Augstākās tiesas priekšsēdētājs ģenerālprokurora nepārvēlēšanu sola komentēt piektdien. Par atkārtotu Maizīša izvirzīšanu viņa pārstāvis runā atturīgi
Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja vietnieks un Senāta krimināllietu departamenta vadītājs Pāvels Gruziņš pēc Saeimas noraidošā balsojuma žurnālistiem atturīgi komentēja iespēju, ka AT vadītājs Ivars Bičkovičs varētu atkārtoti izvirzīt Jāņa Maizīša kandidatūru ģenerālprokurora amatam.
Savukārt ģenerālprokurors ar prokuratūras pārstāvja Andreja Vaska starpniecību aģentūrai LETA paudis, ka būtu gatavs vēlreiz kandidēt amatam, ja vien viņu izvirzīs.
Kā uzsvēra Gruziņš, Bičkovičam vajadzētu zināt iemeslus, kādēļ noraidīta Maizīša kandidatūra, taču AT rīcībā pagaidām neesot tādas informācijas. Likums neaizliedz atkārtoti izvirzīt Maizīti, bet – vai tas ir lietderīgi pie šī Saeimas sastāva, tas ir jautājums, norādīja Gruziņš.
Jau vēstīts, ka ceturtdien Saeimas slēgtajā balsojumā ar vēlēšanu biļeteniem ģenerālprokurora pilnvaru pagarināšanai pietrūkst pāris balsu. Par Maizīša palikšanu amatā balsoja 45 deputāti, 47 bija pret. Divi balsošanas biļeteni bija atzīti par nederīgiem – tie vienkārši bijuši tukši. Pēc tam deputāti viens otram pārmeta balsojuma izgāšanu.
Pēc LPP/LC ierosinājuma Saeima par Maizīti balsoja nevis ar elektronisko balsošanas sistēmu, kas teorētiski ļautu blakus sēdošajiem kontrolēt balsojuma rezultātu, bet gan ar vēlēšanu biļeteniem, kas nodrošina pilnīgu konfidencialitāti.
Kā novēroja “ir.lv”, Maizītis ceturtdien bija ieradies uz Saeimas sēdi, taču pirms balsojuma neuzrunāja deputātus.
Maizītis pēc balsojuma žurnālistiem sacīja, ka nezina, kādu iemeslu dēļ Saeima noraidījusi viņa kandidatūru. Patlaban viņam svarīgākais esot sagatavot prokuratūru nodošanai jaunajam vadītājam. Pēc tam Maizītis meklēšot darbu jomā, kuru pārzina. Uz jautājumu, vai varētu apsvērt piedāvājumu iesaistīties politikā, viņš atkārtoja jau vairākkārt apliecināto, ka politika viņu neinteresē, taču piebilda – ja būs situācija, ka viņam nav darba un būtu šāds piedāvājums, viņš vēl nezina, kā rīkotos.
Uz jautājumu, vai pieļauj tā saukto oligarhu – Aivara Lemberga, Andra Šķēles un Ainara Šlesera – ietekmi uz balsojumu, Maizītis atbildēja, ka joprojām ir amatpersona, tāpēc nevar paust savas domas. Viņš gan solīja, ka tad, kad vairs nebūs amatpersona, varētu atklāt, “kādās situācijās desmit gadu darba laikā bijis un kā Latvijā tiek pieņemti lēmumi”.
Maizītis ģenerālprokurora amatā pirmoreiz apstiprināts 2000.gadā, atkārtoti – 2005.gadā.
Partijas “Jaunais laiks” priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pauda nožēlu par šo balsojumu, uzsverot, ka Saeima ceturtdien vēlētājiem parādījusi, kā saskan tās vārdi ar darbiem. Jau vēstīts, ka pirms balsojuma atbalstu Maizītim solīja vairākums deputātu. “Tas ir jautājums par tiesiskumu Latvijā,” teica Āboltiņa, norādot, ka notikušais apliecina “politiskās virtuves aizkulišu apzināti saplānotas darbības”.
LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš atzina, ka jūtas pārsteigts un sarūgtināts par šo balsojumu, jo pats atbalstījis Maizīša pārvēlēšanu. Kā stāstīja Bērziņš, frakcijā izveidots totalizators, kurā “pat vispesimistiskākajās prognozēs” Maizīša atbalstam bija prognozēts vairāk nekā 50 balsu.
Skaidrojot, kāpēc LPP/LC pieprasīja balsojumu ar vēlēšanu biļeteniem, nevis elektroniski, kā sākotnēji bija iecerēts, Bērziņš sacīja, ka vēlēšanu kabīnes jau bija sagatavotas, un “kāpēc gan neizmantot šādu iespēju?”.
Tautas partijas (TP) frakcijas deputāts Jānis Lagzdiņš Saeimas vairākuma rīcību nodēvēja par “nekaunīgu, divkosīgu un nožēlojamu”. Lagzdiņš uzsvēra, ka šis bija slepeni organizēts plāns, jo īpaši nekaunīgs tādēļ, ka publiski pausta viena pozīcija, bet balsojums būtiski atšķīries. Pēc Lagzdiņa domām, pretrunīgais balsojums saistāms ar apvienības “Saskaņas centrs” (SC) un PCTVL deputātu nostāju, publiski atbalstot, bet slēgtajā balsojumā noraidot Maizīša kandidatūru.
“Šajā balsojumā izšķirīga bija SC un PCTVL dikosīgā pozīcija,” domā Lagzdiņš, “ir pamatotas aizdomas, ka tādējādi SC, organizācija "Par labu Latviju" un Zaļo un zemnieku savienība bruģē ceļu uz nākamo valdību.”
Neoficiāli vairāki politiķi sarunās ar ir.lv pieļāva, ka pret Maizīša kandidatūru varētu būt balsojuši gan vairāki deputāti TP un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kā arī tie, kuru vārdi savulaik minēti tā dēvēto “Lemberga stipendiātu” sarakstā.
Savukārt SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs žurnālistiem pauda stingru pārliecību, ka visi 17 SC deputāti balsojuši par Maizīti. “Mēs tādas spēles nespēlējam, esmu šokā,” sacīja Urbanovičs. Viņš uzsvēra, ka frakcijai bija stingra vienošanās par atbalstu Maizītim.
Cits SC deputāts Saeimas prezidija loceklis Andrejs Klementjevs žurnālistiem teica, ka frakcijā nebija konkrēta lēmuma par balsojumu, lai arī gaisotne bijusi “viegli atbalstoša”.
LPP/LC deputāts Dzintars Jaundžeikars ir.lv apliecināja, ka balsojis pret Maizīti, taču noraidīja, ka būtu kāda vienošanās starp deputātiem, kas neatbalstīja ģenerālprokurora pārvēlēšanu. Viņš pauda viedokli, ka, pretēji frakciju vadītāju teiktajam, šādus deputātus var atrast vairākās Saeimas frakcijās, tai skaitā no “Vienotību” veidojošajām partijām. Jaundžeikars uzskata, ka nav labi ģenerālprokuroram būt amatā vairāk nekā divus terminņus, tas ir “principiāls jautājums”. Nākamajam ģenerālprokuroram būtu jānāk no tiesnešu vidus, uzskata deputāts.
Komentāri (123)
Māris Diņģelis 15.04.2010. 13.12
Ģenerālprokurora Maizīša nepārvēlēšana uz nākamo termiņu liek nolaisties atpakaļ uz zemes tiem, kuri cerēja, ka tuvējās vēlēšanas liks oligarhiem uzdot savas intereses un piedomāt par tēlu sabiedrības acīs. Tā bija vēlmju domāšana.
