedrības šķelšanās risku.

Pēc viņas vērtējuma, lielā mērā ievērojamais pieaugums skaidrojams ar sezonāliem faktoriem, piemēram, 2.ceturkšņa vidēja alga parasti ir lielāka par 1.cetukšņa algu, kas saistīts ar atvaļinājuma naudu un piemaksām. Tomēr pērn sezonālais kāpums izglītības un enerģetikas sektorā bijis pat lielāks. Pērn bija ievērojams algu samazinājums, piemēram, skolotājiem, kam var sekot atsitiens, jo algām sabiedriskajā sektorā tomēr ir jābūt salīdzināmām ar privāto sektoru, secina eksperte.

Šie dati liek uzdot divus jautājumus, norāda Strašuna. Pirmais – kā tas ietekmē valsts budžetu un nepieciešamo konsolidāciju nākamgad, vai algu kāpuma dēļ nenāksies samazināt izdevumus kaut kur citur. Otrs – vai algu pieaugums iet kopā ar kvalitatīvām pārmaiņām, tas ir, produktivitātes kāpumu. ''Paaugstinot algas vairāk, nekā to pamato ražīguma izaugsme, mēs atkal riskējam uzkāpt uz tā paša grābekļa kā pirms dažiem gadiem un atkal saskarties ar konkurētspējas problēmām,'' secina eksperte.

Pēc CSP datiem, bruto darba alga šī gada 2.ceturksnī kopumā valstī palielinājās par 2,9%. Lielo pieaugumu sabiedriskajā sektorā statistiķi pamato ar izmaksātajām neregulārajām piemaksām  valsts un pašvaldību komercsabiedrībās, atalgojuma palielinājumu pašvaldībās un to padotības iestādēs. Privātajā sektorā algu kāpums 2.ceturksnī bija vien 0,6%, dažās nozarēs vērojams samazinājums.

Kā norāda Strašuna, algu kāpums stiprina patēriņu, tomēr būtiskam algu pieaugumam bieži vēl arvien nav pamata. ''Bezdarbs vēl ir ļoti liels, budžeta konsolidācija vēl ir jāveic, un konkurētspējas stiprināšana vēl joprojām ir ļoti būtiska, lai noturētu eksporta izaugsmi un sekmētu valsts ekonomikas atkopšanos,'' riskus uzskaita speciāliste.

Viņa pieļauj arī tādu scenāriju, kad algas kāpj pie augsta bezdarba, kas būtu saistīts ar prasmju neatbilstību tirgum. Par to liecina arvien biežāk dzirdami gadījumi, kad uzņēmumi nevar atrast kvalificētus darbiniekus, neskatoties uz lielo bezdarbnieku skaitu. Tas rada tā saukto ''divu ātrumu sabiedrības'' risku, proti, tiem, kam ir darbs, situācija pakāpeniski uzlabojas, kamēr tiem, kam darba nav, tā neuzlabojas. Rezultātā palielinātos nevienlīdzība, pastiprinātos sociālie riski, emigrācija, tiktu apdraudēta pensiju sistēmas ilgtspēja, norāda Strašuna.