Aviokompānijas paziņojušas, ka industrijas zaudējumu apjoms ir lielāks nekā laikā, kad ASV piedzīvoja 11.septembra uzbrukumus
Starptautiskā Gaisa transporta asocācija kritizē Eiropas valstu valdības par veidu, kādā slēgta gaisa satiksme pēc tam, kad Īslandes vulkāna izmesto pelnu mākonis pārņēmis lielu daļu Eiropas, traucējot gaisa satiksmi, ziņo BBC.
“Lēmums, ko Eiropa ir pieņēmusi, ir bez risku novērtējuma, bez konsultācijām, bez saskaņošanas, bez pārraudzības,” BBC citē asociācijas vadītāju Džovanni Bisinjani. “Eiropā joprojām izmanto sistēmu, kas ir balstīta uz teorētisku modeli, kas nestrādā, tā vietā, lai izmantotu sistēmu un pieņemtu lēmumus, kas balstīti uz faktiem un risku novērtējumu,” viņš sacīja.
Pēc Bisinjani teiktā, aviopārvadātāji saistībā ar dīkstāvēm zaudē 250 miljonus dolāru (129,7 miljonus latu) dienā.
Latvijas nacionālā lidsabiedrība “ariBaltic” savus zaudējumu aprēķinus sola nosaukt otrdien. "Katrā ziņā pašlaik zaudējumi tiek aprēķināti, bet tas pirmais uzmetums liecina, ka tas, kas ir noticis kopš pagājušās ceturtdienas, kopumā varētu līdz vienam miljonam latu atstāt zaudējumus uz "airBaltic", lidostu un visām iesaistītām institūcijām," žurnālistiem pirmdien sacīja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), ziņo BNS.
Eiropas Savienība ir gatava atļaut piešķirt ārkārtas finansiālu palīdzību aviokompānijām, kuras negatīvi ietekmē gaisa telpas slēgšana vulkānisko pelnu dēļ, pirmdien paziņojusi Eiropas Komisija, vēsta LETA. "EK ir gatava apsvērt iespēju pieņemt noteikumus, kas tika akceptēti pēc 11.septembra, kad tika dota atļauja piešķirt ārkārtas palīdzību aviokompānijām, kuras ietekmēja 2001.gadā piedzīvotie teroristu uzbrukumi," sacīja ES konkurences komisārs Hoakins Almunija.
Eiropas Savienības transporta ministri pirmdien apspriež situāciju ārkārtas video konferencē, iepriekš ziņoja BBC. “Mēs nevaram gaidīt kamēr šis pelnu mākonis izklīdīs,” sacījis EK transporta komisārs Sīms Kallas.
Lai arī vairākas Eiropas lidostas ir atsākušas darbu un par to pirmdien paziņojusi arī Helsinku lidosta, Rīgas lidosta joprojām ir slēgta un pašlaik ir pieņemts lēmums, ka lidosta nebūs pieejama komerciālajiem regulārjiem reisiem līdz pirmdienas 18.00.
Kā Ir.lv stāstīja aģentūras vadītājs Māris Gorodcovs, pirmdienas laikā būs lielāka skaidrība, vai Latvijas gaisa telpa komerciālajiem reisiem tuvākajās dienās tiks atvērta. Laika prognozes gan neesot iepriecinošas, tomēr vulkāna putekļu izpēte un lidojumu testi varētu dot pārliecību, ka aviosatiksmei drošības risku nav.
Komentāri (30)
daksjonovs 19.04.2010. 16.44
Man šķiet, ka vulkāns (daba) ir parādījusi cilvēku izdomātā kapitālisma bezjēdzību, kurā visu laiku tiek rēķināti zaudējumi par naudu, kura nemaz nav nopelnīta. Visu laiku ir dzinulis – nauda, nauda, nauda, un tagad lielie vīri plēš matus no galvas par to, ka pāris dienas ir jābeidz nebeidzamā skriešana, tā vietā, lai izietu āra no biroja un pabaudītu parkā pavasara saulīti, kamēr mākonis izklīst.
Lūk tik tālu mēs esam aizgājuši no savas cilvēcības, ka daba tiek uzskatīta par lielāko ienaidnieku un industrijas grāvēju.
1
vilcina_ieva > daksjonovs 21.04.2010. 10.09
Pēdējo gadu aviācijas nozares attīstība ir nonākusi pie sava loģiskā rezultāta. Attīstoties “lētrajai lidošanai” neviens nav rēķinājis riskus, viss tika orientēts uz “izmaksu samazināšanu”. Taču šie riski katram uzņēmumam bija jāparedz savos izvērtējumos un kalkulācijās – notiekot globālai stihijai aviokompānijām IR jāuzņemas atbildība par pasažieriem ar kuriem tās “slēgušas līgumus”. Protams tas viss būtu atspoguļojies biļešu cenās, lai kā mums pasažieriem tas nepatiktu, taču tad nebūtu nonākts pie situācijas, ka simtiem tūkstošu pasažieru ir “iesprostoti” bez vīzijas kā nokļūt galamērķī.
Vispārinot , tā ir “banku krīze” aviācijā un mēs saņemam nesabalansētas attīstības sekas…
0
Ģirtmens 19.04.2010. 16.48
Lidzsabiedriibaam zaudeet lidmashinu vai gut bojaajumus dzinejiem bus daudz dargak nekaa atcelt resu, tapec domaju, ka vinas ir vairaak padomajushas un mazaak populitiskak neka ieredni. Jo domāju, ka ja kaut kas notiktu ar lidmašīnu tagat, neviens apdrošinātājs nesegtu zaudeejumus, jo šī ir dabas katastrofa, tieši, ka man celojumu apdrošinātājs nesegs ne viesniicas ne uztureešanas izdevumus. Tieshi tapec jau ar komerc uzņēmumos ir lielaakas algas, kā valsts iestādēs, jo tur strādā lielāki profesionāļi ar mērķi gūt peļņu un prasmi izrēķināt riskus.
1
jansemjo > Ģirtmens 20.04.2010. 10.50
Izlasot pēdējo teikumu es gandrīž aizrijos – neesi, laikam, redzējis neo4ata vai CSB publicētos datus?
0
Ģirtmens 19.04.2010. 15.56
Jaa ES varbūt tiešām pārcentusies un kārtējo reizi pierāda, ka šī savienība nav dzīvotspējīga, katra valsts dara ko vēlas un izeju no šīs situācijas meklē pati, kā māk . Un rezultātā cieš parastie paterētāji, līdzīgi, kā mēs joprojam uzturam to Briseles aparātu, kas ražo tik daudz noteikumus, kas it ka ir mums par labu, bet rezultātā ar visām iz maksām tikai sadardzina to dzīvīti …
1
+2
0
Atbildēt
@jansemjo > Ģirtmens 19.04.2010. 16.43
Savukārt, raugoties no otras puses – lidsabiedrības ir gatavas pakļaut riskam simtiem un tūkstošiem pasažieru, lai tikai slauktu piķi.
0