Šī joprojām ir tā pati Saeima, kurā TP un LPP/LC nopirka ietekmi ar nelikumīgu reklāmas kampaņu un kuras logos lidojošie akmeņi bija galēja izpausme cilvēku sašutumam par varas savtīgumu un cinismu, kas nav beidzies, tikai pietušēts valsts bankrota draudu ēnā. Likumdevēja atbilde protestiem – konsekventa tiesu varas „sakārtošana”, bīdot atslēgas posteņos atkarīgas viduvējības. Vienīgā labā ziņa šajās deputātu „rūpēs par nebaltām dienām” ir tā, ka nebaltās dienas laikam tomēr tiek paredzētas.
TP un LPP/LC, kuru izredzes iekļūt Saeimā ir marginālas un Maizīša ievēlēšana nebūtu tajās neko grozījusi, ir palikušas uzticīgas savam „sakārtotāju” instinktam un izmanto varas pēdējos mēnešus pēc pilnas programmas. Vīram ar hūti nav pat jāizdara izvēle starp savām dažādajām – apsūdzētā un vadoņa – personiskajām interesēm. SC, pielaikojot sev pēcvēlēšanu valdības partnerus, acīmredzot nolēmusi nepasteigties pirms tautas un pāragri nenorakstīt „veco” eliti.
To, ka balsojuma rezultāts ir rūpīgi svērts un plānots, apliecina fakts – no 94 nodotajiem biļeteniem 2 „bojātie” izrādījušies pilnīgi tukši. Tātad divi deputāti nav vis darījuši darbu, kuram viņus pilnvarojuši tūkstošiem vēlētāju – izvērtēt prokurora kandidātu un izlemt, bet gan atstrādājuši “stipendijas”.
Kas pēc 11.maija vadīs prokuratūru? Teorētiski pastāv iespēja AT priekšsēdētājam Bičkovičam atkārtoti virzīt Maizīša kandidatūru Saeimā un ģenerālprokurors jau apstiprinājis, ka piekristu vēlreiz kandidēt. AT vadītājs nav runājis, bet viņa vietnieka atbildes presei drīzāk tulkojamas kā aizplīvurots „nē”.
Atliek gaidīt, ko jaunu par lēmumu pieņemšanas kārtību valstī Maizītis atklās pēc amata atstāšanas un kā šie atklājumi ietekmēs balsu samēru vēl pašreizējā Saeimā un lielo izvēli oktobrī.
3
Māris Bluķis > Māris Diņģelis 15.04.2010. 16.41
Manuprāt balsojuma rezultāts nevis parāda Saeimas pērkamību vai atrautību no tautas, bet tieši mēdiju atrautību gan no tautas, gan Saeimas.
Kas tik šausmīgs ir noticis?
Vienam ierēdnim pēc 10 gadu ilga darba nu ir jādod vieta jaunam.
Varbūt jaunais ģenprokurors būs pat labāks.
Vai tad mēs negribam jaunas asinis valsts pārvaldē? Kāpēc tad tik ļoti cīnāmies par veco buku saudzēšanu?
Ja Maizītis ir tik labs, tad kā balvu iedodam viņam ordeni nevis amatu.
0
Māris Bluķis > Māris Diņģelis 16.04.2010. 11.17
Runa tieši ir par Maizīti.
Vai tad diskusija no viņa aizstāvju puses ir konstruktīva?
Vai nu tu es par Maizīti vai arī esi nopirkts oligarhu pakalpiņš tumšais spēks. Kur ir tā konstruktīvā diskusija?
Vai tā ir kāda diskusija, ja Vienotībai ir obligātais balsojums?
Vai kāds Vienotības deputātiem prasa ko viņi patiesībā domā?
0
elisabeth_ipsos > Māris Diņģelis 15.04.2010. 17.12
Runa pat nav par Maizīti, bet par sistēmu, kur deputāti klaji acīs skatoties melo, to slēpjot ar aizklāto balsojumu! Ja nu tiešām kādam ir kādi aizrādījumi, pārmetumi vai cita veida konstruktīvi argumenti Maizīša nepārvēlēšanai amatā, tad, lai tiem kam tie ir, arī kāpj tribīnē un runā. Ja nevar argumentēt savu izvēli un to vēl slēpj, tad sabiedrībai ir visas tiesības šādu rīcību nosodīt!
