Eirozonas valstis budžeta nosacījumus nav ievērojušas vairāk nekā pusi eiro lietošanas laika
Eirozonas dalībvalstis pārkāpušas tām saistošos fiskālos noteikumus biežāk nekā pusi no laika, kopš tās pievienojās Eiropas vienotās valūtas savienībai, liecina "Bloomberg News" apkopotā informācija, vēstī aģentūra LETA. Vienīgi Somija un Luksemburga ievērojusi abas noteiktās prasības katru gadu.
Dati rāda, ka 16 eirozonas valstis nav ievērojušas vienu vai abas Eiropas Savienības (ES) noteiktās budžeta prasības 57% no laika, kad tās ieviesa eiro. ES fiskālie noteikumi paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3%, bet parādsaistības – 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Valstu apņemšanās ievērot fiskālos noteikumus izrādījusies "retoriska, nevis reāla", veicinot reģiona finanšu krīzi, norādīja "Bloomberg News" pārstāvis, bijušais Lielbritānijas Centrālās bankas valdes loceklis Deivids Blenčflauers.
No valstīm, kas eirozonā atradušās kopš tās izveidošanas 1999.gadā, Beļģija un Itālija nav ievērojusi vienu vai abas fiskālās prasības visus 11 gadus.
Savukārt Grieķija nav spējusi sasniegt budžeta prasības visus deviņus dalības gadus. Kā ziņots, bažas, ka Grieķijas finanšu problēmu dēļ Eiropa atkal nokļūs recesijā, izraisījušas akciju biržu kritumu līdz sešu mēnešu zemākajam līmenim, eiro vērtībai pret ASV dolāru samazinoties līdz zemākajam līmenim kopš 2006.gada.
ES dalībvalstu finanšu ministri 21.maijā rīkotajā sanāksmē Briselē vienojās noteikt bargākas sankcijas valstīm, kurās vērojams augsts budžeta deficīts. Vācija ierosinājusi šādām valstīm piemērot naudas sodu 0,5% no IKP, ja tās nesamazinās budžeta deficītu līdz noteiktajam līmenim. Līdz šim eirozonas pastāvēšanas vēsturē neviena valsts nav saņēmusi soda naudu par fiskālo noteikumu pārkāpšanu.
Savukārt Vācijas bankas "Deutsche Bank" analītiķi brīdina, ka .eiro krīze var izraisīt atkārtotu globālo recesiju. Ja ES izstrādātais eiro stabilizācijas mehānisms 750 miljardu eiro (527,1 miljarda latu) vērtībā nespēs mazināt satraukumu finanšu tirgos, ASV IKP izaugsme turpmāko gadu laikā var samazināties par 0,5-1%, norāda eksperti. "Ja šī glābšanas programma cietīs neveiksmi pavisam, tad mūs sagaida krietni negatīvāka aina, pastāvot iespējamībai piedzīvot atkārtotu recesiju," prognozē bankas analītiķi. Eiropas finanšu problēmas var negatīvi ietekmēt arī starptautisko tirdzniecību.
Komentāri (12)
disassociative 26.05.2010. 08.41
Izskatās, ka eiro varētu būt kirdik pēc pavisam neilga laika. Un Eiropas Savienībai arī. Vai tiešām piepildīsies astrologu prognozes? Pēc prognozēm drīzumā jāizjūk eirozonai un Eiropas Savienībai arī.
0
Pauls Bankovskis 25.05.2010. 20.06
Atkāpties no Eiro nav politiski sagremojams priekšlikums. Toties skaidrs, ka nevar sagaidīt, ka valstis labprātīgi pildīs dotos solījumus, ja nav negatīvas sekas nepildīšanas gadījumā.
Eiropas kopienei nepieciešams vienoties par sankcijām pret neatbildīgajām valstīm. Pārtraukt subsīdijas un atcelt balstiesības būtu labi sodi. Tikai ar reālu draudu varēs panākt disciplīnu šai jautājumā.
0
aivars_silins 25.05.2010. 19.52
Bez nopietnām reformām eirozonai nav nākotnes. Vai nu EIropas centrālā banka visu ņem savā kontrolē, jeb viss tas kolhozs jāklapē ciet. Faktiski tas nozīmē Eiropas federāciju. Jeb arī katra valsts lieto savu naudu. Citu variantu vienkārši nav. Tad, kad politiķi, nevis ekonomisti, sāk regulēt finanses, vienmēr sagaidāmas ziepes. Manuprāt, tā.
0