0
andrisskrastins 15.04.2010. 11.08
Šāda sačukstēšanās, kas valdīja pirms pasākuma, jau liecināja, ka paralēli notiek lietu bīdīšana pareizajam balsojumam. Ja tiešām Andrītis un Lembergs domā, ka mēs to neatcerēsimies…
Es domāju šajā balsojumā TP sabloķējās ar ZZS, jo abiem kungiem ir ko zaudēt.
12
Māris Bluķis > andrisskrastins 15.04.2010. 17.07
Šoreiz ar atklātu balsojumu nevarēja uzzināt patiesu deputātu viedokli.
Protams ar atklātu balsojumu Maizītis būtu apstiprināts, jo deputātiem būtu bail paust savu nepopulāro viedokli, tāpat kā 1940. gadā visi sabalsoja par padomju varu. Vai to Jūs gribat?
0
melnsvaarcis > andrisskrastins 16.04.2010. 13.39
Teiciens par cilvēku un pantu kaut kā neiederas tiesiskā valstī—tas jāpadara par pagātni. Un ir mums balti un pūkaini cilvēki, tos arī vajadzētu par deputātiem vēlēt un peļķēs tiem jāuzmanās nekāpt vai jāprotas demisionēt, ja gadās. Pie mums kaut kā neprotās, bet tas nenozīmē, ka šādu vāju deputātu dēļ mums jāaizstāv viņu tiesības slēpties no visiem. Būtu jāsavēl tādi, kam nav jāslēpjas, tas būtu būtisks uzlabojums. Deputāti, par kuriem nav jākaunas. Nav jau neiespējami, mūsu zemē neticami gan.
0
skola > andrisskrastins 15.04.2010. 11.38
Es domāju, ka PCTVL vietā bija ZZS, jo PCTVL būtu jāatrodas SAB kompetencē…
0
melnsvaarcis > andrisskrastins 16.04.2010. 12.33
Pieņemsim, ka balts un pūkains deputāts iegūst nedraugos ģ.-prokuroru, kurš izrādās briesmīgi atriebīgs tips un sāk deputātam visādi kaitēt. Vai daudz viņš var nodarīt tam deputātam ļauna, tā lai nekristu aizdomas uz paša pārspīlēšanu? Varbūt nedabūn deputāts kādu kārotu amatu, varbūt valsts līdzekļi tiek izniekoti kaut ko izmeklējot, toties tauta redz, ka šim bijusi dūša pastāvēt par saviem uzskatiem, ka viņš patiesi ir balts, jo pat nedraugais ģenerālprokurors neko nevar piešūt, un abas šīs lietas izskatās gluži labi salīdzinot ar gļēvu slepenu balsošanu pretēji tam, kas solīts iepriekš.
Kas attiecas uz tautas balsošanu, tad jā, nevienam nav nekāda darīšana par to, kā esmu balsojis. Bet kas attiecas uz tautas vēlētajiem deputātiem, manuprāt, tautai būtu jāredz, kā viņi balso, lai varētu katru izvērtēt. Un manuprāt nekas traģisks nenotiktu arī ja atklāti balsotu par prokuroriem, tiesnešiem u.tml. Citādi tā mūsu Saeima oficiāli pasludināma par lielāko pielīdēju un mugurā-dūrēju baru.
0
Māris Bluķis > andrisskrastins 16.04.2010. 11.01
Atļaušos nepiekrist. Nevajag ne nošaut, ne izsūtīt kādu lai ietekmētu viedokli. Runa te ir par represīvas iestādes vadītāja ievēlēšanu.
Kurš gan grib sev nedraugos iegūt ģenerālprokuroru?
Turklāt šis nav nekāds izņēmums bet vispārpieņemta prakse par personālijām balsot aizklāti.
Kas attiecas uz mēģinājumiem noskaidrot kurš par ko ir balsojis, uzskatu šādu pieeju par atklātu nekaunīgu un bīstamu spiedienu uz deputātu brīvu gribu.
0
Māris Bluķis > andrisskrastins 16.04.2010. 13.31
Ir tāds teiciens:
Būtu tik cilvēks, bet pantu vienmēr piemeklēsim.
Nu nav neviens balts un pūkains un pat ja būtu nekad nevar zināt vai jau rīt nebūsi iekritis peļķē.
Kas attiecas uz balsošanu, jā pilnīgi piekrītu, ka atklāts balsojums ir par lietām. Protams vēlētājam ir tiesības salīdzināt partijas un deputātu solījumus un to izpildi. Taču par personālijām ir cita lieta. Atklāts balsojums par konkrētu cilvēku vienmēr būs personīgs.
Dīvaina būtu partijas programmiskā nostāja saglabāt vai sagādāt amatu kādam konkrētam ierēdnim.
Atgriežoties pie Maizīša – domāju ka nav viņam Saeimā daudz nelabvēļu, bet argumentu, lai nomainītu ģenprokuroru pietiek.
0
andrisskrastins > andrisskrastins 15.04.2010. 11.20
Iespējams, Šlesers pašās beigās arī pieslējās.
0
Scipcinskis > andrisskrastins 15.04.2010. 11.33
Rupji ņemot, pret nobalsoja visa opozīcija.
0
melnsvaarcis > andrisskrastins 15.04.2010. 20.35
Par to 40. gadu nevajadzētu vispārināt, un kā salīdzinājums tas šķiet visnotaļ vājš.
Mūsdienu deputātam par “nepopulāru” balsošanu vairs nedraud nedz nāve, nedz Sibīrija. Toties varētu nākties paskaidrot tautai iemeslus vai riskēt ar turpmāku neievēlēšanu. Attaisnot aizklāto balsošanu kā iespēju deputātam slēpties no tautas, man šķiet idiotiski.
0
skola > andrisskrastins 15.04.2010. 11.33
Tur jau pietiek ļaužu, kam ir ko slēpt. TP – savi un Šķēles grēki, LPP/LC – savi un Šlesera grēki, ZZS – savi un Lemberga grēki, un piedevām vēl SC, kas tagad ir iekūlusies Šlesera slazdos, un jātrīc, lai nepieķertu! Droši vien jau Vienotībā varētu arī būt kāds cilvēciņš ne bez grēkiem…
0
Absints > andrisskrastins 15.04.2010. 12.26
domāju, ka ZZS 100% balsoja pret, jo viņi ir īsā Lemberga pavadā. Lemberga ietekme pār ZZS ir daudz lielāka nekā vairums nojauš. Un tā ZZS aprunāšanās ar Maizīti bija kompartijas tipa cirks. Brigmanim patīk tādas stulbības.
Būtu būtiski ieviestnormu, ka par ģenerālprokuroru nedrīks balsot aizklāti. šādā balsojumā nav nekā konfidenciāla, un deputātiem ir jāprot paskaidrot savu nostāju, tad nebūtu vicināšanās ar rādītājpirkstiem un būtu viegli saīmēt patieso kopainu. Šis precedents ir jāpārvērš noteikumā.
0
Nellija Ločmele > andrisskrastins 15.04.2010. 11.13
Nepietiek ar to, ka sabloķējās TP un ZZS, kas jau bija gaidāms. Pret nobalsoja ari no citam partijam.
0
IneseT 15.04.2010. 10.55
ar interesi gaidīšu Maizīša memuārus, kaut gan grūti tagad ar kautko šokējošu mūs pārsteigt… :(
vēl interesanti – ja nebūtu šo divu nederīgo biļetenu – vai rezultāts būtu 47:47 vai 45:49? sakarīga mums šī Saeima – divi deputāti pat nejēdz pareizi aizpildīt balsojuma biļetenu.
1
0
0
Atbildēt
@Anatoly > IneseT 15.04.2010. 23.11
2 biļetenu nepareiza aizpildīšana – šķiet, ka tas nav neprasmes dēļ…
0